Pēdējos 5 gados Latvijas tūrismā ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, kuru rezultātā mēs esam panākuši savus kaimiņus – igauņus un lietuviešus. Lidostas straujā attīstība veicina, ka Latvija kļūst par Baltijas reģiona centru. Daudzi uzņēmēji ir uzņēmušies biznesa risku, investējot lielus līdzekļus dažādu tūrisma objektu būvniecībā un attīstībā, lai apkalpotu vietējos un ārvalstu ceļotājus.
Šajā kontekstā Latvijas tūrisma industrija ir neizpratnē par valdības nodomu, jo tas nav saskaņots un pārrunāts ne ar vienu tūrisma asociāciju. Kāpēc ir jārada jauns tūrisma pārvaldes mehānisms, ja vecais uz šo brīdi ir sekmīgi darbojies?
TAVA ir spēlējusi būtisku lomu kā tūrisma dzīves koordinators un komunikācijas platforma gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem un tūristiem. Eiropas reģionālā tūrisma institūts ir aptaujājis vairāku tūrisma ekspertu domas šajā jautājumā un secinājis, ka tūrisma industrija galvenajos punktos ir apmierināta ar TAVA darbu. Tāpēc valdībai ir jāizskaidro apvienošanās lietderīgums ne tikai no ministrijas pozīcijas, bet gan no uzņēmēja un ceļotāja skatu punkta. Tūrisma nozarei attiecībā uz iespējamo apvienošanos ir vairākas jautājumu pozīcijas, kuras ir jānoskaidro pragmatiskā diskusijā un tikai tad jāpieņem lēmums.
TAVA ir tūrisma attīstības vektors
LIAA kompetence ir lielā mērā saistīta ar ārvalstu kapitāla pievilināšanu Latvijas tautsaimniecībai. Arī TAVA strādā šajā virzienā, taču liels darbs tika veikts arī vietējā tūrisma biznesa koordinācijā. Kura no valsts organizācijām uzņemsies vadības funkciju attiecībā pret vairāk nekā 30 tūrisma informācijas centriem, kuri ir nozīmīgi mazā biznesa koordinatori rajona vai pilsētas līmenī?
Latvijas tūrisma industrija uz patreizējo brīdi ir ļoti sadrumstalota, jo reti kuram uzņēmumam, izņemot lidsabiedrību "airBaltic", pieder vairāk kā 10% no kopējā tirgus. Līdz šim TAVA uzņēmās galvenā koordinatora lomu, tādā veidā dodot tūrisma attīstības vektoru, kuram pieskaņojās daudzi tūrisma uzņēmumi. Līdz ar to tūrisma attīstība nav tik haotiska un nesaimnieciska kā tā varētu būt bez izteikta līdera. Rietumos, kur organizētais tūrisma bizness jau ir ar 100 gadu pieredzi, vadās pēc lielāko uzņēmumu (vairāk kā 30% no tirgus daļas) reakcijas un attīstības virziena.
LIAA nav atpazīstama tūrismā
Atklāts jautājums ir par LIAA atpazīstamību Latvijas un Eiropas tūrisma nozarē, jo cik daudz līdzekļu un informācijas materiālu būs vajadzīgs, lai katrs mazais Latvijas tūrisma uzņēmējs apzinātos, ko dara vai nedara LIAA. Tas ir uzticības jautājums, jo Latvijas tūrisma industrija ir pieradusi strādāt un rīkoties ar sen zināmu organizāciju – TAVA. Šis jautājums ir būtisks arī no ārvalstu investoru puses, kuri ilgus gadus ir sastrādājušies ar TAVA. Preses braucienu organizēšana un kontaktu saskaņošanas darbs šai organizācijai ir jau ierasta rutīna. Vai šāda pārkārtošanās nebūs dārgāks solis? Bet varbūt taupības rezultāts radīs lielākus izdevumus tūrisma uzņēmumiem un pieaugs izmaksas darba organizācijas kvalitātei?
Neviena valsts Eiropā necenšas savas tūrisma pārstāvniecības pārsaukt par investīciju aģentūrām. Varbūt ārvalstu tūrisma uzņēmējus šāds nosaukums neatbaida, bet kurš ārzemju tūrists dosies pēc ceļojuma informācijas uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biroju? Pats nosaukums ir jau nedraudzīgs attiecībā uz ceļotāju.
TAVA strādā un attīstās
Liela nozīme ir arī vadītāja personībai un Uldis Vītoliņš ir spējis diplomātiski saskaņot vairākus atšķirīgus viedokļus tūrisma nozarē, lai starptautiskās tūrisma izstādēs Latvijas stends un piedāvājums būtu interesants un saistošs ceļotājiem. Daudz pūļu ir veltīts, lai Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu tālākos starptautiskos tūrisma tirgos būtu pārstāvēta kā vienota tūrisma vieta – Baltija.
Daudzi TAVA Latvijas tūrisma biroju vadītāji ārzemēs tika izvēlēti un saskaņoti ar Latvijas tūrisma uzņēmējiem un asociācijām. TAVA izstrādāja tūrisma valsts mārketinga stratēģiju, kurā tika noteiktas galvenās tūrisma attīstības prioritātes un Latvijas tūrisma biznesa intereses.
TAVA kompetencē bija divi nozīmīgi projekti – Latvijas un Baltijas tūrisma maratoni, kuros ņēma dalību vairāki desmiti tūkstoši ceļotāju no Latvijas un kaimiņvalstīm. Tūrisma profesionāļi ir atzinuši par labu TAVA rīkoto pasākumu – "Bay Latvia, Bay the Baltics", kurš no valsts mēroga pasākuma ir kļuvis par visas Baltijas nozīmīgu tūrisma forumu. Lielu popularitāti un atsaucību ir ieguvis arī TAVA preses izdevums Tūrisms (www.corpmedia.lv/turisms_200709.pdf).
Protams, labo darbu sarakstu varētu turpināt un turpināt, nenoliedzot, ka arī kļūdas un neveiksmes arī ir bijušas TAVA kontā.
Valdībai ir jākonsultējas ar tūrisma nozari un tās speciālistiem pirms tiek risinātas tik būtiskas pārmaiņas! Tūrisms nav kolhozs un tāpēc nav jāpakļauj politiskiem un saimnieciskiem eksperimentiem. Varbūt tieši otrādi Latvijas valdībai ir jādomā par jaunas Tūrisma ministrijas dibināšanu, kā tas ir jau vairākās Eiropas valstīs?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
