Latvijā, lai sasniegtu pirms krīzes pārdošanas rādītājus, ir jāpārdod divas reizes vairāk jaunu automašīnu, bet bez sakārtotas likumdošanas un politiskās gribas tas nebūs iespējams.
Latvijā ir kardināli savādāka pieprasījuma-piedāvājuma struktūra kā tas ir citās Baltijas valstīs. Pie mums aptuveni 75% importēto automašīnu ir vecas un tikai 25% ir jaunas. Latvijā ir vecākais autoparks Eiropas Savienībā, vidējais auto vecums ir 14 gadi. Igaunijā, automašīnu importa proporcija ir apgriezta – mazāk kā 30% ievesto automašīnu ir lietotas, bet 70% ir jaunas. Iemesli tam ir vairāki, mazākais no tiem ir dzīves līmeņa atšķirības, bet galvenais - tā ir valsts politika. Tas, ka Latvijā var reģistrēt ievesto automašīnu nenomaksājot PVN, tas, ka var reģistrēt automašīnu ar "attītu" odometra rādījumu (proti, neviens par to šobrīd atbildību nenes).
Klasiska ir situācija, ka cilvēks iegādās automašīnu ar "120 000km" nobraukumu, bet pēc laika atklājas, ka šai automašīnai ir 300 000km vai 250 000km nobraukums. Attiecīgi, cilvēkam ir pārdota automašīna, kas neatbilst solītajam raksturojumam, tas ir pārkāpums, kurš būtu jāsoda, kā jebkurā civilizētā valstī. Protams, daļēji, vainojami ir arī paši lietoto automašīnu pircēji, jo tīri psiholoģiski katrs grib ticēt, ka tieši viņam paveiksies un viņš nopirks to automašīnu, ar kuru "omīte ir braukusi tikai svētdienās uz baznīcu", cilvēki grib ticēt šīm lietoto auto tirgotāju pasakām. Protams, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Vienlaikus, izprotot iedzīvotāju pirktspēju, gadījumā, ja tomēr pieņemts lēmums iegādāties mazlietotu auto, drošāk ir iegādāties Latvijā pirktu automašīnu ar pārskatāmu vēsturi, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un iespējamiem papildus izdevumiem.
Vienlaikus mēs kā gan kā autorizēts dīleris, gan kā Auto Asociācijas biedrs esam apzinājuši šo problēmu un strādājam pie dažādiem risinājumiem. Mēs cenšamies veidot Latvijas tirgu civilizētu un maksimāli godīgu pret patērētāju. Te gan ir jāapzinās, ka vislielākā problēma mainīt šo situāciju, ir politiskās gribas trūkums. Diemžēl tās trūkst. Tāpēc mums šobrīd ir pats vecākais autoparks Eiropā, piedevām, ar tendenci novecot vēl vairāk. Es redzu, kādas automašīnas brauc pa ceļiem, kādas ir prasības, lai izietu ikgadējo tehnisko apskati, uzskatu, ka lielu daļu no šīm automašīnām vajadzētu utilizēt, nevis ļaut tām piedalīties satiksmē.
Ja tuvākajā laikā netiks pieņemti radikāli risinājumi, lai apturētu tādu automašīnu ievešanu Latvijā, kas ļoti nopietni grauj mūsu valsts ekoloģisko situāciju, tad jau no 2021. gada Latvijai nāksies maksāt sodu Eiropas komisijai, 48 miljonus eiro gadā, par to, ka nebūs izpildīts uzdevums, kas tika uzdots vēl 2014. gadā par autotransporta radīto izmešu samazināšanu. Šī brīža situācijā nav iespējams izpildīt 2014. gadā izvirzītos izmešu samazinājuma mērķus un, visticamāk, šobrīd jau ir par vēlu, lai izvairītos no soda maksāšanas 2021. gadā, jo darbu vajadzēja sākt jau 2014. gadā. Interesanti, kur valsts ņems šos līdzekļus, ja šobrīd naudas nepietiek ne pensionāriem, ne skolotājiem, ne mediķiem.
Mēs, kā aktīvs un godprātīgs vietējā kapitāla uzņēmums un auto tirgus dalībnieks piedāvājam trīs ierosinājumus situācijas uzlabošanai Latvijas auto tirgū. Pirmais būtu aizliegums ievest automašīnas, kuras ir vecākas par 7 gadiem, tā ir normāla prasība atsevišķās valstīs, kur nav iespējams ievest un reģistrēt vecākas mašīnas par 7 gadiem. Kāpēc gan mums turpināt savu valsti pārvērst par nolietoto auto "šrotu"?
Otrais, nav iespējams piereģistrēt automašīnu, nenomaksājot pievienotās vērtības nodokli. Trešais, nav iespējams piereģistrēt automašīnu ar nereāli mazu nobraukumu. Visas šīs trīs komponentes aizsargā patērētāju tiesības. Tas ir – nav iespējams nopirkt bīstamu sev un apkārtējiem lietu, ko pārdevējs sauc par automobili.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
