Alvils Krams: Kā Juris Bārzdiņš piemuļķoja Ministru prezidentu, Ministru kabinetu un Latvijas tautu  (106)

Diemžēl pēdējos divos mēnešos nekas nav mainījies un šobrīd, pirms vēl Grozījumi ir stājušies spēkā, Veselības ministrija (VM) uz 27. decembra MK sēdi virza labojumus, kas šos ieblēdītos Grozījumus attiecinās uz vēl plašāku Latvijas iedzīvotāju daļu.

Blēdības ar t.s. lētākajām zālēm

Viens no Grozījumu stūrakmeņiem ir t.s. lētāko zāļu (un medicīnas ierīču) izrakstīšana.

„84.¹ Ja pacients kompensācijas kārtības ietvaros iepriekš nav saņēmis konkrētajai diagnozei paredzētās kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles ..., ārsts uz īpašās receptes veidlapas izraksta šai diagnozei paredzēto zāļu vispārīgo nosaukumu (turpmāk - ZVN) ... ." Savukārt „89. ... farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās (references - aut.) zāles."

Tātad šobrīd A sarakstā ir dažādu firmu, dažādās valstīs ražotas zāles ar vienu un to pašu ZVN (t.i., tās satur vienu un to pašu medikamentu), bet atšķirīgu cenu. Kompensācijas apjoms (50% vai 75%) tiek aprēķināts no lētākajām zālēm (t.s. references princips) - piemaksājot starpību pacienti drīkst aptiekā iegādāties arī dārgākas zāles (piemēram, ražotas Latvijā nevis Indijā vai Ķīnā). Pacientiem, kuri kompensējamās zāles jau lieto (vai uzsāks līdz 31. decembrim), šis princips būs spēkā arī turpmāk. Savukārt, ja ārstēšana tiks uzsākta pēc 2012. gada 1. janvāra un pacients (pats pacients!, ārsta viedokli neiedrošinos pat minēt) vēlēsies lietot kaut vai par 1 santīmu dārgākas zāles nekā vislētākās, valsts neapmaksās neko(!) un viņam šīs zāles būs jāapmaksā vismaz 100% apmērā (iegādājoties zāles ar parasto recepti, pēc kuras pacientam būs vēlreiz jādodas pie ārsta, tās parasti maksā apmēram 15% dārgāk). Tādējādi Grozījumi netaisnīgi ierobežo iespējas daļai pacientu saņemt sev vēlamo optimālo nepieciešamo ārstēšanu.

Sabiedrībai un arī MK sēdē tika radīts iespaids, ka šāda sistēma jau eksistējot citās valstīs. Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanā izšķiroša bija maldinošā informācija, ka tāda sistēma esot Skandināvijā, Lietuvā un Igaunijā. Citēju vārds vārdā (MK sēdes attiecīgās sadaļas audioieraksts ir atrodams Latvijas Ārstu biedrības mājas lapā - http://www.arstubiedriba.lv/lv/?s=1216306680&ln=lv; citāts sākas 55:33):

V. Dombrovskis: „Tad nosauciet tās valstis, kur pašreiz šāda prakse ir, ja pacients grib pirkt dārgāku zāli, viņam jāmaksā pilna cena, tad valsts nekompensē neko. Kurās valstīs tas pašreiz jau tiek praktizēts?"

J. Bārzdiņš: „Informatīvā ziņojumā, kas ir arī klāt dokumentos, arī ir atsauces uz visām šīm Eiropas Savienības pieredzēm un tad lētāko, ģenērisko zāļu obligāts substitūts ir Kipra, Dānija, Itālija, Zviedrija un Somija."     

V.D.: „Nu tātad Skandināvijā tas tiek plaši praktizēts. Kas kaimiņvalstīs mums notiek - Igaunijā, Lietuvā?"       

Juris Bundulis: „Nu, Igaunijā un Lietuvā šī prasība arī ir ieviesta, varbūt drusku savādāk nekā pie mums, ..."

Neērti teikt, bet šajā brīdī Jūs, Ministru prezidenta kungs, tikāt piemuļķots!

Minētajās valstīs pacients drīkst izvēlēties dārgāku un piemaksāt starpību!

No 1. janvāra Latvija būs VIENĪGĀ valsts Eiropā, kur ir šāda kārtība*!

Kas tad ir šī J. Bārzdiņa minētā OBLIGĀTĀ SUBSTITŪCIJA?

Citēšu Noteikumus pirms Grozījumiem. Lūdzu, nebrīnieties, obligātā substitūcija Latvijas likumdošanā ir jau sen, tālāk minētie punkti ir nemainīgi spēkā kopš 2006. gada 15. novembra, kad Noteikumi pirmo reizi stājās spēkā (2). Dažās publikācijās LV ir minēta starp pirmajām 4 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ieviesa obligāto substitūciju (3). Tātad:

85. Izrakstot A sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces, kuru aptiekas cena ir augstāka nekā references cena, ārsts par to informē pacientu.

89. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās zāles.

90. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, receptē nav norādījis, ka izrakstītās zāles nedrīkst aizvietot, farmaceits informē pacientu par zāļu aizvietošanas iespējām, piedāvājot lētākās atbilstošās kompensējamās zāles, ievērojot šādus nosacījumus:
90.1. izrakstīto un piedāvāto zāļu aktīvās vielas ir identiskas;
90.2. piedāvāto zāļu forma un stiprums ir vienāds ar izrakstīto zāļu formu un dozējumu.

Tātad, obligātā substitūcija nosaka farmaceita pienākumu pacientam vienmēr (obligāti) piedāvāt lētāko medikamentu, ja vien ārsts nav norādījis, ka aizvietošana nav pieļaujama. Obligātā substitūcija nodrošina to, ka augstāks (līdz)maksājums (par dārgākām zālēm) iespējams tikai ar pacienta piekrišanu. Šobrīd ģeneriskā (vai analogā) substitūcija ir atļauta 22, t.sk. tā ir obligāta - 8, nav atļauta - 7 ES valstīs (7).

Kāpēc VM līdz šim izlikās, ka obligātās substitūcijas princips Latvijā nav ieviests un konsekventi nerūpējās par tā realizāciju praksē, jājautā pašai VM (iespējams, tieši tādēļ starptautiskās publikācijās LV parasti netiek minēta šo principu ieviesušo valstu skaitā) (4,5,6,7). Tas taču ir tik vienkārši. Ja ārsts izraksta (rekomendē) Latvijā ražotas zāles un viņš skaidri apzinās, ka aptiekā pacientam aptiekā pirmkārt tiks piedāvātas vislētākās, piemēram, Indijā vai Ķīnā ražotās zāles - ārstam ir jāpamato un jāsaskaņo ar pacientu konkrētā dārgākā medikamenta izvēle. Pacienta iesaistīšana zāļu izvēlē arī paaugstina līdzestību to lietošanā.

Lai ievērotu pacientu intereses un viņi „ārstētos nepārmaksājot", bija nepieciešams aktīvāk kontrolēt esošo Noteikumu izpildi. Varbūt 90. punktā „farmaceits informē" varēja iestarpināt „obligāti", tomēr Noteikumi neparedzēja citu iespēju - neinformēt.

Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas ES ir ļoti atšķirīgas (4,5,6,7), taču galvenās ir pacienta intereses!

Igaunijā un Lietuvā nav obligātās substitūcijas, šajās valstīs tāpat kā vēl 3 ES valstīs, t.sk., Portugālē un Rumānijā, receptē obligāti ir jānorāda ZVN. Lietuvā pacients ar recepti un bieži arī ārsta rakstītu zīmīti ar konkrētu zāļu nosaukumu dodas uz aptieku, kur izvēlas konkrētu medikamentu (pacientu uz datora ekrāna informē par visām zālēm ar konkrēto ZVN, protams, arī vislētākajām). Igaunijā ir līdzīgi (E-medicīna un digitālās receptes), taču ārsts drīkst pamatotas nepieciešamības gadījumā minēt arī konkrētu medikamentu un aizliegt aizvietošanu. Igaunijā references cena ir otra zemākā (nevis zemākā - kā Latvijā), Vācijā - 1/3 no starpības starp augstāko un zemāko, Somijā ir references cenu diapazons - 2 eiro, ja zāles maksā līdz 40 eiro, 3 eiro - ja dārgāk. Šāda pieeja pasargā pacientu no nepieciešamības piemaksāt ik pēc neilga laika mainoties lētākajam references medikamentam. Zviedrijā (kur tāpat kā Vācijā un Somijā ir obligātā substitūcija), ja ārsts izraksta konkrētu medikamentu un noliedz aizvietošanu - kompensāciju rēķina nevis pēc references, bet konkrētā medikamenta cenas.

Izrakstot pacientiem zāles, ārstiem nereti ir pat ērtāk norādīt receptē ZVN. Bet ticiet man, ir daudzi gadījumi, kad mēs, ārsti, pacienta interesēs ļoti pūlēsimies viņam izskaidrot, kāpēc nepieciešama kāda konkrēta dārgāka alternatīva (to nedarot mēs  rīkotos pretrunā ar savu ārsta pārliecību un ētiku).

Haoss beigsies vai sāksies?

Vai VM ir mēģinājusi modelēt situāciju pēc grozījumu stāšanās spēkā?

Iedomāsimies, ka ārsts pirmreizējam pacientam ar hipertonisko slimību (augstu arteriālo asins spiedienu) ir izrakstījis divas zāles (ZVN). Pēc mēneša nav pietiekama efekta. Ārstam ir jānoskaidro (jāuzmin):

- kuras no zālēm ir neefektīvas,

- kuras zāles pacientam varētu būt izsniegtas aptiekā (pacients neatceras nosaukumus),

- kuras ir nākošās lētākās (ja zāles nav pietiekoši efektīvas, ārsts, to attiecīgi pamatojot, drīkst ordinēt nākošās lētākās zāles vispārīgā nosaukuma ietvaros),

- varbūt kādam no medikamentiem ir nepieciešama lielāka deva,

- varbūt pacients vispār nelieto zāles, jo netic Indijā vai citā „trešās pasaules" valstī ražoto zāļu kvalitātei, utt.

Pēc kāda laika aptuveni 90-95% pacientu (kuri slimo jau šobrīd) ārsts drīkstēs izrakstīt konkrētas zāles, bet 5-10% (kuri saslims pēc 2012. gada 1. janvāra) receptēs norādīs ZVN. Vienam un tam pašam pacientam zāles divu slimību ārstēšanai varētu tikt apmaksātas pēc dažādiem noteikumiem. Ik pēc pusgada lētākais medikaments varētu būt cits, tādā gadījumā arī pacientam mainīsies zāles - turpmāk lietos nevis vienu sārto (zāles A) un divas lielās baltās tabletes (zāles B), bet vienu lielo balto (zāles A) un divas zaļās (zāles B). Ieteiktu VM kungiem pašiem izbaudīt, ko nozīmēs ik pēc 6 mēnešiem mainīt zāles, piemēram, vecāka gadagājuma vai ar garīgajām slimībām sirgstošiem pacientiem.

VM MK sēdē paziņoja, ka tās ir beigas haosam. Vai patiešām?! Varbūt patiesībā tomēr haosa sākums?! Jo Grozījumi satur vēl daudz citu neskaidrību un dažādas interpretācijas iespējas, īpaši, zāļu aprites nodrošināšanā. Grozījumiem jau šobrīd mēģina veikt grozījumus, skaidrs arī, ka tie patiesībā 1. janvārī gluži fiziski nevar pagūt stāties spēkā.

Gatavojot rakstu pārlasīju Noteikumu konsolidēto versiju (8) pēc pieņemto Grozījumu (pieņemšanas gaitā Grozījumu versijas nepārtraukti mainījās, grūti bija saprast, kura ir aktuālā, un gala variants jau ir pavisam cits dokuments, principiāli atšķirīgs no Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā - uz to NVO pamatoti norādīja arī MK sēdē) stāšanās spēkā - VM MŪS VISUS IR VĒLREIZ PIEMUĻĶOJUSI!!!

Neraugoties uz J. Bārzdiņa un & mēdijos un MK sēdē atkārtoti apgalvoto, ka Grozījumi attieksies tikai uz pirmreizējiem pacientiem, tā nav taisnība!

Ja receptē ir minēts ZVN - valsts kompensēs TIKAI vislētākās zāles VISIEM pacientiem!!! Arī tiem, kas konkrētas zāles lieto jau 20 gadus!

„89. Ja ārsts, izrakstot kompensējamās zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošās kompensējamās zāles (jā, šis nosacījums Noteikumos jau bija, bet pacientam bija izvēles iespēja - aut.). Ja ārsts, izrakstot kompensējamās medicīniskās ierīces, lietojis vispārīgo nosaukumu, farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam un lietošanas veidam atbilstošās kompensējamās medicīniskās ierīces. Kompensācijas kārtības ietvaros aizliegts izsniegt šiem nosacījumiem neatbilstošas zāles vai medicīniskās ierīces."

Ja pacients 20 gadus ir lietojis vienas un tās pašās zāles, bet viņa ārsts, piemēram, ir atvaļinājumā, savukārt kolēģis receptē minējis ZVN, pacientam aptiekā ir divas iespējas - ņemt lētākās vai dodies atpakaļ pie ārsta. Bet pie ārsta ir rindas un zāles jau beigušās.

Un vēl. Tikko kā VM ir nākusi klajā ar Grozījumu grozījumiem (projektu) - par pirmreizējiem tiks uzskatīti arī tie pacienti, kuri slimo jau ilgstoši, bet kuriem tiks pamainīta ārstēšana - izrakstītas zāles ar citu ZVN.

Tātad vienam un tam pašam pacientam ne tikai dažādas slimības, bet pat viena un tā pati slimība tiks ārstēta pēc dažādiem noteikumiem. Interesanti, vai pēc 2-3 gadiem ģimenes ārsts nesaputrosies. Bet nelauziet galvu, Grozījumu virzītāji skaidri zina, ka tās ir beigas haosam.

Par t.s. ģenēriskajiem medikamentiem

VM apgalvoja, ka viens no Grozījumu mērķiem ir samazināt oriģinālo zāļu un palielināt t.s. ģenērisko jeb patentbrīvo zāļu īpatsvaru. Latvija jau šobrīd pēc ģenērisko zāļu īpatsvara tirgū ir vienā no vadošajām vietām ES. Un vai Jums nešķiet dīvaini, ka Patentbrīvo medikamentu ražotāju asociācija iebilst pret šiem Grozījumiem?! Farmācijas Jomas konsultatīvās padomes sēdē 6. oktobrī Patentbrīvo medikamentu ražotāju asociācijas pārstāvis E.-E. Jurševics (a/s „Grindex") nodēvēja Grozījumus par sliktākajiem pēdējos 20 gados un uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc tādā steigā jāvirza Grozījumi, pret kuriem iebilst VISAS (!) NVO (arī oriģinālo jeb innovatīvo zāļu ražotāju, aptiekāru, farmaceitu, lieltirgotāju, ārstu, pacientu, utt., organizācijas)?

Vai NVO iebildumu bija daudz? MK sēdei VM sagatavotā „Izziņa par atzinumos sniegtajiem iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu projektu " Grozījumiem (VSS-823) bija uz 48 lappusēm.

Par pacientu tiesībām

T.s. lētāko zāļu piespiedu izrakstīšana ierobežo par MK noteikumiem hierarhiski augstāk stāvošajā Pacienta tiesību likumā noteiktās pacientu tiesības izvēlēties savam veselības stāvoklim un iespējām visatbilstošāko ārstēšanu.

MK sēdē VM tendenciozi interpretēja datus un Latvijas likumdošanas aktus. Pēc Konkurences padomes (KP) piesaukšanas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs diplomātiski bija spiests norādīt, ka KP savos ziņojumos runā par kaut ko citu (pretēji VM apgalvotajam). Nez kāpēc tika piesaukts pat Satversmes 111. pants „Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu" un Satversmes Tiesas lēmumi. Bet kāpēc netika minēts 91. pants „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas"? Tas būtu saprotamāk, jo no 1. janvāra daļa pacientu būs mazāk vienlīdzīgi par pārējiem (VM gan apgalvo, ka šāda kārtība esot tieši mazāk vienlīdzīgo interesēs?!). Tas ir klajā pretrunā ar pašas VM izstrādāto, MK 2009.gada 17. februārī akceptēto un šobrīd joprojām spēkā esošo(!) „Zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepciju":

- „Koncepcijas izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt visiem ar vienādu slimību slimojošiem pacientiem vienādas iespējas saņemt nepieciešamo ārstēšanu, ...";

- „Zāļu kompensācijas sistēma realizē vienlīdzības principu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu pieejamībā, ...".

Par Grozījumiem un lauku aptiekām

Grozījumos ir daudz labojumu, kas skar kompensējamo zāļu reģistrāciju, kā arī to apriti aptiekās.

„88. ... Aptieka references, kā arī lētāko vispārīgā nosaukuma ietvaros, kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču, kuru references grupas zāles vai medicīniskās ierīces tika pieprasītas aptiekā pēdējā mēneša laikā, pieejamību aptiekā nodrošina visā aptiekas darba laikā krājumu, kas paredzēti vismaz  vidējam piecu dienu patēriņam, veidā. Aptieka references, kā arī lētāko vispārīgā nosaukuma ietvaros, kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču, kuru references grupas zāles vai medicīniskās ierīces netika pieprasītas aptiekā pēdēja mēneša laikā, pieejamību nodrošina ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc īpašās receptes saņemšanas pilsētās vai 24 stundu laikā - ārpus pilsētām. Ja šajā punktā noteiktais termiņš beidzas ārpus aptiekas darba laika, zālēm un medicīniskajām ierīcēm jābūt pieejamām aptiekā vienas stundas laikā no aptiekas darba laika sākuma."

Ceru, ka sapratāt. ;-]

Kāpēc daži apzvanītie neatkarīgo lauku aptieku vadītāji šos Grozījumus sauc pat par „genocīdu?"

Aptiekai ar likumu ir uzlikts lieltirgotavu darbs, tas ir, aptiekai pašai jānodrošina piegādes vai arī jāatbild par to, cik savlaicīgi (Ministru prezidents atzina, ka 12 un 24 stundu termiņi ir nereāli) zāles piegādās lieltirgotavas. Daudzām attālākajām lauku aptiekām zāles šobrīd piegādā 1 vai 2 reizes nedēļā. Ko darīt ja recepte tiek iesniegta pirms brīvdienām vai valsts svētku dienām? Tādējādi mazajām aptiekām ir jāveido būtiski zāļu uzkrājumi, par kuriem valsts papildus nemaksā. Arī daudzas references zāles patiesībā ir ļoti dārgas! Ja zāles nenopērk, tad tās pēc derīguma termiņa beigām ir jānoraksta. Un ko šīs aptiekas darīs ar zālēm, kas ar 1. janvāri vai 1. jūliju vairs nebūs lētākās? Arī norakstīs zaudējumos?

Kas samaksās par lauku aptieku papildus izdevumiem? Aptiekas kaut kam būs spiestas paaugstināt cenas (maksās pacienti!) vai bankrotēs. Bankrota gadījumā aptiekas vai nu nebūs (pacientiem būs jābrauc uz pilsētu) vai tās nopirks lieltirgotavu-aptieku ķēdes, kurām jau šobrīd pieder 50% Latvijas aptieku. Nez kāpēc VM apgalvoja pretējo - „Grozījumi apstiprināšanai valdībā tiek virzīti tādā steigā", lai „ ... mazinātu aptieku ķēžu veidošanas iespējas." Citēšu Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra MK sēdē, raksturojot Grozījumus, teikto: „... Latvijā ir izveidojusies nesamērīga vairumtirgotāju vara - ar papildus prasību izvirzīšanu mazumtirgotājiem vairumtirgotāju vara tikai pieaug."

Un kāpēc VM atkal piemānīja Ministru prezidentu, kurš aicināja MK pieņemt Grozījumus ar nosacījumu, ka VM Grozījumos veiks tehniskus labojumus un noteiks reālistiskus piegāžu termiņus, „lai tas ir darba laiks, nevis jebkurš laiks". VM apsolīja, ka tas tiks izdarīts, bet neizdarīja. Kāpēc? Ja jau „Ir jārunā skaidra valoda. Tā mēs esam pieraduši" (VM paustā atziņa MK sēdē) - tad kā interesēs „tika uzmests" Ministru prezidents?

Par ārstu un pacientu pretnostatīšanu

Aizstāvot Grozījumu nepieciešamību J. Bārzdiņa izteikumi masu mēdijos lielā mērā bija vērsti uz pacientu un ārstu sarīdīšanu - sak, korumpētie ārsti zāles izraksta farmācijas firmu interesēs. Jāšaubās, vai pacientu un ārstu pretnostatīšana, tādējādi mazinot uzticību ārstam un līdzestību ordinētajai ārstēšanai, veicina pacientu aprūpes efektivitāti un kvalitāti, galu galā patiešām ir pašu pacientu interesēs.

Nenoliegšu, ka ārsti un farmācijas firmu darbinieki, tāpat kā, piemēram, santehniķi un, atvainojiet, arī ministri ir kompetentāki un mazāk kompetenti, godīgāki un mazāk godīgi. Jājautā, vai J. Bārzdiņa darbība farmācijas firmā bija skaidra kā bērna asara, vai tomēr viņa apgalvojumi balstās uz paša pieredzi?

Diskutējot par Grozījumiem un nevēloties uzklausīt argumentus, bieži pat aizskarošā veidā tika apšaubīts NVO godīgums. „Kronis visam", protams, bija pacientu organizācijas SUSTENTO (Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām
sadarbības organizācija) ierindošana korumpēto sarakstā. Arī LĀB prezidenta un LĀB pārstāvju - piecu profesoru tikšanās ar ministru sākās ar profesoru godprātības apšaubīšanu, tūlīt pēc tam tēvišķīgi un augstprātīgi aicinot domāt valstiski (man bija kauns J. Bārzdiņa vietā, jo daļa no apvainotajiem bija mani un viņa skolotāji).

MK sēdē J. Bārzdiņš izteicās smalkāk: „Ārstu biedrības atklātā nostāšanās farmācijas industrijas pusē, diskreditē pašu organizāciju kā tādu, ...". Vai patiešām? Latvijas Ārsta Ētikas kodeksa pirmajā (!) pamatprincipā ir teikts sekojošais: „... Kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu."

Zāles pirmām kārtām ir nepieciešamas pašiem slimniekiem. Visā pasaulē ļoti liela problēma ir sliktā līdzestība - pacienti nelieto viņiem tik nepieciešamās zāles. Ja abstrahējamies no zāļu pieejamības nepietiekamas kompensācijas dēļ, tad divi galvenie faktori, kas nosaka līdzestību ordinētajai terapijai, ir zāļu lietošanas režīms (piemēram, 1 vai 4 reizes dienā) un uzticība ārstam. Pēc SKDS aptaujas datiem šobrīd 50% iedzīvotāju uzskata, ka ārsti zāles izraksta pirmkārt vadoties no farmācijas firmu, nevis pacientu interesēm. Pirms pāris gadiem tā domāja 23%. Cik procenti ir uz J. Bārzdiņa sirdsapziņas? Šie 50%, manuprāt, ir briesmīgi skaitļi. Viena lieta ir neticēt politiķiem, bet pavisam kas cits -  neticēt ārstiem. Arī SUSTENTO ir ļoti norūpējusies par izveidojušos situāciju. Kādas tam būs sekas šogad, nākošgad un ilgtermiņā? Kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju veselību un mirstību? Jo nelietojot zāles cilvēki nokļūst slimnīcā, kļūst par invalīdiem, priekšlaicīgi mirst. Būt par Veselības ministru bija ļoti liela atbildība. Iesaku J. Bārzdiņam par to padomāt. Varbūt pat aiziet uz baznīcu.

Kāpēc?

J. Bārzdiņu par blēdi uzskatu jau labu laiku (saistībā ar Liepājas Tuberkulozes slimnīcas slēgšanas norisi, bet tas ir cits stāsts). Pēdējie notikumi šo uzskatu tikai apstiprina.

Tiekoties ar LĀB pārstāvjiem, viņš nenoliedza, ka ir melojis SUSTENTO. Vēl pārsteidzošāka bija viņa attieksme - nu un kas?. „Normālā" valstī Veselības ministram, kas neieklausās pacientu organizāciju viedoklī un pat melo tām, būtu bijis jādemisionē. Jo kā intereses pārstāv Veselības ministrs? Varbūt tie tomēr ir Latvijas iedzīvotāji - slimie un veselie?

Mazināt slimu cilvēku iespējas saņemt vēlamās zāles, kaitēt mazajām lauku aptiekām, utt.  Blēdīties, apzināti piemuļķot premjerministru, MK. Kāpēc??? Labs jautājums, kuru 22. decembrī LĀB preses konferencē žurnālisti uzdeva NVO pārstāvjiem. Varbūt taisnība ir LĀB prezidentam P. Apinim, kurš uzskata, ka Grozījumi ir saistīti ar konkrētas lieltirgotavas-aptieku (-poliklīniku-slimnīcu) ķēdes interesēm?

Es saprotu jauno Veselības ministri I. Circeni, kurai ir pēkšņi jārisina tūkstoš un viena problēma un grūti, praktiski neiespējami katrā iedziļināties. Un tomēr.

Augsti godātais V. Dombrovska kungs! Ļoti cienījamā I. Circenes kundze!

Lūdzu, lūdzu, atceliet šos Grozījumus! Vai patiešām vienīgais risinājums ir kādam no pacientiem vērsties Satversmes tiesā?

* Internetā neizdevās atrast skaidru informāciju par tikko kā Spānijā veikto izmaksu samazināšanas reformu.

MK 19. oktobra sēdes attiecīgās daļas audioieraksts, kuru iespējams noklausīties LĀB mājas lapā, ir samērā garš un beigu daļā satur arī diskusijas ap MK 803. Noteikumu Grozījumiem, kuri pamatā skar farmācijas sfēru.

Rakstam pievienotas atsauces (un saites) uz dažiem informācijas avotiem. Iesaku arī Pasaules Veselības organizācijas Sadarbības centra Zāļu kompensācijas un cenu veidošanā mājas lapu - http://whocc.goeg.at.