Pagājusi tieši nedēļa kopš saņēmu ļoti uztrauktas īsziņas, ka laikraksts "Diena" un "Dienas Bizness" mainījuši īpašniekus. Lai arī notikums aktīvi diskutēts jau piecas dienas, divas nozīmīgas domas šķiet iejukušas šajā ļaunatminīgās apņirgšanas, speciālistu diskusiju un apjukušo žēlabu straumē. Pirmā – "Dienas" redakcionālā neatkarība, otrā – auditorijas uzticība. Manuprāt, pašlaik abas šīs vērtības atrodas riska zonā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunais īpašnieks darīja ļoti pareizi, kad uz karstām pēdām paziņoja, ka saglabās Dienas vērtības un redakcionālo neatkarību. Diemžēl jau dažas dienas vēlāk viņš pats pārkāpa šīs vērtības, kad grūti izskaidrojumu un vēl grūtāk noticamu iemeslu dēļ gan nepildīja iepriekš doto solījumu atklāt nule nopirktās mediju kompānijas īpašniekus, gan neveikli skaidroja šīs rīcības iemeslus. Kas tajā brīdī notika ar redakcionālo neatkarību, kas tradicionāli tiek skaidrota ļoti ciešā saistībā ar mediju īpašniekiem?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, es gribētu atgādināt avīzes Diena ietekmes pamatus. Šo ietekmi ļoti uzskatāmi parāda arī šīsnedēļas diskusiju karstums. Tas var nepatikt, bet avīze Diena bija tā, kas kopš deviņdesmito gadu paša sākuma noteica kritērijus vairākos nozīmīgos sabiedrības dzīves slāņos: žurnālistikas profesionālismā, mediju attīstībā, politikas kvalitātē, demokrātijas un ekonomikas izaugsmes virzībā... Protams, gāja visādi, bet būtiskākais ir tas, ka visiem pārējiem – medijiem, politiķiem, partijām, amatpersonām utt. – nācās sevi definēt iepretim Dienas kritērijiem. Nekas cits - tik skaidrs, konsekvents, uz vērtībām un pārliecībām balstīts netika piedāvāts. Pārējiem atlika pievienoties, apstrīdēt, ignorēt, apkarot... Attiecībā uz biznesa vidi, tās interešu izteikšanu un prognozēšanu līdzīga nozīme ir laikrakstam "Dienas Bizness". Neviens cits medijs, lai kā centās, neieguva tik stabilu ārkārtīgi vērtīgo biznesa vides cilvēku uzticību.

Tāpēc jautājums par "Dienas" un "Dienas Biznesa" īpašnieku un redakcionālo neatkarību nav atbildams, izmantojot šo vārdu savienojumu kā universālu buramvārdu. Redakcionālajai neatkarībai ir daudzi slāņi, neskaitāmas izpausmes. Tas nav tikai primitīvais kāda priekšnieka uzkliedziens, par ko un kā šodien būtu jāraksta žurnālistiem.

Redakcionālā neatkarība ietver mediju īpašnieka statusu, mērķus, vērtības, spēju aizsargāt mediju saturu no citām ietekmēm – politikas, reklāmdevējiem, konkurentiem, arī – ekonomikas satricinājumiem, starp citu. Redakcionālā neatkarība tieši atspoguļojas žurnālistu un redaktoru ikdienā, pašcenzūras un drosmes līmenī. Tā tiek pieminēta, kad runa pagriežas ne vien par žurnālistikas, bet arī mediju īpašnieku un vadītāju ētiku.

Diemžēl par šiem jautājumiem jaunais īpašnieks Aleksandrs Tralmaks šajā steigas un stresa piepildītajā nedēļā nav teicis neko. Kamēr viņa mērķi nav formulēti, nav iespējams atbildēt, darījums ir "tikai bizness" vai tomēr aiz tā slēpjas kaut kas cits. Un kas? Ja mērķi ir saistīti tikai ar mediju biznesa pārdali Baltijā, būtu svarīgi zināt, kādi ir biznesa principi un pirmajā dienā pieminētās vērtības. Tas taču ir zināms, ka ekonomiskais spiediens to visu var, nebaidos teikt, deformēt. Ne velti Latvijā mediju menedžmenta izpratnē jau dogmas līmenī akceptēta patiesība, ka pirkts, pieprasīts un kvalitatīvs saturs, profesionālisms, laba žurnālistika ir viens un tas pats. Tā jau gan nav, bet... par to citu reizi. Mulsumu rada vien tas, ka Dienas vērtību stabilitāti, ko pati redakcija aicināja meklēt saturā, šonedēļ mēs tās lappusēs ieraudzījām kā komplimentārās žurnālistikas stilā ieturētu aprakstu par Aleksandru Tralmaku un vienpusīgi, bez citiem avotiem atreferētu viņa preses konferenci.

Tāpēc es gribētu teikt, ka šonedēļ un vēl kādu laiku, kamēr tik labi zināmās Dienas vērtības kā atklātība, caurspīdīgums, godīga politika, neitrāla, objektīva žurnālistika un vēl citas izskatās aktuālas tikai saukļu līmenī, ir apdraudēta arī redakcionālā neatkarība. Redakcija ir atkarīga no šīs situācijas. Visa auditorija ir no tās atkarīga. Tieši tāpēc redakcionālā neatkarība visos laikos un visās valstīs nav bijusi nekāds uz sētas rakstāms lozungs, bet katru dienu, ar katru rakstu, ar katru reklāmdevēja iegribu vai saniknota politiķa zvanu redaktoram izcīnāma un pierādāma vērtība. Tā veidoja uzticību Dienai, vienīgo iemeslu to lasīt, nu labi – daudzus arī kaitināja, sadusmoja, bija traucējoša, bet lika rēķināties. Tagad to varam zaudēt. Ja vien situācija nemainīsies, ja vien Dienas saturā un tās īpašnieka retorikā atkal no jauna tiks definētas vērtības, kuru dēļ ir mēs tik daudz runājam par "Dienas" jēgu un nozīmi.

Es gribētu cerēt, ka neizbēgamajā mediju sistēmas izmaiņu mutulī šie jautājumi neaizmirsīsies, jo tie balsta auditorijas uzticību. Pati varu solīt, ka šis interesantais laiks tiks pētīts – var izmērīt un izpētīt gan redakcionālo neatkarību, gan satura un formāta izmaiņas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form