Pēc korektā problēmas izklāsta LNT ziņās, sekoja Panorāma ar žurnālista Kārļa Seržanta uznāciena. Ļoti cienu minēto kolēģi kā pieredzējušu profesionāli, tāpēc brīnījos, kāpēc faktu atlasē viņš šoreiz bijis tik vienpusīgs. Jā, sižetā bija policijas viedoklis un mūziķa izplatītā paziņojum izklāsts, tam sekoja plaša informācija par Ozolu. Skatītāji visā Latvijā, kas, iespējams neko nezina par hip hop kultūru un nav redzējuši preses izdevumus, kuros nereti parādās mūziķa dzīves notikumi un bildes, uzzināja, ka Ozols ir “skandalozais mūziķis”, kas nesen ar motorolleri notriecis meitenīti un gribējis aizbēgt. Cik zināms, tā ir patiesība. Tālāk sekoja apgalvojums, ka Ozols ir kauslīgs un fragments no raidījumu “Nošu spēles”, kurā viņš pats skaidro, ka roku salauzis, jo “nepareizā laikā atradies nepareizā vietā un saticis nepareizos cilvēkus”. Vai tas nozīmē, ka viņam patīk kauties? Varbūt kāds viņam uzbruka, varbūt notika pavisam kas cits? To Seržants nepaskaidro, jo aizrautīgi veido visai nepatīkamu Ozola portretu, kas tā vien liek saprast, - ja jau viņš aizturēts, tad, viss iepriekšējais dzīves gājums rāda, ka viņš ir neapvaldīts dauzoņa. Ja jau kautiņā (iespējams?) salauzis roku, nokļūšana policijas izolatorā ir likumsakarīgs rezultāts. Tas notiek laikā, kad vēl nekas nav skaidrs, zināmi vien pāris dažādi skaidroti fakti.
Neesmu Ozola fane, viņa gadījums ir tikai piemērs. Jebkurš ziņu skatītājs pelnījis saņemt iespējami objektīvu infornāciju, bet Ozola dzīves notikumu izklāsts radīja vienusīgu priekšstatu par viņa personību. Vienpusību diezin vai izraisīja Seržanta nepatika pret mūziķi, bet gan sterotipi. Kāpēc Diena pieminēja, ka Ozols par savu albumu ir saņēmis platīna disku? Kāpēc neviens nepieminēja, ka viņš mācījies augsskolā Turība, ka strādā vienā no komercradio, ka veidojis savu apģērba dizaina līniju. Būtu normāli, ja arī šie fakti būtu atraduši vietu pagarajā stāstā par Ozola dzīves notikumiem.
Bet traucēja stereotipi. Kā savulaik skaidroja psihologs, tie, kā stabilas un drošas shēmas palīdz labāk justies pasaulē un to vieglāk saprast. Papildināšu, stereotipi neliek saskatīt pretrunas un iedziļināties, jo viss ir skaidrs jau pirms iedziļināšanās lietas būtībā un tās profesionālas izpētes. Varbūt tāpēc Panorāma divas dienas klusē par tālākajiem notikumiem Ozola dzīvē? LNT ziņas gods kam gods vakar parādīja Ozola versiju par “pārpratumu”, aizmirstot gan pajautāt, kā savu “pārpratumu” skaidro policija.
Bet dzīve nav shematiska, tāpēc jebkura personība vai notikums būtu jāapskata pēc būtības nevis jāieliek kāda cilvēka pieņēmumu klišejās. Ozola piemērs vēlreiz apliecina, kā vienpusīga faktu atlase pat īsa ziņu sižeta laikā var jebkuru cilvēku parādīt stereotipu ērtajā gaismā. Mēs taču ikdienas saņemam, “gatavi iepakotas” klišejas, visbiežāk nenojaušot, ka katrā stāstā ir vēl citi fakti. Kāpēc? Tāpēc, ka kādam jau iepriekš viss ir skaidrs.
P.S. Šis viedoklis nav pārmetums kolēģiem, jo šādi misēkļi var gadīties jebkuram. Tas drīzāk ir satraukums par parādībām, kas, kultivētas medijos, kroplīgi ietekmē sabiedrisko domu, bet daudzreiz – iedragā uzticību medijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
