Andis Kudors: Kremļa spiediens uz akadēmisko vidi
Foto: LETA

Vladimirs Putins un viņam uzticīgā politiskā un spēka struktūru elite pievelk grožus. Alekseja Navaļnija cīņu biedriem nupat nācās likvidēt "Navaļnija štābus", kuri darbojās daudzos Krievijas reģionos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Varas iestāžu skatījumā tie ir ekstrēmistiskas organizācijas, tāpēc visiem, kas ar tiem sadarbotos, būtu problēmas ar likumu. Savukārt Korupcijas apkarošanas fonds (KAF), līdzīgi kā Rīgā bāzētais interneta medijs "Medūza", ir atzīts par ārvalstu aģentu. Līdz ar to gan KAF, gan "Medūzas" darbība ir apgrūtināta. Ir pienācis laiks arī akadēmiskajai videi, kurā socializējas jaunieši. Tā ir sabiedrības grupa, kas lielā skaitā piedalās Alekseja Navaļnija rīkotajos protestos. To nedrīkst pieļaut, tāpēc tiek meklēti veidi, kā kontrolēt studentu prātus un sirdis.

Šāda skrūvju pievilkšana ir liels zaudējums tiem, kuri vēlas, lai Krievijā darbotos likuma vara un korupcija tiktu nopietni apkarota. Krievijas opozicionāri un eksperti Kremļa aktivitātes vairs nesauc par skrūvju pievilkšanu, bet par karu pret sabiedrības daļu, kas vēlas Krieviju redzēt kā demokrātisku valsti.

Te nebūs nekādas pašdarbības!

Šā gada martā Krievijas likumdevēji apstiprināja labojumus Izglītības likumā, kas cita starpā nosaka, ka jebkuras izglītības aktivitātes, tajā skaitā tiešsaistes semināri un lekciju cikli, ir jāsaskaņo ar valsts iestādēm. Izmaiņas ietekmēs tiešsaistes kursus "YouTube" platformā; var ciest atklāto lekciju rīkošana un podkāstu veidošana. Grozījumi, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, tika pieņemti, ignorējot Krievijas izglītības un kultūras darbinieku iebildumus pret noteikumiem, kas destruktīvi ietekmēs akadēmisko brīvību un runas brīvību. Jaunā kārtība varētu mazināt Krievijas zinātnieku un augstskolu pasniedzēju komunikāciju ar kolēģiem ārvalstīs, šāda iekapsulēšana neveicina zinātnes attīstību. Uz vasaras skolām mazāk tiks aicināti ārvalstu lektori. Krievijas vara īsteno lielāku kontroli, lai it kā mazinātu pret Krieviju vērsto propagandu, bet rezultātā palielinās birokrātijas slogu Krievijas izglītībā un zinātnē.

Krievijas mācību spēki un zinātnieki iesniedza valsts varai adresētu aicinājumu jaunos noteikumus apturēt, lai neciestu Krievijas zinātne. Petīciju parakstīja vairāk nekā 200 000 zinātnes un pedagoģijas ekspertu.1 Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidijs aicināja Valsts domes deputātus noraidīt likumprojektu. Vēl citā vēstījumā, ko parakstījuši 1703 pedagogi, teikts: "Mēs neiesniegsim tuvojošos prezentāciju un uzstāšanās tekstus saskaņošanai ar valsts institūcijām."2 Krievijas zinātnieki uzskata, ka jaunie noteikumi negatīvi ietekmēs "zinātnes, kultūras un tehnoloģiju attīstību" Krievijā.3

Daļa Krievijas pētnieku un pasniedzēju jau atklāti paziņojusi, ka neklausīs jaunajai kārtībai. Viņi, protams, riskē pazaudēt savas darbvietas. Var pieņemt, ka Eiropas un ASV augstskolas un domnīcas tiks papildinātas ar Krievijas pētniekiem, kuri meklēs brīvību. Smadzeņu aizplūšana no Krievijas jau tāpat notiek, jo gudrās ekonomikas attīstība kavējas, lai ko arī Putins runātu par "izrāvienu" un "lēcienu". Līdz ar to no Krievijas aizplūst ne tikai naftas dolāri (jo nav, kur Krievijā droši investēt), bet arī speciālisti, kuri papildina Silīcija ielejas un citu tehnoloģiju centru uzņēmumu komandas. Neskatoties uz to, elitei un Putina draugiem visa kā pietiek, jo lielāko daļu Krievijas resursu kontrolē šaurs cilvēku loks.

Cietoksnis "Krievija" būvē arvien augstākas sienas

Pēdējos gados vairāki Krievijas zinātnieki ir apsūdzēti spiegošanā pret savu valsti. Krievijas varas rīcībā jau tāpat ir liels instrumentu klāsts, lai apkarotu "ekstrēmismu", tomēr varai vajag vēl jaunus līdzekļus, ar kuriem izdarīt spiedienu uz sabiedrību, kura nevēlas autoritārismu. Grozījumu nepieciešamību Krievijas likumdevēji pamato ar to, ka tiešsaistes lekcijās un semināros jauniešiem tiekot izplatīta pret Krieviju vērsta propaganda. Diemžēl Putins un viņa režīms tiek personificēts ar visu Krieviju, tāpēc kritizēt Kremļa saimnieku nozīmē kritizēt visu valsti. Kinofilmā "Kaukāza gūstekne" komjaunietes, sportistes un vienkārši skaistules radinieks saka vietējam varas pārstāvim: "Bet tu nejauc savu personisko spalvu ar valstisko!" Putina nepabeigtās pils finansēšanas shēma parādīja, ka spalva jau sen ir saaugusi kopā. Putins & Co nepadodas un visādi "uzlabo" savu autoritāro režīmu, tas dos iemeslu pētniekiem rakstīt jaunas grāmatas par to, kā mainās un kā nemainās autoritārie režīmi.

Viena no varas vienkāršākajām definīcijām nosaka, ka vara tiek īstenota, ja A piespiež B darīt to, ko B bez A ietekmes nedarītu. Modernākas valsts varas būtību skaidrojošas definīcijas redz varu kā mehānismu, kas lielā mērā izriet no vienošanās. Indivīdi savā starpā vienojas, ka pastāv kārtība, kuras nodrošināšanā valsts institūcijām ir vairāk varas nekā vienai atsevišķai personai. Piemēram, pilsoņi ir ieinteresēti brīvprātīgi deleģēt daļu savas brīvības par labu policijas tiesībām uzturēt kārtību, tai skaitā ar spēka pielietojumu. Vai tu nezodz tikai tāpēc, ka baidies no valsts varas soda? Daļai varbūt tā ir galvenā motivācija, bet ne visiem.

Cilvēku izvēlei ir nozīme. Ja kādu dienu lielākā daļa kādas pašvaldības iedzīvotāju izlems, ka valsts policija nav viņu policija, tad tās darbība būs būtiski apgrūtināta. Vienošanās starp Putinu un Krievijas pilsoņiem, kura paredzēja, ka tiek nodrošināta nosacīta labklājība (naftas cenas – Putina veiksme) un par to – tauta nejaucas politikā (lasi – resursu pārdalē par labu dažiem), vairs nedarbojas lielā daļā sabiedrības kopš protestiem Bolotnajas laukumā 2011. gadā. Krimas aneksija uz laiku palīdzēja, bet inerce ir stipri samazinājusies. Tomēr lielas daļas sabiedrības mentalitāte, kurai ir dziļas saknes Krievijas kultūrā, ir papildu faktors, kas ļauj Putina varai stagnēt, bet nebrukt.

Ja nav tas karš, tad ir šis karš

Putins ikgadējā uzrunā parlamentam (ak vai, arī tas nav īsts!) un gubernatoriem norādīja, ka uzturlīdzekļu nemaksāšana ir problēma, un lielie mediji centīgi tagad stāsta par šo problēmu, bet ne par Alekseju Navaļniju, jo viņu nedrīkst reklamēt. Citādi vēl kāds sadzirdēs ieslodzītā politiķa teikto nesenā tiesas sēdē: "Karalis ir kails!" Kremļa kontrolētie "mediji" dara to, kas tiem jādara, – Vladimira Solovjova "dusmīgo vīru diskusijās" atkal spriež par "naidīgo" Ukrainu, bet ar to pietiek tikai daļai sabiedrības. Ne visi vienādi izturas pret procesiem Krievijā, sabiedrība nav viendabīga masa. Lielbritānijā dzīvojošais krievu uzņēmējs Jevgēņijs Čičvarkins nesenā intervijā Krievijas iedzīvotājus iedalīja nosacītās grupās: vieni protestē, citiem ir bail, vēl vienai daļai ir uzspļaut, un ir Krievijas pilsoņi, kuriem pašlaik ir labi...

Putins izlēma neuzpūst (vismaz pagaidām) Ukrainas kara liesmu līdz katastrofālam līmenim, tā vietā tiek pieteikts karš savas valsts pilsoņiem. Ja ar maigo varu nevar kontrolēt Gruziju un Ukrainu, tad jāliek lietā cietā vara – karš. Līdzīgi viņš rīkojas ar saviem pilsoņiem – ja ar televīzijas propagandu sāk nepietikt, jālieto steki un aresti. Ar katru gadu Krievijā arvien vieglāk var nonākt aiz restēm. Pietiek burtiski ar vienu "patīk" (like) pie sociālo mediju ziņas, kas nav komplimentāra Kremļa saimniekam, lai pie jūsu durvīm klauvētu. Krievijas brīvajos medijos pēdējā laikā tiek vēstīts par daudziem šādiem piemēriem.

Nobeigums

Aprakstītās aktivitātes ir taktiska Vladimira Putina uzvara kaujā, bet ne visā karā. Par ilgtermiņu gan Kremlī vairs daudz neraizējas, par valsts likteni kopumā – arī ne. "Kampt, kamēr var!" – tāda ir devīze. Kā nesenā videointervijā atgādināja Krievijas opozicionārs Genādijs Gudkovs – liela daļa Krievijas elites ģimenes locekļu jau dzīvo "nīstajos" Rietumos. Daudziem uzņēmējiem ir dubultpilsonība vai vismaz uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas Savienības valstīm. Īpašumi ir iegādāti, ir sagatavota iespēja X stundā pamest savu dzimteni. Krievija kā pienu dodoša govs tiks slaukta, kamēr būs piens un kamēr to varēs labi pārdot kaimiņiem. Runa, protams, ir par naftu, gāzi, metāliem un citiem no zemes dzīlēm iegūstamiem labumiem.

Kremļa politika ar katru gadu kļūst arvien līdzīgāka padomju laika varas īstenošanai. Padomju himnas mūzikas atjaunošana 2000. gada nogalē nebija tikai ārēja fasādes piekrāsošana padomju stilā; vēl un vēl tiek pieņemti lēmumi, kas virza valsti uz stingrāku autoritārismu. Nu ir pienācis laiks izglītības un zinātnes sfērai. No Latvijas perspektīvas ir svarīgi, kā jaunie noteikumi ietekmēs Krievijas augstskolu sadarbību ar universitātēm citās valstīs. Latvijas augstskolām un domnīcām ir jāņem vērā, ka minētā sadarbība notiks Krievijas varas iestāžu stingrā uzraudzībā.

1 Quirin Schiermeier. Russian academics decry law change that threatens scientific outreach. 12 February 2021, https://www.nature.com/articles/d41586-021-00385-5

2 Декларация ученых и популяризаторов науки. 12.01.2021., № 320, https://trv-science.ru/2021/01/declaration/

3 Turpat.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form