Andis Rozītis: 'Leģionāru naudu' – jauno spēlētāju atbalstam
Foto: F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes loceklis Andis Rozītis atklātā vēstulē pamatojis valdes lēmumu, kas paredz nākotnē palielināt maksājumus par virslīgas pietiekumos iekļautajiem viesspēlētājiem, kā arī paudis savu skatījumu uz Latvijas jauno futbolistu attīstību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portāls "Delfi" publicē Anda Rozīša rakstīto vēstuli pilnā tās apjomā:

"Es ticu, ka visas Latvijas futbola sabiedrības mērķis ir šīs lieliskās spēles attīstība mūsu valstī un jaunu, talantīgu spēlētāju sagatavošana, lai valstsvienības un klubu sasniegumi atgrieztos vismaz tajā līmenī, kāds tas bija šī gadu tūkstoša sākumā.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes un mans kā tās locekļa pienākums ir rūpēties par visu Latvijas futbolu, par visu 136 LFF biedru interesēm, radot atbalsta mehānismus, kuri veicina Latvijas spēlētāja kvalitatīvu attīstību. LFF 2021. gada budžetā ir paredzējusi 257 tūkstošu EUR finansējumu Virslīgas čempionāta organizēšanai. Ievērojami lielāki līdzekļi pēdējos gados ir ieguldīti futbola infrastruktūras attīstībā, kuru izmanto arī virslīgas klubi. Šie ieguldījumi apliecina federācijas attieksmi pret virslīgu kā svarīgu Latvijas futbola sistēmas sastāvdaļu. Taču Latvijas futbolā ir arī citi sistēmu veidojoši elementi.

Mēs visi gribam atkal redzēt izlasi Eiropas čempionāta finālā, taču, lai to panāktu, nepieciešama jaunu, talantīgu futbolistu sagatavošana. Sportistu izaugsme aizsākas sporta skolās, klubos, taču tā nenoslēdzas tajā brīdī, kad jaunais cilvēks skolu pabeidz. Viņa turpmākā izaugsme ir jānodrošina dažāda līmeņa komandās, dodot iespēju futbolistiem augt un pakāpeniski veidot augšupejošu karjeru.

Ne jau visi sporta skolu beidzēji uzreiz ir gatavi spēlēt virslīgā. Turklāt pašlaik ir spēkā noteikums, ka vienlaikus virslīgas spēlē laukumā var atrasties astoņi leģionāri. Taču vadošajās komandās, kas tiecas pēc tūlītējiem rezultātiem, viesspēlētāju parasti ir krietni vairāk. Pats par sevi saprotams, ka leģionārus neviens klubs neiegādājas tāpēc, lai viņi sēdētu uz rezervistu soliņa. Ja klubam ir šie astoņi un vairāk leģionāru, tad viņi arī parasti spēlē, bet tas nozīmē, ka laukumā tiek tikai trīs vietējie. Turklāt daļai virslīgas klubu nav savu futbola akadēmiju, un vietējo talantu attīstība nav to augstākā prioritāte.

Daudzi Latvijas futbolisti, kas jau sasnieguši noteiktu līmeni, spēlē ārzemju klubos. Taču ir sportisti, kam lielākoties ir astoņpadsmit, deviņpadsmit, divdesmit un nedaudz vairāk gadu, kas vēl nespēj iekļūt virslīgas klubu vietējo spēlētāju nosacītajā "trijniekā" vai noslēgt līgumu ārzemēs. Viņu attīstībai pastāv zemākas līgas, un tur spēlējošie lielākoties ir amatieri un materiālu atbalstu nesaņem. Jaunie cilvēki ir nostādīti nepatīkamas izvēles priekšā – turpināt spēlēt un nopietni trenēties, līdzekļus prasot no radiniekiem, vai tomēr par galveno dzīves prioritāti izvirzīt studijas un darbu, bet ar futbolu labākajā gadījumā turpināt nodarboties brīvajā laikā. Izaugsme, protams, tad apstājas.

Fakti nav iepriecinoši. Piemēram, no 2001. gadā dzimušajiem futbolistiem, kuri beidza spēlēt jauniešu sacensībās un kam vajadzēja turpināt karjeru Virslīgā vai tās klubu dublieru komandās, tur nokļuva mazāk par trešdaļu (29,6%). Turklāt arī daļa no komandās iekļuvušajiem spēlēja maz vai ļoti maz. Ir skaidri redzams, ka nepietiekams skaits jauno futbolistu, beidzot startēt jauniešu līmenī, iegūst iespēju turpināt trenēties un spēlēt konkurētspējīgās komandās.

Lai atbalstītu jaunos futbolistus un motivētu turpināt profesionāli trenēties un spēlēt, LFF valde 4. februārī pieņēma lēmumu no 2022. gada par katru pirmo līdz astoto komandas leģionāru Latvijas Virslīgas klubiem veikt reģistrācijas maksājumu 3000 EUR, bet katrs nākamais leģionārs jau izmaksās 8000 EUR. Konceptuāli reģistrācijas maksas paaugstinājumam piekrīt visi valdes locekļi, tiesa, bija diskusija par lēmuma īstenošanas termiņiem un formām.

Valde vēl nav lēmusi par šī "leģionāru fonda" izlietojumu. Taču mērķis ir atbalstīt jaunos futbolistus, un mēs rosināsim LFF administrācijai izstrādāt noteikumus, kādā kārtībā šis finansējums tiks sadalīts.

Tomēr jau pati iecere radīt solidaritātes mehānismu ir radījusi atsevišķu virslīgas funkcionāru necienīgu un nekonstruktīvu attieksmi ar mērķi visus resursus atstāt tikai virslīgas klubu apritē.
Vēlos uzsvērt, ka lēmums par "leģionāru maksām" ir pieņemts atbilstoši LFF statūtiem. Proti, LFF Sacensību nodaļai ir pienākums sagatavot un izskatīt reglamenta projektu un sniegt rekomendācijas LFF valdei. Savukārt tikai LFF valdei ir tiesības pieņemt un apstiprināt LFF sacensību reglamentus. Amizanti, ka, pēc vēstules autoru domām, Sacensību komiteja sagaida, ka LFF valdes locekļi komitejai sūtīs savus ierosinājumus, lai gan valdes locekļa ierosinājumi un viedokļi tiek iesniegti LFF valdei un LFF prezidentam.

Nevietā ir arī pārmetumi par komunikācijas trūkumu. Es kā izmaiņu projekta autors piedalījos virslīgas sēdē un prezentēju izmaiņu būtību un argumentāciju, kādēļ tādas tiek virzītas. Tiesa, šajā sēdē gan netika ielaisti ne atsevišķi LFF valdes locekļi, ne LFF sporta direktors Jurijs Andrejevs, kuri vēlējās kopīgi diskutēt par izmaiņām...

Tāpat patiesībai neatbilst apgalvojums par kaut kāda veida vienošanās pastāvēšanu starp LFF un virslīgu pret "leģionāru maksu" apjomu un izlietojumu 3 gados. Šāda veida lēmumu nav ne LFF valdes sēžu protokolos, ne kādos citos LFF oficiālajos dokumentos. Uz 3 gadiem ir tikai pieņemts lēmums par leģionāru un pašmāju spēlētāju skaitliski maksimālo attiecību laukumā 8+3. Savukārt visi citi šo lēmumu precizējošie regulējumi tiek iekļauti attiecīgi virslīgas čempionāta reglamentā un katru gadu tiek pārskatīti un precizēti LFF valdē, šo reglamentu apspriežot un apstiprinot.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka lēmuma sagatavošanā un pieņemšanā nav pārkāpti LFF statūti un procedūras. Taču galvenais ir šāda solidaritātes mehānisma būtība – tas kalpos Latvijas futbola attīstībai un palīdzēs daudziem jaunajiem spēlētājiem, kuri citā situācijā būtu likuši punktu karjerai, tomēr realizēt savu potenciālu.

Atcerēsimies, ka sportā viens savu meistarības virsotni sasniedz ātrāk, cits – vēlāk vai krietni vēlāk. Ja Kaspars Gorkšs vai Mārcis Ošs, kuru talantu padsmitnieku gados tā īsti vēl nesaskatīja, būtu beiguši karjeru deviņpadsmit vai divdesmit gadu vecumā, mums nebūtu bijis divu patiešām labu futbolistu. Un viņi tādi nav vienīgie."

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Mārcis Ošs Futbols Kaspars Gorkšs Latvijas Futbola federācija Virslīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form