Ziņas par to, ka vairums cigarešu Latvijā nāk no Baltkrievijai piederošas rūpnīcas1, par kārtējiem miljoniem atrasto kontrabandas cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām2 un to, ka Baltkrievijas cigarešu kontrabandas ieņēmumi finansē Lukašenko režīmu3, vairs nav nekas sensacionāli jauns.
Pārsteidzoša atklāsme šajā kontekstā ir tas, ka atsevišķas likumdošanas iniciatīvas ir vērstas nevis uz problēmas risināšanu, bet gan padziļināšanu. No vienas puses, mēs nepārtraukti dzirdam par uzraugošo institūciju (VID, robežsardze) nebeidzamo cīņu ar inovatīvajām kontrabandistu metodēm, no otras puses, Saeimā nereti tiek pieņemti lēmumi, kas rada papildu pieprasījumu pēc nelegāliem tabakas produktiem.
Šajā gadījumā stāsts ir par beztabakas nikotīna spilventiņiem. Nezinātājiem – tā ir alternatīva smēķētājiem, kā tikt pie nikotīna bez tabakas dedzināšanas procesa klasiskā izpratnē. Pēdējos gados beztabakas nikotīna spilventiņi Latvijā ir bijuši nosacīti pelēkajā zonā bez skaidra regulējuma, proti, bez skaidrām drošības vai kvalitātes prasībām.
Visiem ir saprotams, ka šo produktu apriti būtu nepieciešams normatīvi regulēt – tas nodrošinātu papildu budžeta ieņēmumus, neļautu pieaugt kontrabandas preču daudzumam utt. Tieši tā rīkojās Igaunijas parlaments – identificējot nepieciešamību ieviest līdzīgu regulējumu šai produktu kategorijai, balstoties uz visas Eiropas Savienības praksi. Tādējādi Igaunijas valsts budžetā pēdējā gada laikā (no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada augustam) akcīzes nodokļa formā tika iekasēti papildu 4,6 miljoni eiro. No malas raugoties, šķiet, ka šis uzdevums (t.i., ieviest adekvātu normatīvo regulējumu) nav no sarežģītākajiem, tomēr izrādās, ka ir iespējas sabojāt arī šķietami vienkāršas lietas.
Proti, te mēs nonākam pie interesantākās daļas – pie Veselības ministrijas (vēl iepriekšējās ministres Ilzes Viņķeles) virzīta priekšlikuma grozījumiem likumā attiecībā uz prasību noteikšanu nikotīna spilventiņiem, kurus šobrīd Latvijā ir iespējams iegādāties dažādās tirdzniecības vietās. Ministrijas virzīto priekšlikumu būtība ir noteikt maksimālo nikotīna īpatsvaru spilventiņā (4 mg esošo 20 mg uz vienu spilventiņu vietā), ieviest aizliegumu spilventiņiem pievienot garšas un definēt ļoti specifiskas prasības produkta iepakojumam.
Nezinātājam šāds priekšlikums varētu nešķist nekas slikts un neizskatīties pēc dāvanas baltkrievu kontrabandistiem. Taču tā ir, jo, apstiprinot minētos ierobežojums, Latvijā legāli iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Kāpēc? Jo šādām prasībām atbilstošus produktus pasaulē neražo neviens uzņēmums. Neviens! Un būtu naivi ticēt, ka tas tuvākā vai tālākā nākotnē mainīsies, jo vismaz Eiropas Savienības ietvaros Latvija ar šādu regulējumu būtu vienīgā valsts.
No vienas puses, man ir saprotama politiski populārā vēlme, retorika un iniciatīvas ierobežot smēķēšanu un tabakas ražotāju aplikšana ar arvien pieaugošu nodokļu slogu, taču, no otras, man nav saprotama rīcība, vienlaikus ar otru roku dodot papildu noieta tirgu kontrabandai, kā arī nav skaidrs, kā var nonākt līdz šādiem priekšlikumiem un kāda motivācija aiz tiem slēpjas, jo ar šādu lēmumu netiek trāpīts nevienā no šīm kategorijām: "samazināt kontrabandas apjomus", "regulējums un kontrole", "cilvēku tiesības izvēlēties alternatīvus nikotīnu saturošus produktus", "palielināt nodokļu ieņēmumus" utt.
Tādēļ atliek cerēt tikai uz to, ka Saeimas deputāti pirms balsojuma komisijās vai plenārsēdē apzināsies šāda lēmuma kompleksās sekas un to, kādu papildu pieprasījuma segmentu šāds lēmums radītu noziedzniekiem. Mūsu aplēses rāda, ka nikotīna spilventiņu tirgus (legālais vai nelegālais) gadā sasniegs vismaz piecus miljonus eiro. Un tieši no Saeimas deputātu lēmuma būs atkarīgs, vai šī nauda nokļūs Latvijas valsts kasē, vai arī "ar mīlestību no Latvijas" tiks nosūtīta Baltkrievijai.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/vairums-kontrabandas-cigaresu-latvija-nak-no-baltkrievijai-piederosas-rupnicas.a419960/
2 https://www.delfi.lv/news/national/criminal/video-vid-atklaj-3-5-miljonus-iemuretu-kontrabandas-cigaresu.d?id=53515815
3 LETA, 2020. gada 6. novembris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
