Andris Bērziņš: Skarbi, bet godīgi par ES fondu izmantošanu Latvijā
Foto: LETA

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma dati, ar kuriem nesen man bija iespēja iepazīties, liecina - 75% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka ir vāji informēti par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu sadali un izmantošanu mūsu valstī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rezultāti ir satraucoši, jo šis procents ir ļoti liels. Taču jāatzīst, ka cilvēki acīmredzot ir atbildējuši godīgi. No kurienes gan lai viņiem rastos informētība, ja nav bijusi iespēja redzēt un iepazīties kaut vai ar dokumentu, kurā apkopots un izvērtēts, kur un kā iepriekšējā plānošanas periodā izlietota ES fondu nauda?! Domāju, ka satraucošie pētījuma rezultāti ir akmens vispirms jau Finanšu ministrijas dārziņā.

Protams, ceļu būve un remonti ir tā joma, kur cilvēkiem iespējams pašiem visbiežāk redzēt ES fondu līdzekļu izlietošanu "dabā". 30% respondentu atzinuši, ka no naudas, kas ieguldīta infrastruktūras, tostarp – ceļu būvē, ir izjutuši personīgu labumu. Faktiski jau ceļus un ES līdzekļu izlietojuma rezultātus izmanto krietni lielāks iedzīvotāju skaits atšķirībā, piemēram, no finansējuma lauksaimniecībai, kas arī ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai, taču ienākumus no tā pārsvarā saņem konkrēti lauksaimnieki.

ES finansējums ceļu būves nozarei pārsvarā tiek piešķirts no Kohēzijas fonda. Vismaz krīzes gados, vidēji sasniedzot 85 miljonus latu gadā, tas ir ļāvis pastāvēt ceļu būves nozarei un nepārstāt būvēt un remontēt autoceļus. Salīdzinājumam – valsts kapitālieguldījumi šajos gados ir bijuši no 5 līdz 12 miljoniem latu gadā. Tā kā valstij ar pašas varējumu nav pamata lepoties, pieļauju, ka neviens arī nav īpaši ieinteresēts plaši informēt par nozares finansēšanu, tomēr ir vērts pievērst uzmanību, ka 32 procenti aptaujāto uzskata, ka no dalības ES Latvija vairāk zaudē, nekā iegūst. Parādīt pretējo – ja vien ir tāda vēlme, - šeit būtu īsti vietā.

ES fondu finansējuma nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu, un cīņai par Kohēzijas fonda līdzekļiem vajadzēja būt valdības prioritātei sarunās par ES budžetu nākamajam plānošanas periodam. Te ir vērts atzīmēt, ka 62% "DNB Latvijas barometra" aptaujāto uzsver, ka nauda turpmāk jāizmanto projektiem, kas dod labumu visai sabiedrībai, nevis šaurai interešu grupai, un ceļu nozare neapšaubāmi atbilst šim kritērijam. Taču mūsu valsts pārstāvjiem Eiropā prioritāte acīmredzot bija cita.

Tāpat nevar arī apgalvot, ka ar naudas izlietošanu autoceļu nozarē viss būtu kārtībā. Kam piešķirt naudu, nosaka nevis Latvija, bet ES. Un to izmanto pārsvarā lielo projektu īstenošanai, galveno valsts ceļu būvei un remontiem, bet mazākas nozīmes ceļi turpina brukt, un, kamēr paļausimies tikai uz ES līdzekļiem, nespējot nodrošināt vērā ņemamu finansējumu no nacionālā budžeta, nekas nemainīsies. Tāpat Latvijā nav izstrādāts valsts ceļu sistemātiskas finansēšanas modelis – par ES naudu būvējam ceļus, taču netiek plānots finansējums to uzturēšanai un periodiskai atjaunošanai, kas būtu piešķirams no nacionālā budžeta. Darbojamies bez ilglaicīgas perspektīvas…

Tāpēc arī nav ko brīnīties, ka "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina ne tikai par vāju cilvēku informētību, bet arī par ļoti lielu neapmierinātību ar to, kā tiek izlietota no Eiropas saņemtā nauda.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kohēzijas fondi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form