Andris Kreislers: Rīgas galvenā arhitekta biroja turpmākā attīstība ir visas valsts jautājums  (17)

Jānis Dripe Rīgas galvenā arhitekta amatā stājās 2006. gada februārī. Šā gada 28. februārī beidzās noslēgtais līgums ar Rīgas domi, kurš netika pagarināts. Pats Dripe atzīst, ka līguma nepagarināšana ir zīme tam, ka viņa profesionālā darbība nav novērtēta. Šobrīd Rīgas pilsētas arhitekta biroja nākotne ir neskaidra.
 
Jānis Dripe ir augstu novērtēts profesionālis ne tikai mūsu valstī, bet arī starptautiskā mērogā. Es uzskatu, ka pilsētas galvenā arhitekta biroju nedrīkst likvidēt, tas ir saglabājams un vēl jo vairāk – tas ir veicināms, stiprināms, atbalstāms un uzturams. Runas par to, ka viņš būtu likvidējams, manuprāt, ir radušās dēļ pilsētas mēra Nila Ušakova pārsteidzības. Domāju, ka viņš nav iepazinies ar situāciju kopumā un padomdevēji viņam šos padomus devuši aiz nezināšanas un neiedziļināšanās lietas būtībā.
 
Sergejam Zaļetajevam, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam, kas ir tieši atbildīgs par šo jautājumu, būtu jāpauž sava nostāja par to, kāpēc par tik atbildīgu amatu tiek runāts tik nepārliecinoši un nesaprotami. Viņš arī uzsver, ka 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un šobrīd ir bezatbildīgi runāt par to, ka varētu iztikt bez galvenā arhitekta biroja un bez Jāņa Dripes.
 
Vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam, ar aicinājumu uzticēt Dripem arī turpmāk vadīt Rīgas arhitekta biroju, ir nosūtījusi kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Tajā viņa norāda, ka Dripe ir augsts profesionālis, kuram ir izpratne par Rīgas arhitektūras vēsturiskajām vērtībām un patiesa ieinteresētība pilsētas vizuālā tēla pilnveidošanā. Viņa uzsver arī to, ka Rīga ir daudz ieguvusi, Dripem strādājot par pilsētas galveno arhitektu.
 
Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei ir jāuzņemas atbildība un daudz pārliecinošāk jāpauž sava nostāja šajā jautājumā. Rīgas galvaspilsētas proporcija - ne tikai arhitektūras, bet arī iedzīvotāju - attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm ir nesamērīga, proti, Rīga sastāda gandrīz pusi no valsts iedzīvotājiem un līdz ar to Rīgas pilsētas galvenā arhitekta amats ir ne tikai pilsētas jautājums, bet arī visas valsts jautājums.
 
Viņš arī atklāj oficiālos statistikas datus, kas norāda, ka Rīgas pilsētā ir 30% tukšu un brīvu telpu. Neoficiāli, profesionāļi lēš, ka līdz pat 70% telpu Rīgas pilsētā ir tukšas, kas nozīmē to, ka nākotnē pilsētas redzējums un uzsvars ir jāliek tieši uz pilsētas centra atjaunošanu un revitalizāciju - vēlreiz paužot savu nostāju pilsētas centra saglabāšanā un tā īpašo nozīmi valsts kopējā kultūrpolitikā.
 
Arhitekts Pēteris Bajārs uzskata, ka likvidēt pilsētas galveno arhitektu ir nepareizi, jo tas ir apturējis daudzus pilsētai nevajadzīgus projektus. Viņš arī pauž viedokli par to, ka lēmums par arhitekta biroja likvidēšanu kādam ir svarīgs, lai nebūtu neviena, kas traucē bīdīt lielos projektus. Ceru un negribu pieļaut domu par to, ka Rīgas pilsētas arhitekta biroja likvidēšanas iemesli varētu būt tik zemiski.
 
Tāpat, vēstuli Ušakovam nosūtījis arī Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka līgums ar Jāni Dripi ir jāpagarina, jo tas ir gan sabiedrības, gan Rīgas pilsētas interesēs. Viņš arī uzskata, ka Dripes ilglaicīgā un daudzpusīgā darbošanās Latvijas kultūras vidē radījusi cieņu un uzticību sabiedrībā, bez kuras šāda rakstura darbs nav darāms.
 
Pats Ušakovs ir norādījis, ka galvenā arhitekta biroju varētu likvidēt, lai samazinātu birokrātiju pašvaldībā. Viņa preses sekretāre Anna Kononova norāda, ka šobrīd ir plānots veikt konkursu uz galvenā arhitekta amata vietu. Tomēr Dripe vēl nezin, vai šajā konkursā piedalīsies, jo tas esot atkarīgs no konkursa nolikuma.
 
Šobrīd pilsētas galvenā arhitekta pienākumus veic Jāņa Dripes vietniece Regīna Bula, kuras uzdevums ir lemt par to, vai galvenā arhitekta birojs Rīgā būtu saglabājams. Gadījumā, ja birojs tiktu likvidēts, tā funkcijas varētu tikt nodotas Pilsētas attīstības departamentam. Kreislers uzskata, ka samazināt pilsētas galvenā arhitekta nozīmi nav pieļaujams.