Gribu izteikt visdziļāko pateicību laikrakstam "Diena", kas beidzot sācis izrādīt rūpes par Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem un aizpagājušo sestdien publicējis žurnālistu Lauras Dzērves un Gunta Bojāra rakstu par pilsētas labiekārtošanas darbiem. Žēl vienīgi, ka šī interese parādījusies priekšvēlēšanu laikā, jo citkārt raksti par mūsu pilsētas attīstību ir liels retums.
Neapstrīdot laikraksta "Diena" žurnālistu augsto profesionalitāti, jāatzīmē, ka raksta tonalitāte var radīt nepilnīgu priekšstatu par pilsētā notiekošo. Runa ir par Rīgas ielas rekonstrukciju un puķu podu lietderību, kas iekārti ielas malās esošajās apgaismes laternās. Kā Jelgavas pilsētas iedzīvotājs un tās patriots esmu lepns, ka tagad ikvienam, kurš pilsētā iebrauc no Rīgas puses rodas iespaids par sakoptu un skaistu vidi.

Kā viena no pilsētas stratēģiskās attīstības prioritātēm ir tieši sakoptas un skaistas dzīves vides radīšana. Šādas prioritātes izvirzīšanā liels nopelns ir tieši laikrakstam "Diena". 2000. gadā mūsu pilsētā viesojās laikraksta "Diena" žurnālisti. Kā vizītes atspoguļojums tapa publikācija "Jelgava apmaldījusies drūmajā pagātnē", kuras laikā izkristalizējās skumjā atziņa, ka Jelgava ir pelēka pilsēta. Šī bēdīgā patiesība bija viegli izskaidrojama. Līdz Otrajam pasaules karam Jelgava bija viena no skaistākajām Latvijas pilsētām, taču kara laikā pamatīgi cieta un 90% pilsēta tika pilnībā nopostīta. Padomju laikos pilsēta tika uzbūvēta tikpat kā no jauna, atbilstoši to laiku arhitektūras principiem un kvalitātei, tāpēc nav jābrīnās, ka vēl pirms sešiem gadiem daudziem mūsu pilsēta likās pelēka un neizteiksmīga.

Mēs būtu slikti pilsētas saimnieki, ja šo pelēcību mēs nespētu padarīt krāšņāku. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka 70% aptaujāto par galveno pilsētas problēmu uzskata ielu seguma zemo kvalitāti. Izdangātas ielas rada ne tikai braukšanas problēmas, bet arī rada nesakoptas vides iespaidu, tāpēc lieli pilsētas budžeta līdzekļi tiek atvēlēti ielu sakopšanai. Iepriekšējos trīs gados ceļu remontdarbos tika ieguldīti vairāk kā seši miljoni lati

Lai iela taptu ne tikai utilitāri, bet arī vizuāli pievilcīga tika nolemts to izdaiļot ar iekārtiem puķu podiem apgaismes laternās. Tagad tieši šie puķu podi izpelnījušies laikraksta "Diena" žurnālistu kritiku. Pareizāk sakot, šo puķu podu it kā augstā cena.

Tiek apgalvots, ka līdzīgi puķu podi Liepājā maksājuši ievērojami lētāk. Negribu neko sliktu teikt par Liepājā izvietotajiem puķu podiem, taču mūsējie ir kvalitatīvi atšķirīgi. Galvenā atšķirība ir tā, ka tiem ir dubultsiena, kas ļauj ilgstoši uzkrāt ūdeni un ievērojami samazina uzturēšanas izmaksas. Puķu podu cenā ietilpst ne tika podi, bet arī to uzstādīšana, pašas puķes un to kopšana visa gada garumā.

Tiek mesta aizdomu ēna arī uz Rīgas ielas rekonstrukcijas darbu veikšanas konkursa uzvarētāju Jelgavas uzņēmumu "Igate", kura vienīgā iesniedza pieteikumu. Tas, ka šādos konkursos visbiežāk uzvar vietējās firmas ir likumsakarīgi, jo visas nepieciešamās ražošanas jaudas ir uz vietas, kas ievērojami samazina transporta izmaksas. Citu pilsētu uzņēmumi parasti šādos konkursos nemaz nepiesakās, jo apzinās, ka vedot visu nepieciešamo no tālienes nespēs konkurēt ar cenu. Savukārt, starp Jelgavas uzņēmumiem ne katrs ir spējīgs tāda apjoma darbus veikt.

Jāatzīmē, ka šobrīd mūsu pilsēta attīstās ļoti strauji un būvfirmas nevar žēloties par pasūtījumu trūkumu. Gluži otrādi, mūs bremzē ražošanas jaudu trūkums, un konkurences starp uzņēmumiem tikpat kā nav, kas projektus nepārprotami sadārdzina. Tas gan nevar būt par šķērsli pilsētvides sakopšanai un mēs esam gatavi arī turpmāk šajā jomā ieguldīt prāvus līdzekļus. Lai šos līdzekļus iegūtu veicinām investīciju piesaisti ražošanas attīstībai, veidojot industriālos parkus. Jo pilsētā būs aktīvāka saimnieciskā rosība, jo vairāk naudas varēsim atvēlēt pilsētas vides, tai skaitā, ielu sakopšanā un apzaļumošanā.

Mēs vairs nevēlamies, lai mūsu pilsētu sauc par pelēku. Mūsu mērķis ir pārvērst Jelgavu par vienu no skaistākajām Latvijas pilsētām, kuras iedzīvotāji lepojas ar to, ka tajā dzīvo. Šo mērķi mēs arī sasniegsim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit