Džonsons ir panācis tādu vienošanos ar sarunu partneriem Eiropas Savienībā, kas apmierina viņa kolēģus partijā, taču viņam pietrūkst vairākuma atbalsta parlamentā. Toriji uzskata, ka britu sabiedrība ir nogurusi no nemitīgajām šaubām par un ap izstāšanos no Eiropas Savienības un cenšas pārliecināt publiku, ka tikai viņu partijai atdotās balsis beidzot ļaus noslēgt šo sāgu. Pirmsvēlēšanu politiskās aptaujas rāda, ka konservatīvajiem ir zināms pārsvars, tomēr viņu pretinieki šīm aptaujām īpašu uzmanību nepievērš, ticot, ka tās neatklāj patieso ainu. Tikmēr, koncentrējoties uz "Brexit", var palaist garām visnotaļ aizraujošu politisko projektu, kura priekšgalā pēdējos četrus gadus ir atradies leiboristu partijas vadītājs Džeremijs Korbins. Viņa vadībā partija ir ieguvusi jaunu enerģiju, un tās publicētā vēlēšanu programma ir radikālākais politiskais dokuments, kādu pēdējās desmitgadēs ir piedāvājusi kāda no lielajām Rietumeiropas partijām. Gluži nemanot 12. decembrī varas gravitācija Apvienotajā Karalistē var pārliecinoši nosliekties uz kreisuma pusi.
Pagājušā gada novembrī ANO pārstāvis nabadzības un cilvēktiesību lietās Filips Elstons publicēja savu vērtējumu1 par sociālekonomisko situāciju Apvienotajā Karalistē. Viņa spriedums bija nepārprotams: par spīti tam, ka šī valsts ir viena no bagātākajām pasaulē, 14 miljoni iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības robežas un 40% no tiem ir bērni. Faktu, ka gandrīz katrs otrais bērns valstī ir pakļauts nabadzībai, Elstons raksturo kā "sociālu nelaimi", "ekonomisku katastrofu" un "negodu" visai britu sabiedrībai. Viņš arī norāda, ka, lai aptvertu bēdīgo situāciju, nav pat nepieciešama statistika: bezpajumtnieku skaita pieaugums, cilvēku rindas pie pārtikas bankām, viņu dziļais izmisums ir redzams visur. Konservatīvo partijas pēdējo desmit gadu laikā īstenotā "taupības politika" ir gaužām negatīvi ietekmējusi tieši neaizsargātāko sabiedrības daļu – sievietes, bērnus, cilvēkus ar invaliditāti, pensionārus, patvēruma meklētājus un bēgļus, kā arī lauku apvidos dzīvojošos. Tomēr profesora Elstona kritika ir galvenokārt tēmēta uz valdību, kura "apņēmīgi palikusi situācijas nolieguma pozīcijā". Līdzība ar Latviju te nav nevietā. Kā izrādās – nabadzība nav tikai nabadzīgo valstu problēma.
Tieši šajā kontekstā ir labi izprotama leiboristu partijas šī brīža uzdrīkstēšanās un pārliecība, ka britu sabiedrība ir ne vien gatava fundamentālām pārmaiņām, bet arī vēlas tās pieredzēt savā dzīvē. Jau 2017. gada pavasarī, kad norisinājās iepriekšējās parlamenta vēlēšanas, Korbins negaidīti kļuva par noteiktas sabiedrības daļas varoni, jo leiboristi solīja atcelt jebkādas studiju maksas, atkārtoti ieviest uzturēšanās grantus studentiem un, iespējams, pat norakstīt lielu daļu no jau paņemtajiem studiju kredītiem. Viņi arī solīja investēt 7,7 miljardus sterliņu mārciņu veselības un sociālajā aprūpē, nodrošināt bezmaksas pirmsskolas izglītību 30 stundas nedēļā, kā arī ieviest bezmaksas pusdienas skolēniem. Jau šī programma bija pietiekami ambicioza un izpelnījās plašu sabiedrības atbalstu. Tomēr Korbins un viņa līdzgaitnieki juta, ka tā nav pietiekami radikāla, un, neskatoties uz to, ka konservatīvie zaudēja lielu daļu iepriekšējā vairākuma, leiboristi sāka aktīvi gatavoties nākamajām vēlēšanām, lai publikai piedāvātu vēl mērķtiecīgāku un apjomīgāku pārmaiņu plānu.
22. novembrī publicētā partijas programma2 izraisīja tūlītēju reakciju gan mediju telpā, gan plašākā sabiedrībā. Šis bija brīdis, kuru Korbins un viņa tuvākais kolēģis Džons Makdonels bija gaidījuši visas politiskās karjeras gaitā. Tas pavēra iespēju fundamentāli mainīt britu politekonomikas virzienu: pārtraukt publisko pakalpojumu infrastruktūras privatizāciju, novērst nabadzību, atjaunot pašmāju rūpniecību un beidzot nostādīt miljardierus fakta priekšā – izvairīties no nodokļu maksāšanas vairs nebūs iespējams.
Leiboristu programma sastāv no piecām daļām, un tās centrā ir "zaļās industriālās revolūcijas" koncepts: apzinoties globālās klimata krīzes nopietnību, leiboristi ir apņēmušies sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto nulles emisiju ekonomiku pirms 2050. gada, vienlaikus tiecoties panākt SEG emisiju lielākās daļas samazinājumu jau līdz 2030. gadam. Viņi plāno atvērt Nacionālo pārmaiņu fondu 400 miljardu (!) sterliņu mārciņu vērtībā un nākamās desmitgades laikā novirzīt 250 miljardus sterliņu mārciņu "zaļās" infrastruktūras izveidei, tā radot ap miljonu jaunu darbvietu. Šī mērķa īstenošanai tiks izveidota Nacionālā investīciju banka ar filiālēm visos valsts reģionos – tās uzdevums būs izsniegt kredītus uzņēmumiem, lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un pakalpojumos atbilstoši klimata pārmaiņu ierobežošanas standartiem.
Lai palīdzētu segt izmaksas, leiboristi paredz aplikt naftas kompānijas ar tā saukto "windfall tax" nodokli, ko uzliek negaidīti lielai peļņai, kura tiek uzskatīta par nepamatotu. Tāpat tiks palielināts finansējums zinātniskajai pētniecībai un attīstībai līdz 3% no IKP (salīdzinājumam, Latvija šim nolūkam tērē 0,55% no IKP). Enerģētikas un ūdens industrijas uzņēmumi tiks nacionalizēti, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgas infrastruktūras pārvaldību sabiedrības interesēs, novēršot iespēju peļņu piesavināties šaurām cilvēku grupām (kā, piemēram, Latvijā OIK gadījumā). Turklāt, lai nodrošinātu Anglijas reģionu vienmērīgu attīstību, šī fonda izpildinstitūcija būs lokalizēta Anglijas ziemeļu daļā (tātad ne galvaspilsētā).
Ja Latvijas sabiedrībai klimata tēma vēl pagaidām nešķiet aktuāla, tad ir vērts pievērst uzmanību leiboristu plāniem sociālajos jautājumos. Šīs ieceres iemieso jauns Sociālo pārmaiņu fonds 150 miljardu sterliņu mārciņu apmērā, kas tiks izmantots slimnīcu, skolu, aprūpes iestāžu un pašvaldību mājokļu atjaunošanai un būvniecībai. Nākamo desmit gadu laikā viņi plāno uzbūvēt vienu miljonu jaunu mājokļu, lai nodrošinātu, ka ikvienai personai neatkarīgi no dzīves situācijas ir pieejams jumts virs galvas. Privātajā sektorā īrnieku aizsardzībai tiks ieviesti īres cenu kontroles mehānismi un jauni namu pārvaldes standarti. Lai nodrošinātu pašvaldību spēju risināt bezpajumtniecības problēmas, leiboristi katru gadu attiecīgos projektos investēs miljardu eiro. Partijas programmā ir atrodami arī no iepriekšējām vēlēšanām zināmie plāni par studiju maksas atcelšanu un pirmsskolas izglītības nodrošināšanu. Īpašs uzsvars tiek likts uz sieviešu tiesību aizsardzību, norādot, ka sociālā krīze visvairāk skar tieši sievietes. Vardarbība pret sievietēm, kā arī mizogīnija tiks juridiski definēta kā naida noziegums.
Tomēr programmas centrā atrodas izslavētais Nacionālais veselības dienests. Gluži kā Latvijā, veselības aprūpes sektors cieš no dažādu ārstniecības speciālistu un medmāsu trūkuma. Leiboristi plāno palielināt investīcijas veselības aprūpē par vidēji 4,3% gadā, nodrošinot ikvienam valsts iedzīvotājam brīvu un vispārēju pieeju medicīnas pakalpojumiem, ieskaitot ikgadēju bezmaksas vizīti pie zobārsta. Turklāt plāns paredz 1,6 miljardus sterliņu mārciņu gadā piešķirt psihiskās veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem tā būtu tikpat pieejama kā tie medicīnas pakalpojumi, kas saistīti ar somatiskām saslimšanām. Piemēram, jaunajām māmiņām būs pieejami bezmaksas psihologa pakalpojumi pēc dzemdībām.
Kā jau strādnieku partijai, leiboristiem ir būtiski plāni arī darba ņēmēju tiesību aizsardzības jomā. Ikviens darbinieks, kurš vecāks par 16 gadiem, pelnīs vismaz 10 sterliņu mārciņas stundā. Lielo kompāniju darbiniekiem piederēs līdz 10% uzņēmuma aktīvu, šādi sniedzot darbiniekiem iespēju piekļūt uzņēmuma peļņai. Tiek plānots arī universālā pamatienākuma pilotprojekts, tomēr skaļākais piedāvājums ir darba nedēļas samazināšana līdz 32 stundām nedēļā nākamās dekādes laikā, izmaksas sedzot uz produktivitātes celšanas rēķina. Savukārt pensionāriem tiks garantēts finansiāls atbalsts, lai segtu maksājumus par apkuri ziemā, bezmaksas TV licence, kā arī bezmaksas braucieni ar autobusu (bezmaksas autobusa biļetes būs pieejamas arī jauniešiem līdz 25 gadiem, ja transporta pakalpojumus nodrošina pašvaldības uzņēmums).
Šo sarakstu var turpināt, tāpēc ikvienam iesaku izlasīt leiboristu programmu, lai pārliecinātos par šī politiskā spēka ieceru vērienīgumu. Plāns ieviest bezmaksas internetu visā valstī ir programmas "odziņa", kas apliecina 21. gadsimta politikai nepieciešamo radošumu. Nav šaubu, ka daudzi steigsies to visu nosaukt par sociālismu, kas tas nepārprotami arī ir, tomēr svarīgi leiboristu programmu skatīt kā reakciju uz gadiem ilgušo galējā centrisma politiku, kas ir sašķēlusi sabiedrību, radījusi neizmērojamas ciešanas un veicinājusi strauju sabiedrības noslāņošanos. Korbins un viņa domubiedri vēlas būtiski palielināt valsts lomu tautsaimniecībā.
Kopš nesenās finanšu krīzes publiskais sektors ir bijis pakļauts agresīvam uzbrukumam no baņķieru un miljardieru puses, un tā rezultātā aizvien vairāk cilvēku apdraud nabadzība un sociālās atstumtības risks. Leiboristi saprot, ka mūsdienu valsts pārvaldes centrālais jautājums vairs neskar tikai politisko demokrātiju. Tagad tas ir jautājums par "ekonomisko demokrātiju" – par to, kā nodrošināt cilvēkiem cienīgus dzīves apstākļus ne tikai vārdos, bet arī darbos. Mīts, ka privātais sektors spēs reaģēt uz visām sociālajām vajadzībām, jau sen ir izplēnējis. Tā alternatīva nebūt neparedz totālu valsts kontroli pār katru nozari, tieši pretēji – privātajam sektoram ir būtiska loma sabiedrības labklājības nodrošinājumā, tomēr tas nevar darboties bez ierobežojumiem un izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Leiboristu politiskie oponenti koncentrē savu kritiku tieši ap plānotajiem tēriņiem, tāpēc šo aspektu ir vērts aplūkot tuvāk. Papildus programmai partija ir izstrādājusi arī atsevišķu dokumentu, kurā tiek pamatoti visi finansiālie jautājumi.3 Leiboristi apņemas palielināt valsts tēriņus par gandrīz 83 miljardiem sterliņu mārciņu gadā (šajā summā neietilpst kapitāla izmaksas), ko plāno nodrošināt, palielinot nodokļus tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 80 000 mārciņu gadā (5% no valsts iedzīvotājiem), kā arī palielinot uzņēmuma ienākuma nodokli līdz 26% (21% mazai peļņai). Viena no svarīgākajām fiskālajām inovācijām ir vienāds nodoklis visiem ienākumiem – arī kapitāla pieaugumam un dividendēm. Visbeidzot, leiboristi nopietni plāno ķerties klāt bagātniekiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas. Šie fiskālie apsvērumi ir balstīti pārliecībā, ka bagātība ir jāapliek ar vismaz tikpat lieliem nodokļiem kā darba ņēmēju ienākumi.
Tomēr būtiskākās pārmaiņas skars veidu, kā tiek uzskaitīti tēriņi, kas saistīti ar investīcijām. Faktiski leiboristi ieviesīs divus dažādus fiskālos budžetus: tekošo kontu, kas ir paredzēts dažādām ikgadējām izmaksām (algām, pakalpojumiem) un kam ir jābūt sabalansētam, un investīciju kontu, kas netiks ieskaitīts nacionālā parāda bilancē. Kā norādīju raksta sākumā, Korbins plāno ieviest Nacionālo pārmaiņu fondu 400 miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Šie tēriņi tiks uzskaitīti jaunā kategorijā "publiskā sektora neto vērtība" (Public sector net worth). Patlaban esošajā uzskaites sistēmā valdība, piemēram, aizņemas vienu miljardu mārciņu, lai investētu jaunu ceļu būvniecībā, un šis miljards kļūst par daļu no nacionālā parāda. Turpretī leiboristu sistēmā jaunuzbūvētie ceļi reprezentē jaunu aktīvu viena miljarda mārciņu vērtībā, tātad publiskā sektora neto vērtība ir palikusi nemainīga. Iepretī parādam atrodas attiecīgais aktīvs. Šāda pieeja motivēs valdību palielināt publiskā sektora neto vērtību, izvēršot daudz vērienīgākas investīcijas, nevis uztraukties par nacionālā parāda apmēru. Svarīgi uzsvērt, ka jau šobrīd šāda grāmatvedība ir iespējama un pat vēlama, lai nošķirtu dažādas izmaksas publiskajā sektorā. Rēķināt ilgtermiņa investīcijas pie ikgadējiem budžeta rādītājiem nav korekti. Turklāt 163 ekonomisti, kuri strādā visaugstākā prestiža akadēmiskajās institūcijās, ir parakstījuši vēstuli, kurā apliecina – Korbina plāni ir ticami un pamatoti un neizraisīs ekonomisku krīzi.4
Leiboristu programmu var vērtēt kā iedvesmojošu vai murgainu, taču nav noliedzams, ka šai partijai ir labas izredzes nokļūt pie varas vienā no ietekmīgākajām valstīm pasaulē. Tam, neapšaubāmi, būs ietekme arī uz Latvijas politiku un ekonomiku, jo leiboristu veiksme vai neveiksme būs piemērs tiem mūsu politiskajiem spēkiem, kuri atbalsta līdzīgu pieeju sociāli sāpīgo problēmu risināšanā. Tomēr ir jāpatur prātā, ka leiboristu programma neradās no zila gaisa. Tā reprezentē vairāku gadu darbu, kura ietvaros leiboristu partija aktīvi demokratizēja iekšējos lēmumu pieņemšanas procesus. Šajā ziņā liels nopelns ir politisko aktīvistu grupai "Momentum", kas organizēja regulāras publiskas sanāksmes un konsultācijas vietējo kopienu līmenī un šobrīd aktīvi aģitē Korbina vārdā. Šī programma ir radusies "no apakšas", bet gūst atbalstu aizvien plašākā ekspertu un padomnieku lokā. Viss, ko spēj likt pretī konservatīvie, ir solījums novest līdz galam "Brexit", kas uz leiboristu programmas fona izskatās neambiciozi, lai neteiktu – bēdīgi. Un, pat ja Korbins neuzvarēs šajās vēlēšanās, atbalsts viņam būs pietiekami liels, lai ikviena cita partija būtu spiesta rēķināties ar leiboristu elektorāta nostāju. Bieži vien īstā uzvara ir spēja noteikt jaunas normas, kas raksturo politisko procesu.
1 https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Poverty/EOM_GB_16Nov2018.pdf
2 https://labour.org.uk/wp-content/uploads/2019/11/Real-Change-Labour-Manifesto-2019.pdf
3 https://labour.org.uk/wp-content/uploads/2019/11/Funding-Real-Change-1.pdf
4 https://www.ft.com/content/d29b4cbe-0fa4-11ea-a225-db2f231cfeae
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
