Andris Veiķenieks: HIV – no nevainīgiem mazuļiem līdz nevēlamiem pacientiem  (29)

Šo nepielūdzamo statistiku savā ziņojumā atspoguļojusi arī Eiropas Komisija - vairumā valstu, ieskaitot Eiropas Savienības kandidātvalstis, jauno AIDS gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir robežās no 0,3 līdz 1,7, savukārt Latvijā - trīs reizes augstāks. Turklāt Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas HIV pacientus sāk ārstēt ļoti novēloti, faktiski jau AIDS stadijā.

Ņemot vērā šo kritisko un no sabiedrības veselības viedokļa riskanto situāciju, vēl jo vairāk nesaprotama un tuvredzīga šķiet valdības nevēlēšanās atbalstīt Veselības ministrijas centienus uzsākt agrīnāku HIV pacientu terapiju atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību un Profilakses centra vadlīnijām. 

Vēl pirms pāris nedēļām gan ārsti, gan VM pārstāvji ar pārliecību un gandarījumu pauda viedokli, ka pozitīvas izmaiņas HIV/AIDS pacientu ārstēšanā noteikti tiks panāktas un ka pozitīvs risinājums ir tik tuvu, kā vēl nekad. Diemžēl šobrīd ir visai skaidrs - solīto un ilgi gaidīto uzlabojumu vietā pacienti un sabiedrība iegūs tikai HIV aprūpes pasliktināšanos, kas Latvijai draud ar reāliem HIV epidēmijas riskiem.

Viena no sabiedrības grupām, kas prasa īpašu aprūpi, ir HIV pozitīvās māmiņas. Ir svarīgi, lai viņas ne tikai saņemtu terapiju grūtniecības laikā, un tādējādi viņu bērni piedzimtu brīvi no HIV infekcijas, bet nepakļautu savus mazuļus infekcijas riskam arī pēc piedzimšanas. Tas nozīmē, ka šīs sievietes nedrīkst savus bērnus zīdīt ar krūti - viņām jaundzimušie ir jābaro ar mātes piena aizstājējproduktiem.

Rīgā katru mēnesi piedzimst bērni vidēji četrām HIV pozitīvām mātēm. Diemžēl ar katru gadu HIV pozitīvām mātēm dzimušo bērnu skaits Latvijā pieaug, kas izskaidrojams ar kopējo HIV infekcijas izplatības pieaugumu un tā tendencēm. Šobrīd no jauna HIV inficētie pacienti ir sievietes vai vīrietis vecumā no 25 - 45 gadiem, no kuriem vairāk kā puse ir inficējušies heteroseksuālās attiecībās. Tas nozīmē, ka patiesībā par HIV pacientu var kļūt jebkurš cilvēks, bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri. 

Latvijā ik gadu HIV jauno gadījumu skaits palielinās tieši jaunu reproduktīvā vecuma sieviešu grupā, turklāt, pretēji izplatītiem mītiem un pieņēmumiem, šīs sievietes daudzos gadījumos nebūt nav intravenozo narkotiku lietotājas vai seksuālo pakalpojumu sniedzējas.

Diemžēl Latvijā, atšķirībā no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas, HIV pozitīvām mātēm dzimuši bērni ar piena aizstājējproduktiem nodrošināti netiek. Lai sniegtu atbalstu šiem mazuļiem, Atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem, biedrība "AGIHAS", pateicoties A/S "Latvijas valsts meži" atbalstam un sadarbībā ar labdarības organizāciju Ziedot.lv, Rīgas Dzemdību namu un Latvijas Infektoloģijas centru, no šā gada 1. aprīļa uzsākusi projektu "Mazulītis nav vainīgs", kura ietvaros tiek sniegta palīdzība HIV pozitīvām mātēm  dzimušiem bērniem.

Projekta "Mazulītis nav vainīgs" īstenošanas periodā no 1. aprīļa līdz novembrim tiks sniegta palīdzība aptuveni trīsdesmit diviem mazuļiem, nodrošinot tiem astoņus mēnešus bez maksas tik nepieciešamo mātes piena aizstājējproduktu. Viens mazulis mēnesī saņems aptuveni desmit "Frisolac Gold Comfort " sausā piena maisījuma iepakojumus.

Projekts "Mazulītis nav vainīgs" ne tikai sniedz reālu palīdzību HIV inficētajām jaunajām mātēm un viņu bērniem. Šis ir pirmais projekts Latvijā, kas ne tikai sniedz reālu palīdzību konkrētajai sabiedrības grupai un novērš zīdaiņu inficēšanās riskus, bet arī veicina šajās sievietēs izpratni par HIV infekciju - projekta ietvaros katrai "piena pakai" tiek pievienota maisījuma sagatavošanas instrukcija, mediķu rekomendācijas u.c. noderīga informācija. Papildus tam tiek veicināta arī šo sieviešu līdzestība - nākot pēc piena maisījuma, viņas vienlaikus saņem arī ārsta konsultāciju un veic nepieciešamās analīzes.

Kaut arī kopš 2011. gada Latvijā vērojama dzimstības pieauguma tendence - no 18,8 tūkstošiem bērnu 2011. gadā līdz 21,5 tūkstošiem jaundzimušo 2014. gadā, dzimušo skaits mūsu valstī joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tādēļ dabiskais pieaugums turpina negatīvu tendenci, kas aizsākās jau 1991. gadā. 2015. gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī samazinājās par 2 536 cilvēkiem (2014. gada pirmajā ceturksnī - par 2 345), mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu. Šī skarbā statistika ir nepielūdzama - Latvijai ir jāuzņemas rūpes par katru bērniņu, arī tādu, kurš piedzimis ar HIV inficētai māmiņai.

Krīzes laikā, mazinot valsts izdevumus, t.sk., arī veselības aprūpes budžetu, tika atņemti arī HIV un AIDS ārstēšana nepieciešamie līdzekļi, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā saslimstības biežums un tieši jaunatklāto AIDS gadījumu skaits uz citu Eiropas valstu fona ir tik graujošs. Patiecoties HIV un AIDS pacientu organizāciju un ārstu aktivitātei, dialogam ar valsts pārvaldes institūcijām, Veselības industriju uzraugošā institūcija - Veselības ministrija -šopavasar paziņoja, ka, sākot ar šā gada 1. jūliju, ir paredzēts uzsākt agrīnāku HIV pacientu ārstēšanu (imūnās sistēmas šūnu skaitam organismā pazeminoties līdz 350 vienā kubikmilimetrā). Plānotā agrīni uzsāktā terapija ir ļoti svarīga ne tikai esošo pacientu sekmīgā ārstēšanā, bet arī HIV infekcijas izplatības mazināšanā un jaunu saslimšanas gadījumu novēršanā. Diemžēl, kā jau minēju raksta ievadā, šīs labās ieceres visticamāk valdības tuvredzības dēļ tiks atliktas uz nenoteiktu laiku.

Neārstējot HIV pacientus laikus, arī sabiedrība tiek pakļauta lielākam inficēšanās riskam, turklāt pastāv lielāka varbūtība, ka pacientiem infekcija attīstīsies līdz AIDS stadijai. Bez tam HIV slimniekiem slimības gaitā tiek sagrauta imūnsistēma, kā arī parādās dažādas blakus saslimšanas, piemēram, attīstās ļaundabīgi audzēji, tuberkuloze, sēnīšu slimības, kuru ārstēšana prasa papildu līdzekļus un būtiski pasliktina inficēto personu kopējo veselības stāvokli. Savukārt, uzsākot HIV pacientu ārstēšanu savlaicīgi, ir iespēja samazināt vīrusa slodzi līdz nenosakāmam līmenim, kā rezultātā viņi nevar inficēt apkārtējos. Savlaicīga terapija jeb terapija kā profilakse arī paildzina vidējo dzīves ilgumu, ļaujot šiem cilvēkiem dzīvot, strādāt un audzināt bērnus, kas mums, kā skaitliski mazai valstij, ir ļoti svarīgi. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai ne tikai sabiedriskajām organizācijām rūpētu un būtu vajadzīgi HIV pozitīvām mammām dzimuši mazuļi, bet arī valsts HIV pacientus neuzlūkotu kā tai nevēlamus.