Foto: AP/Scanpix/LETA

Rīgas domē izveidota Sporta komisija, un es esmu kļuvusi par tās vadītāju. Tas ir ļoti formāls un birokrātisks process, bet es ceru, ka tas ir sākums reāliem darbiem un pārmaiņām Rīgā, lai tā kļūtu par sportiskāko pilsētu Latvijā un izceltos arī uz Eiropas un pasaules fona. Sporta attīstība, infrastruktūras pieejamība un veselīga dzīvesveida veicināšana ir bijuši mani mērķi, kļūstot par Rīgas domes deputāti.

Savas basketbola karjeras laikā esmu redzējusi visu pasauli, no Krievijas austrumiem un Ķīnas līdz Eiropas valstu galvaspilsētām un Ziemeļamerikas metropolēm. Vienmēr pastiprinātu interesi esmu pievērsusi tieši sporta pieejamībai. Sports mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, gan ieņemot svarīgu lomu veselības nodrošināšanā, gan gādājot par emocionālo līdzsvaru – kā pašam sportojot, tā jūtot līdzi savas pilsētas komandām.

Neviena pilsēta, kas rūpējas par saviem iedzīvotājiem, nav iedomājama bez sporta infrastruktūras, un es te nedomāju tikai lielās halles un stadionus, kas, protams, arī ir nepieciešami. Primārais, un to redzu arī savā darbā, ir infrastruktūras pieejamība ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Neskaitāmie basketbola laukumi Lietuvā un ASV, daudzie futbola stadioni Turcijā un Francijā, visiem ir kopīga viena lieta – tie nekad nestāv tukši.

Mēs šobrīd uztraucamies, ka jaunatne pārāk daudz laika pavada savos telefonos, un, ko tur liegties, tāpat grēko arī pārējās paaudzes, bet tajā pašā laikā kvalitatīvas alternatīvas laika pavadīšanai faktiski nepiedāvājam. Rīgā visi basketbola, futbola vai volejbola laukumi ir aizņemti no rīta līdz vēlam vakaram, kad vien laikapstākļi to atļauj.

Matemātika te ir ļoti vienkārša – jo vairāk būs sporta laukumu, pastaigu taku un āra trenažieru, jo vairāk cilvēku sportos. Lai cilvēki sportotu, nav nepieciešama informatīvā kampaņa, klipi un avīzes, milzu solis sabiedrības veselības uzlabošanā un dzīves apmierinātības līmeņa paaugstināšanā būs droša un sakārtota sporta vide sasniedzamā attālumā. Lai arī basketbols manā dzīvē vienmēr ieņems īpašu vietu, plāns nav salikt grozus no Ziepniekkalna līdz Juglai, kaut arī atbalstīšu jebkuru, kurš to vēlēsies īstenot. Vēlamies rīdziniekiem nodrošināt daudzveidīgas laika pavadīšanas iespējas ar dažādiem sporta laukumiem, trenažieriem, pastaigu takām un skriešanas maršrutiem.

Ar kaut ko ir jāsāk, un starp pirmajiem darbiem Rīgā redzu uzlabojumus skolās un to stadionos. Tam ir vairāki iemesli, pirmkārt, maksimāli ātri sasniegts rezultāts – bērni grib sportot, un skolai jābūt videi, kur to var darīt. Turklāt skolu stadionus pēcpusdienās var lietot sporta skolas, bet vakaros pēc darba apgaismotos laukumus varēs izmantot arī pieaugušie, padarot tos par lokāliem sporta centriem.

Tāpat apzinos, ka darbs nebūs viegls, jo Rīga ir iedzīvotāju skaita ziņā otra lielākā pilsēta Ziemeļeiropā, bet sporta infrastruktūras sakārtošanas ziņā neesam pirmrindnieki. Sadarbībā ar sporta skolām jārisina jautājumi, kas aktuāli tām. Sporta skolas, gan valsts, gan privātās, tomēr jau ir nākamais līmenis aiz brīvā laika pavadīšanas. Protams, mazāk nekā viens no simt bērniem, kas apmeklē treniņus, nākotnē kļūs par profesionāli, bet tur iegūtais ir pamats visai dzīvei, un gan es, gan Porziņģis, Ozoliņš un Ikauniece kādreiz aizgāja uz savu pirmo treniņu, bet bez basketbola zāles, ledus halles vai stadiona tas nebūtu bijis iespējams.

Lai sporta sistēma būtu pilnvērtīga, tai jābūt arī virsotnei, kas pilda vairākas funkcijas – profesionālās komandas un augsta līmeņa sacensības Rīgā kalpo par iedvesmas avotu un labu brīvā laika pavadīšanas veidu skatītājiem. Turklāt tās ne tikai tukšo pilsētas budžetu, bet arī papildina to un veido Rīgas un visas Latvijas tēlu. Sporta piramīda bez tā nav iedomājama, un uzskatu, ka iespēju robežās Rīgai jāatbalsta savas komandas, kas var apliecināt, ka arī pašas piedalās jauno spēlētāju audzināšanā un rada interesi skatītājos. Savukārt pasākumu un čempionātu rīkošanai jābūt ekonomiskam pamatojumam. Ja sporta organizācija, rīkojot sacensības, uz Rīgu var atvest simtiem vai tūkstošiem dalībnieku un skatītāju, tad tā noteikti var pretendēt arī uz pilsētas atbalstu. Cerams, ka veiksmīgi tiks pabeigts basketbola halles projekts Barona ielā, taču joprojām aktuāls ir jautājums par nopietnākas sporta būves celtniecību Daugavas kreisajā krastā, kur gan Pārdaugavas rajonu, gan Pierīgas iedzīvotāji varētu sportot un vērot sacensības.

Sporta komisija neatrisinās šos jautājumus ar burvju mājienu, Rīga ir liela pilsēta ar daudzām prioritātēm, bet mēs vienmēr būsim gatavi uzklausīt labas idejas un strādāt pie tām. Tieši darbs izšķir, vai idejas kļūst par plāniem un tiek īstenotas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!