Runājot par autoceļu nozari, valdībā šogad konceptuāli atbalstīta Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam, kas paredz turpmākajos gados pakāpeniski palielināt ceļu finansējumu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmā ir iekļauti dažādi projekti un kapitālieguldījumi 1,062 miljardu latu apmērā. Programmas ietvaros paredzēts atjaunot 5892 km valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu, izbūvēt 95 km jaunu ceļu, rekonstruēt 206 tiltus un realizēt 44 satiksmes drošības projektus.
Tāpat, lai veicinātu autoceļu kvalitāti, palielināta ceļu būvnieku atbildība, pagarinot ceļu garantiju līdz pieciem gadiem. 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, veiktas arī vairāk ceļu būvniecības objektu, kā arī izmantoto materiālu paraugu pārbaudes.
Savukārt VAS "Latvijas Valsts ceļi" šī gada decembrī noslēdza līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti par akadēmisko spēku piesaisti, lai veicinātu vietējo materiālu izmantošanu kvalitatīvā ceļu būvniecībā.
Būtiski, ka 2013.gadā pabeigts finansiāli apjomīgais maršruta E22 posma Tīnūži-Koknese izbūves un rekonstrukcijas projekts. Tā ietvaros izbūvēti un rekonstruēti 60 km autoceļa, 10 divlīmeņu satiksmes mezgli, izbūvēti un rekonstruēti tilti un blakus ceļi. Līdz ar to ievērojami paaugstināta satiksmes drošība un braukšanas komforts, kā arī atslogots autoceļš A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Paternieki). Projekta kopējās izmaksas ir ap 66 miljoniem latu, no kurām 85% tika līdzfinansēti no ES Kohēzijas fonda.
Tāpat šogad izveidots vienotas sabiedriskā transporta plānošanas modelis reģionālajiem maršrutiem, kas ļaus organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc vienotiem principiem visā valstī, efektīvi salāgot vilcienu un starppilsētu autobusu satiksmi ar vietējās nozīmes autobusu satiksmi, lai minētie sabiedriskā transporta veidi papildinātu viens otru, nevis dublētu maršrutus vai daļēji pārklātos. Tādējādi tiks nodrošināta iedzīvotāju mobilitāte un optimizēta sabiedriskā transporta plānošana. Plānošanu veiks VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sadarbībā ar jaunizveidoto Sabiedriskā transporta padomi.
Savukārt, lai veicinātu dzelzceļa pārvadājumu starptautisko konkurētspēju, šogad veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai daļa degvielas akcīzes nodokļa tiktu novirzīta infrastruktūras pārvaldīšanai.
Šogad piešķirts arī finansējums, lai saglabātu šaursliežu dzelzceļu Gulbene-Alūksne (Bānīti), un lai iedzīvotāji to varētu izmantot.
Veicinot mūsdienīgas dzelzceļa sistēmas attīstību, panākta Baltijas valstu vienošanās par Eiropas platuma sliežu ceļa Rail Baltica 2 projekta īstenošanu un kopuzņēmuma izveidi. Tiek veikti arī priekšdarbi, lai varētu detalizēti izpētīt Rail Baltica 2 trases novietojumu Latvijā, iekļaujot savienojumus ar lidostu "Rīga" un Rīgas ostu.
Solis uz priekšu veikts arī Latvijas ostu darbības un konkurētspējas veicināšanā. Proti, šogad pilnveidota ostu darbības pārraudzības efektivitāte, kā arī uzlabota ostu pārvalžu atklātība.
Pabeigts Pasaules Bankas (PB) pētījums par situāciju Latvijas ostās, kurā sniegtie priekšlikumi lielā mērā saskan ar SM iepriekš secināto, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību precizēt un paplašināt ostu pārvaldības un darbības rādītāju novērtēšanu u.c. Atbilstoši vairākiem PB ieteikumiem, tiks precizēts arī ostu pārvalžu regulējums.
Tāpat sasniegumi vērojami arī sakaru jomā. Proti, lai visā valstī nodrošinātu vienlīdz kvalitatīva ātrgaitas interneta pieejamību, šogad uzsākta platjoslas interneta tīkla izbūve.
Savukārt iedzīvotāju ērtībām drošs elektroniskais paraksts jeb eParaksts integrēts elektroniskajā identifikācijas kartē (eID).
Ņemot vērā, ka no nākamā gada Latvija pievienojas Eirozonai, VAS "Latvijas Pasts" veicinājis iedzīvotājiem piekļuvi informācijai saistībā ar Latvijas pāreju uz eiro, kā arī nodrošina iespēju vietās, kur nav pieejami komercbanku pakalpojumi, iegādāties eiro sākuma komplektus, tādējādi ļaujot cilvēkiem arī mazāk apdzīvotās vietās laikus sagatavoties pārejai uz eiro.
Šogad pozitīvus rezultātus parādījusi nacionālā aviokompānija air Baltic. Sekmīgi īstenojot tās restrukturizācijas plānu reShape, uzņēmums ievērojami samazinājis zaudējumu apjomus, pārsniedzot plānā paredzētos rezultātus, un šī gada pirmajos deviņos mēnešos aviokompānija sasniegusi tīro peļņu 520 tūkstošus latu.
Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma palīdzību tiek īstenots lidostas "Rīga" modernizācijas projekts, kas ir apjomīgākais kopš lidostas atklāšanas 1974.gadā.
Nākamajā gadā SM prioritāte būs sistemātiski un mērķtiecīgi autoceļu sakārtošanas un ceļu būvniecības kvalitātes stiprināšanas pasākumi. Tā, piemēram, darbu uzsāks Autoceļu kompetences centrs, kura pārraudzībā notiks visi ar ceļu projektēšanu un būvniecību saistītos posmus, tādējādi veicinot ceļu būvniecības kvalitāti.
2014.gadā svarīgi nodrošināt savlaicīgu piekļuvi ES fondu līdzekļiem, lai pilnvērtīgi izmantotu būvniecības sezonu un saglabātu vienmērīgu tirgus kapacitāti, jo īpaši ceļu būves jomā. Tieši autoceļu un dzelzceļa sakārtošanai nākamajā plānošanas periodā 2014-2020.gadam paredzēts lielākais ES fondu līdzfinansējums.
Tāpat tiks turpināts apjomīgais lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstības projekts, lai palielinātu tās kapacitāti un nodrošinātu lidostas darbību, atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Līdz ar to tiks strādāts pie pasažieru, īpaši tranzīta pasažieru, piesaistes Rīgai, attīstot nacionālo aviokompāniju air Baltic, kā arī paplašinot lidostas "Rīga" sadarbību ar aviokompānijām.
Nākamajā gadā prioritāte būs arī satiksmes drošības veicināšana un ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana par drošu un atbildīgu uzvedību satiksmē.
Tāpat tiks veikta vienotās sabiedriskā transporta plānošanas sistēmas iedzīvināšana un tās izskaidrošana pasažieriem un pārvadātājiem.
Tāpat nākotnē nepieciešams izstrādāt vienotu Latvijas tranzīta piedāvājumu ārējiem tirgiem, un dažādot piesaistīto kravu klāstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
