Kad pie varas Pašvaldību ministrijā atnāca jaunais talantīgais premjera kandidāts no Kuldīgas, viens no pirmajiem lēmumiem – jāatliek jaunā pašvaldību likuma pieņemšana.
Mēs nedrīkstam ignorēt pašvaldību viedokli, likuma pieņemšanu atliksim, līdz to būs saskaņojusi Latvijas Pašvaldību savienība. Tagad galvenais esot pieņemt grozījumus, lai varētu izveidot novadus, saka Zalāns.

Jaunu pašvaldību likumu valdība cenšas pieņemt jau no 2001.gada un visus šos gadus Pašvaldību savienība to kā nesaskaņo, tā arī nesaskaņo. Interesanti zināt, kādēļ ? Paši jau viņi saka – jaunas funkcijas, nav naudas, ierobežo neatkarību, uzskata mūs visus par noziedzniekiem.

Ko saka jaunais likums ? Pirmkārt, tas ierobežo situācijas, kad kādā pašvaldībā deputāti izdod nelikumīgu būvatļauju, cilvēks uzceļ māju un tad atnāk Delna sūdzību tiesā – te nevarēja celt, jo pēc likuma te jāaug maijpuķītēm. Māja jājauc nost, bet nav naudas, par ko nojaukt, kur nu vēl ko kompensēt mājas īpašniekam mājas vērtību. Jaunais likumprojekts noteiktu - ja deputāti ar balsojumu PAR radījuši zaudējumus pašvaldībai, tiem šie zaudējumi ir jāsedz. Skaidrā naudā.

Līdz šim prokuratūra pie taisnās tiesas centusies saukt priekšsēdētājus, jo ar likumu paredzēts, ka viņi atbild par tiesiskuma nodrošināšanu. Bet ne kāda lielā saukšana pie taisnās tiesas nav sanākusi, jo mēri tik plāta rokas - ko tad mēs, tā dome lēma. Līdz šim par pašvaldību līdzekļiem nav nojaukta neviena nelikumīgi uzceltā māja. Tas, protams, nav stiprinājis būvētāju pārliecību, ka viņiem būtu jāievēro likums. Galvenais – samaksā tikai kādu sodu vai vēl kaut ko un tik taisi rindu mājiņas uz vella paraušanu un kur vien pagadās.

Jaunais likums paģērē, ka turpmāk visās pašvaldībās būs izpilddirektors un palielina tam varu, samazinot politisko vadītāju pilnvaras. To sauc par varas dalīšanu. Jo nav jau īsti normāli, ja pēc mēra priekšlikuma dome nolemj izcirst mežu, ieceļ priekšsēdētāju par atbildīgo meža izciršanā un viņš pats vēlāk sevi ieceļ konkursa komisijā, kas izvēlēsies meža cirtējus.

Pašreizējās pašvaldības savās robežās pavadīs vēl divus gadus – pēc tam vēsturiskās vēlēšanas jaunajās apvienotajās pašvaldībās – lielajos Štokenberga nospraustajos novados.

Neviens jau nesaka, ka pašreizējie pagastu vadītāji ir apriori noziedznieki. Mums jāpieņem, ka jebkurš cilvēks ir labs, kamēr nav nodarījis skādi. Tomēr es gribētu ieklausīties vienas lauku kundzes stāstā par savu pagastveci: "Viņš tak katru dienu ir pillā, kopš viņu ievēlējām, viņš to vien dara kā dzer un gaida, kad viņu apvienos novadā, kādus papīrus viņam liek priekšā, tos viņš paraksta un atkal dzer."

Varbūt valsts vara tomēr varētu nedaudz saspringt, lai novērstu vismaz šādas situācijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!