Anta Blumberga: Dodoties uz 'bezmaksas' vizīti, neatstājiet mājās naudasmaku

Katram mākonim zelta maliņa

Latvijā šobrīd joprojām tikai daļa iedzīvotāju uzskata par nepieciešamību apmeklēt ārstu profilaktiskos nolūkos, kamēr citviet pasaulē profilaktiskā veselības aprūpe ir pati par sevi saprotama. Lai nu kā, novēlota vizīte pie ārsta patiesi ne pie kā laba nenoved. Statistika ir tāda, kāda tā ir, un, jāatzīst, visai biedējoša. Ar to ir biedēts tik daudz, ka vēl pēc viena melna triepiena publiskajā telpā nemaz neprasās.

Tam, kāpēc liela daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz doties pie ārsta tikai tad, kad slimības priekšā nav vairs, kur atkāpties, ir vairāki iemesli. Vidējās un vecākās paaudzes iedzīvotājiem viens no galvenajiem iemesliem slēpjas vēl no padomju laikiem iesīkstējušā priekšstatā, ka rūpes par veselību ir seku likvidēšana, nevis cēloņu novēršana. Ne mazāk svarīgs iemesls savlaicīga ārsta apmeklējuma atlikšanai uz vēlāku laiku ir finansiāla rakstura grūtības, ko šobrīd mūsu valstī piedzīvo ne mazums iedzīvotāju. Kā zināms, no 1. marta pacienta iemaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem palielināsies no 50 santīmiem līdz vienam latam, bet pie ārsta speciālista pacientam līdzšinējo divu latu vietā nāksies šķirties no pieciem latiem. Ja dosimies vizītē uz privātu medicīnas iestādi, tad īpašas veiksmes gadījumā par pirmo apmeklējumu tiksim cauri ar 15 latiem, bet, visticamāk, nāksies šķirties no 25 latiem. Ja vien neesat kaut ko nebaltām dienām iekrājis vai maka dziļākajā kabatiņā nav aizķeries kāds "lieks" simtlatnieks, atliks vien samierināties ar neziņu un paļauties uz likteni. 

Atkal iezīmējas drūma aina, kādu šobrīd nākas skatīt ikdienas. Nekas cits neatliek, kā meklēt arī šim mākonim "zelta maliņu". Zinām, ka katram taču tāda ir, arī šis nav izņēmums. Tā skatāma gan televīzijā, dzirdama radio un lasāma gan interneta portālos, gan dažādos drukātajos medijos. Grūti nepamanīt informāciju par Veselības obligātās apdrošināšana valsts aģentūras (VOAVA) organizētās un valsts apmaksāto programmu krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programmu. Tā paredz, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem tiek izsūtītas speciālas uzaicinājuma vēstules uz bezmaksas profilaktisko apskati pie ginekologa. Jāatzīst, ka reklāmas kampaņa nostrādāta uz goda, un šo informāciju grūti nepamanīt. Tās ietekmē sarosījušās pat sievietes, kas dažādu iemeslu dēļ nav apmeklējušas šo speciālistu vairākus gadus, - sak', ja jau bez maksas, tad noteikti šī iespēja jāizmanto.

Viss rūpīgi pārdomāts

Programma noris pēc rūpīgi izstrādātas shēmas. Vispirms VOAVA centralizēti izsūta uzaicinājuma vēstuli+testēšanas karti. Pēc aģentūras sniegtās informācijas, ir zināms, ka 2009. gadā paredzēts nosūtīt vēstules vismaz 250 000 sieviešu. Janvāra vidū tika nosūtītas pirmās vēstules. Janvāra beigās vēstules ar uzaicinājumu uz dzemdes kakla vēža izmeklējumiem tika izsūtītas 4200 sievietēm, bet 2300 vēstules - uz krūts vēža izmeklējumiem. Tā kā noteikts, ka vēstules tiks nosūtītas katru mēnesi, tad, visticamāk, ka izsūtīto vēstuļu skaits varētu būt sasniedzis 10 000 atzīmi.

Tiktāl par programmas shēmas pirmo posmu. Otrais posms paredz, ka sievietes minētajā vecuma grupā pa pastu saņem vēstules deklarētajās dzīvesvietās. Nedaudz atkāpjoties no shēmas analīzes, neliek mieru doma par vecuma ierobežojumu, kas man personīgi šķiet diskriminējoša. Reiz intervijā kāda ginekoloģe uzsvēra, ka vēzis diemžēl nešķiro sievietes pēc vecuma. Tādas domas varbūt tīri savtīgos nolūkos, jo esmu iecerējusi "šeit pabūt" vismaz līdz astoņdesmit gadu vecumam.

Atgriežamies pie programmas shēmas trešā posma, kurā sievietes piesaka vizīti pie speciālista. Šajā brīdī ir laiks pievērsties stāstam, kurš deva iemeslu domāt, ka šajā visai pozitīvajā pasākumā kaut kas nav lāgā. Stāsts ir par Silvijas kundzi, kura arī saņēma šādu vēstuli un rīkojās atbilstoši norādījumiem. Vēstulē norādīts, ka izmeklējumus var veikt dzīves vietai tuvākajā ārstniecības iestādē. Ja sievietei ir vēlēšanās veikt izmeklējumu citā ārstniecības iestādē, tad būtu nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgajā iestādē tiek veikti valsts apmaksātie izmeklējumi. Savukārt, ja izmeklējums tiek veikts pie ginekologa, kas nav līguma attiecībās ar valsti, tad no valsts tiks apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana. Silvijas kundzei palaimējās, jo viņas daktere bija līgumattiecībās ar valsti, tātad par izmeklējumu viņai it kā nevajadzētu maksāt. Viss it kā būtu labi līdz brīdim, kad daktere pēc apskates laipni aicina apsēsties, kamēr tiks sarakstīti papīri un sarēķinātas naudiņas, cik tad šoreiz ir jāmaksā. Silvijas kundze neizpratnē mēģinājusi aizstāvēt savas tiesības. Tad daktere iegrimusi garos skaidrojumos, kas pilni ar dažādiem ginekoloģiskiem terminiem. Kā zināms, par ārstu ir jāmācās gandrīz 10 gadus. Tad jājautā, kā lai vienkārša ierindas paciente zina, kas ir visas tās dīvainās uztriepes, biopsijas, n-tās grāfijas utt.? Var, protams, teikt, ka sievietes pašas vainīgas, ka neizglītotas. Tomēr ginekoloģija nebūt nav vienīgā medicīnas zinātne, kurā 21. gadsimtā dzīvojošam cilvēkam ir jāorientējas, lai dažbrīd nenāktos maksāt par manipulācijām, kas nemaz netiek veiktas. Šeit gribētos uzsvērt, ka nekādā gadījumā nevēlos aicināt pacientus neuzticēties saviem ārstiem un neņemos tiesāt arī Silvijas kundzes ārsti, ka viņa būtu krāpusies vai kaut kā nelikumīgi rīkojusies, vai vienkārši izmantojusi sev labvēlīgu situāciju. Mans mērķis ir uzsvērt, ka saistībā ar iepriekšminēto profilaktiskās pārbaudes programmu sievietēm var rasties nesaskaņas un pārpratumi.

Medicīna ir sarežģīta lieta - gan teorētiski, gan praktiski

Atgadījums ar Silvijas kundzi pamudināja mani iedziļināties šajā problēmā. Šķiet, viens nepatīkams starpgadījums kādā Latvijas mazpilsētā varētu arī nebūt pietiekams iemesls, lai situāciju vispārinātu, tomēr izslēgt, ka šādi starpgadījumi varētu atkārtoties, arī nav iemesla.

Savā prātā pieļāvu, ka pārpratums varēja rasties tieši tāpēc, ka Silvijas kundze nebija izpratusi informāciju, kaut gan arī es pati televīzijas kanālos un masu medijos atspoguļoto informāciju sapratu tieši tāpat - vizīte pie ginekologa ir "bezmaksas". Es gan gribētu vispār iebilst pret šī jēdziena aplamu lietošanu, pieņemamāks man šķiet "valsts apmaksāta vizīte". Tomēr, kā zināms, cilvēks dzird to, ko vēlas dzirdēt, jā, un arī to, ko viņam "pastiprinātā skaļumā ausī iekliedz".

 Pieļāvu arī, ka mūsdienu medicīnas vispārējā haosā varētu būt, ka, iespējams, daktere vēl nav saņēmusi no VOAVA kādus papīrus, kas dotu "zaļo gaismu" bezmaksas pārbaužu sākšanai. Tomēr VOAVA sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Toms Noviks telefonsarunā kategoriski noliedza šādu varbūtību. Sapratu, ka, visticamāk, Silvijas kundze nav sapratusies ar dakteri, jautājums tikai - kurš kuru nav sapratis.

Zvanīju Silvijas kundzes dakterei, kura man apstiprināja, ka ik dienu šīs programmas sakarā rodas domstarpības un nākas ar pacientēm skaidroties. "Ziniet, medicīna ir ļoti sarežģīta lieta. Tomēr ir jārēķinās, ka izmeklēšanas loks var izvērsties plašāks." Te nu man kļuva skaidrs, ka šis ir tas gadījums, kad Silvijas kundzes izmeklējumu loks bija "kļuvis plašāks", un par šo paplašinājumu viņai ir jāmaksā no savas kabatas. Patiesībā jau ir vēl viens variants - ginekoloģe laipni pasaka pacientei, ka tas, kas attiecas uz profilaktiskās apskates daļu, ir beidzies un viņai ir izvēle par turpmākajām manipulācijām maksāt pašai vai arī doties mājās, bet pārējās problēmas atnākt risināt citu reizi. Situācija gana amizanta. No otras puses, vai ir prātīgi pārmest dakterei, kas gribējusi sadakterēt visu "pie vienām sāpēm". Ja rēķina, tad arī no finansiālā viedokļa šāda "apvienotā vizīte" pacientei ir izdevīgāka, jo, atkārtoti dodoties pie ārsta, nāksies maksāt par vizīti + vēl izmeklējumi. Tad jau sanāk, ka daktere nav domājusi par savu materiālo labklājību, vairāk - par savu pacienti.

Silvijas kundzes gadījumā daktere gan nebija brīdinājusi par izmeklējumuma "loka paplašināšanos". Gribēju piebilst, ka, arī zvanot uz kādu no Rīgas vadošajiem medicīnas centriem, saņēmu apstiprinājumu, ka par papildus izmeklējumiem, kas varētu būt šīs pašas vizītes laikā, pacientei ir jāmaksā pašai.

Ja rodas līdzīga situācija kā manis aprakstītā un pacientei šķiet, ka maksa par paklpojumu maksāta nepamatoti, T. Noviks aicina ar visiem maksājumu apliecinošiem dokumentiem vērsties tuvākajā VOAVA nodaļā vai arī elektroniski informēt aģentūru par radušos situāciju. Katra konkrētā situācija tiks ievērtēta, un, ja tiks konstatēts, ka pakalpojums tiek apmaksāts gan no valsts, gan pacienta līdzekļiem, tad, protams, samaksāto ir iespējams atgūt.

Tomēr tām sievietēm, kuras dodas uz valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi pie ginekologa, ir jābūt gatavām, ka "izmeklēšana varētu paplašināties" un par to pašām būs jāmaksā. Interesanti, vai maz ir kāda "ierindas" sieviete, kas pēc sajūtām spētu pateikt, ka ir beigusies citoloģiskās uztriepes paņemšana un dzemdes kakla mikroskopiskā izmeklēšana un nākamā darbība jau ir papildus izmeklējums. Tādēļ, ejot uz "bezmaksas" profilaktisko pārbaudi, pārliecinieties, vai esat paņēmusi naudasmaku.