Ja iepriekš Maskava parasti norādīja uz saviem pretsoļiem Eiropas kontinentā, tagad tā atmetusi kautrību, un, kā saka, atvēzējusies globālā mērogā. Kremļa un Krievijas specdienestu iecienītajā avīzē "Izvestija" tika nopludināta informācija, ka krievu bumbvedēji pat varot atgriezties Kubā. Lielo nāves putnu lidotāji jau esot pabijuši salā, izpētījuši raķešnesēju jauno bāzēšanās lidlauku infrastruktūru. Tu-160 un Tu-95MS varot jebkurā brīdī pārsviest uz bāzēšanās lidlaukiem Latīņamerikā (Kubā, Venecuēlā) un Ziemeļāfrikā (Alžīrijā). Kara resorā avīzei apstiprināts, ka tāda varot būt "asimetriskā atbilde" uz ASV pretraķešu aizsardzības elementu gaidāmo izvietošanu Čehijā un Polijā. Taču "asimetriska" nozīmē - nesamērīga!
Vēl gardāks par medusmaizi krievu varasvīriem un ģenerāļiem noteikti šķita ekscentriskā Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa tieši tagad paustais piedāvājums nopietni padomāt par Krievijas kara bāzu ierīkošanu viņa zemē. Šis Fidela Kastro un bruņošanās fans faktiski ieteica krieviem vēl vienu "asimetriskās" reakcijas variantu uz ASV ieceri. Līdz ar to krievu atomraķešu nesējas lidmašīnas Kubā varētu papildināt, piemēram, krievu radars un uz zemes bāzētas raķetes, un viss cits, kas Kremlim prātā ienāktu - Venecuēlā.
Bet Maskavai pat ar to būtu pat maz. Bijušais Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka štāba priekšnieks Viktors Jesins tikko paudis, ka Krievija varot realizēt orbitālo ballistisko raķešu radīšanas programmu - šie nāves ieroči spētu sasniegt ASV, lidojot pāri Dienvidpolam, apejot ASV pretraķešu aizsardzības bāzes. Un vēl - jaunās krievu ballistiskās raķetes apgādāšot ar manevrējošiem kodoluzgaļiem, Kaļiņingradā varot izvērst sistēmas "Iskander" un bāzes ar tālās aviācijas bumbvedējiem un tā tālāk un tā joprojām. Pat nespeciālistam grūti noticēt, ka bumbvedēju aprīkošana ar spārnotajām raķetēm X-555, kas lido vairāk nekā 3500 kilometru, ballistiskas raķetes un viltīgas atomgalviņas ir tāds pats aizsardzības mehānisms pret iespējamu uzbrukumu, kā ASV pretraķešu sistēmas radars.
Nu nekādi šāda bruņošanās nešķiet pēc "jauna līdzsvara" piedāvājuma pasaulei, par kura trūkumu Krievijas ārpolitikas koncepcijas pieteikumā valsts vēstnieku saietā zūdījās Dmitrijs Medvedevs Izskatās, ka vēl neuzbūvēto un neizvērsto ASV pretraķešu sistēmas elementu klātbūtnes iespējamību Maskava uztver kā totālu biedu. Savādi, bet Irānas vai Ziemeļkorejas kodollādiņu nokrišanas varbūtību savā teritorijā krievu politiskā un militārā elite tik enerģiski novērst nav centusies. Varbūt masu nāves ieročus kaimiņzemē sākuši iedalīt draudzīgajos un nedraudzīgajos? Jebšu Maskava patiešām tic, ka desmit amerikāņu pretraķetes un viens radars aizturētu simtiem atomraķešu ar vēl lielāku skaitu atdalāmu un manevrējošu kodoluzgaļu, ja tos izšautu uz okeāna viņu krastu.
Par urrāpatriotisma pārņemto krievzemnieku asimetrisko draudu uztveri liecina avīzes "Izvestija" taujājums, kā reaģēt uz ASV pretraķešu aizsardzības elementu plāniem: 34% aptaujāto aicina Kremli atsākt izmantot spiegošanas staciju Kubā, 19% - izveidot kara bāzi Venecuēlā, 18% - izvietot atomraķetes Kaļiņgradas apgabalā un tikai 29% domā, ka problēma ir jārisina civilizēti un nav jāiesaistās bruņošanās sacīkstē.
Otro pasaules karu uz savas ādas pieredzējušo Kenedija un Hruščova, kuri 1962. gadā spēja nepieļaut trešo - pēdējo - šīs planētas karu, vairs nav starp dzīvajiem, tomēr gribētos ticēt, ka ASV un Krievija nesāks atkal rīkoties pēc "Karību scenārija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
