"Tas ir mazs līgums, bet tā pamešanai būs lielas sekas," apakšvirsrakstā pauž tīmekļa vietne "Popular Mechanics". Runa ir par Atvērto debesu līgumu, par kuru pie mums runāts un rakstīts ir nepelnīti maz. Līgums atļauj 34 dalībvalstīm veikt savstarpējus kontroles lidojumus virs to teritorijām un ir domāts, lai pārliecinātos, ka dalībvalstis ievēro bruņojuma kontroles nolīgumus, veicinot militāro sadarbību un atklātumu. Šis līgums izdalās uz pārējo bruņojuma vienošanos fona ar "cilvēcisko faktoru" - tā ideja bija veicināt jauno sadarbības garu pēc Aukstā kara, panākot potenciālo pretinieku ikdienas sazināšanos un kopīgu izlūkdatu vākšanu, kas ir pieejami visiem līguma parakstītājiem. Ne jau visām valstīm ir kosmiskās izlūkošanas iespējas, kādas ir ASV un Krievijai, un plaša iespējas tiešā veidā vākt uzticību vairojošu informāciju. Iezīmīgi, ka iepriekšējo ASV administrāciju laikā (prezidenti Bušs, Obama) temats par uzticības sekmēšanu neapklusa, līdz pat karadarbībai Ukrainā.
Pērn oktobrī pavīdēja ziņas, ka Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izstāties no Atvērto debesu līguma. Tagad mediji vēsta, ka ASV prezidents jau esot parakstījis memorandu par līguma pamešanu, tikai Savienotās Valstis vēl neesot uzsākušas sešu mēnešu izstāšanās procesu. Tātad pagaidām runa ir par pusgada brīdinājumu - ja ASV izstāsies, tās nevarēs veikt verifikācijas (lasi: izlūkošanas) lidojumus virs Krievijas un otrādi.
No amerikāņu mediju publikācijām var izlobīt trīs iemeslus, kādēļ Baltais nams izlēmis pamest līgumu. Pirmkārt, ietekmīgas personas Kongresā, Pentagonā un administrācijā uzskata, ka Krievija, inspicējot ASV teritoriju, savāc vairāk datu, nekā pieļauj līguma noteikumi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
