Āris Jansons: Ods vai pitons Trampam azotē?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ziņa par to, ka iepriekš izziņots notikums nenotiks, arī ir ziņa. Īpaši tad, ja tā iedarbojas uz augsti situētu personu asinsspiedienu, ēstgribu un noskaņojumu okeāna šajā un viņā krastā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēsts ir tāda, ka ASV speciālais prokurors Roberts Millers šonedēļ tomēr neiesniegs konfidenciālo ziņojumu ģenerālprokuroram (vienlaikus tieslietu ministram) par viņa vadīto gandrīz divus gadus ilgo izmeklēšanu, kas, cik noprotams, faktiski ir pabeigta. Pasaules notikumu vērotāji zina, ka runa ir nevis par ikdienišķu izmeklēšanu, bet gan par to, vai ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ir pastāvējusi saikne starp Donaldu Trampu un Krieviju.

Tātad vismaz šonedēļ vēl varēs turpināties minējumi par skandalozu slavu guvušās izmeklēšanas secinājumiem. Pēc likuma speciālajam prokuroram ir jāiesniedz atskaite Tieslietu ministrijai, taču ministrijai nav obligāti dalīties ar to ar Kongresu vai sabiedrību. Neslēpjot bažas par izmeklēšanas rezultātu izkropļošanu, ietekmīgu Kongresa augšpalātas komiteju vadītāji vēstulē brīdinājuši ģenerālprokuroru, ka Millera atklāto pierādījumu noklusēšana nozīmētu nozieguma slēpšanu.

Millera vadītā izmeklēšanas svarīgākais mērķis ir bijis - iegūt atbildi uz jautājumu, vai kāds no Trampa štāba palīdzēja Krievijas valdībai veikt hakeru uzbrukumus ASV Demokrātu partijas serveriem un izzagt elektroniskās vēstules, un vai Trampa štābs tika pieņēmis Krievijas palīdzību vēlēšanu kampaņas rīkošanā. Izmeklēšanas gaitā Millers uzrādījis apsūdzības 34 fiziskām personām (no tām 26 ir Krievijas pilsoņi, bet 6 ir bijušie Donalda Trampa padomnieki) un trim (Krievijas, "troļļu fabrikas krusttēva" Jevgeņija Prigožina kontrolētiem) uzņēmumiem. Taču, vai speciālā prokurora rīcībā ir neapgāžami pierādījumi par Trampa štāba vienošanos ar Krievijas pārstāvjiem, pagaidām nav skaidrs.

Uz šo brīdi esot apstiprināts vairāk nekā 94 kontaktu fakts starp ievēlētā, bet amatu vēl pildīt nesākušā prezidenta Donalda Trampa komandu un Krievijas pārstāvjiem. Aizdomas, protams, ir pastiprinājuši abu pušu neveiklie centieni noliegt vai koriģēt iepriekš izsprukušu izteikumu, vai "noplūžu" saturu.

Dažas dienas pēc ASV prezidenta vēlēšanām KF ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un tūdaļ arī Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs pauda, ka Maskava priekšvēlēšanu kampaņas gaitā uzturējusi kontaktus ar Trampa štābu. "Trampisti" šo paudumu noraidīja, un pēcāk arī Krievijas pārstāvji atsauca iepriekš teikto, - un tas ir tikai viens no šādiem piemēriem.

Pašam ASV prezidentam jūtīgākā epizode ir 2016. gada jūnija tikšanās ar Krievijas advokāti Natāliju Veseļņicku, jo tās galvenais varonis ir Donalds Tramps jaunākais. Cerībā saņemt no viņas solīto kompromitējošo informāciju par Hilariju Klintoni, kas iegūta no paša Krievijas ģenerālprokurora, Tramps jaunākais uzaicināja uz tikšanos arī tēva kampaņas direktoru Polu Manafortu un tēva znotu un padomnieku Džaredu Kušneru. Ja Trampa štābs patiešām kaut ko saskaņoja ar Kremli, Manafortam, kurš vadīja šo štābu no 2016. gada jūnija līdz augustam, par to ir jāzina viss vai gandrīz viss. Cita prezidentam vārīga epizode ir viņa uzticamā padomnieka Rodžera Stouna kontakti ar WikiLeaks organizāciju.

Kamēr speciālais prokurors no liecību un pierādījumu fragmentiem ir licis kopā apsūdzību kopējo ainu, Baltā nama saimnieks esot mēģinājis ietekmēt izmeklēšanu. Kā Kongresam apgalvojis bijušais FIB direktors Džeimss Komijs, Tramps esot divreiz lūdzis viņu apturēt prezidenta padomnieka Maikla Flinna lietu un atlaidis Komiju no amata pēc tam, kad viņš nav paklausījis. Lūk, likuma pants, kuru potenciāli var piemērot prezidentam, - šķēršļu likšana tiesas orgānu darbībai.

Vai Millera secinājumi kļūs pieejami sabiedrībai, joprojām ir atklāts jautājums. Ja speciālais prokurors un Tieslietu ministrija nepubliskos ziņojumu, - un ja Baltais nams uzstās, ka tam jāpaliek konfidenciālā statusā, - var iejaukties Kongress, mēģinot piespiest iestādes dokumentu tomēr publicēt. No speciālā prokurora tiek gaidītas atbildes uz jautājumiem, vai Tramps jau iepriekš zināja par viņa komandas tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem 2016.gada jūnijā, vai Trampa kampaņas kontaktpersonas centās iegūt Demokrātu partijas elektronisko saraksti, vai vēlēšanu kampaņā ieplūda sveša nauda un kas vedināja Republikāņu partiju mainīt savu nostāju par Krievijas iejaukšanos Ukrainā.

Ja Millera vadītā izmeklēšana skaidri neatbildēs, vai Krievija ir iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā, Maskava varēs skaļi atsaukties uz pierādījumu izkropļošanu vai to trūkumu arī tad, ja tā tiktu pieķerta citās pasaules malās. Nu jau divus gadus Kremlis ir sūrojies, ka ASV speciālā prokurora "stūrēts ceļarullis" gandrīz pilnībā sagraus ASV un Krievijas attiecības.

ASV prezidenta ieraksts Twitter kontā pirms dažām dienām apliecina, ka Krievijas saiknes izmeklēšana vēl aizvien stipri nodarbina viņa prātu. "Raganu medības, kas nodara tika daudz ļauna mūsu valstij, ir jāizbeidz!" uzrakstīja Tramps. Ļoti iespējams, ka prezidents par Millera secinājumiem jau zina vairāk nekā vidusmēra amerikānis...

Ja speciālais prokurors nebūs uzgājis Trampa darbībās neko krimināli sodāmu, prezidents tiks cauri ar izbīli. Lietpratēji izpētījuši trīs attīstības scenārijus gadījumam, ja atklātas tikušas daudz dramatiskākas lietas, nekā šķitis līdz šim. Speciālais prokurors var atstāt tālākās darbības ģenerālprokurora (vietas izpildītāja) ziņā, kurš savukārt varētu iesniegt ziņojumu Kongresam, lai likumdevēji pieņem gala lēmumu.

Otro variantu dēvē par Niksona opciju. Millers neizvirza apsūdzību prezidentam, bet apsūdzības formulējumā citām personām, kuru lietas izskata lielā žūrija, kvalificē viņa darbības kā līdzdalību. Votergeitas skandāla izmeklēšanā 1974.gadā šī shēma beidzās ar Kongresa ierosinātu impīčmentu.

Trešais scenārijs nozīmē, ka speciālais prokurors norādīs uz prezidenta krimināli sodāmiem nodarījumiem un uzrādīs pierādījumus lielajai žūrijai.

Millera vadītā izmeklēšana ir veicinājusi lietu ierosināšanu pret Trump Organization - Trampu ģimenes biznesu - un prezidenta Trampa inaugurācijas fondu. Pēc speciālā prokurora izmeklēšanas beigām tiesu procesi turpināsies. ASV speciālā prokurora ziņojuma aizkavēšanos ne viens vien saistītu ar dokumentā izklāstīto amatpersonu rīcību juridiskās kvalificēšanas pieslīpēšanu, lai gan, iespējams, pie vainas ir tielēšanās sakarā ar Millera tiešā priekšnieka ieskatu, ka speciālā prokurora ziņojuma vietā Kongresam pietiktu ar viņa paša (ģenerālprokurora v.i.) kopā savilktām izmeklēšanas tēzēm.

Amerikāņu apskatnieki tikmēr slēdz derības, vai izmeklēšanas rezultātu efekts būs salīdzināms ar oda dzēlienu vai žņaudzējčūskas apskāvieniem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Donalds Tramps
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form