Patlaban, kad pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, kā arī tiek "iedzīts" pandēmijas laikā nokavētais, strauja izaugsme ir likumsakarīga, un viss notiek vēl dinamiskāk, nekā tika sagaidīts. IKP pieaugums par gandrīz 5% ir labs rādītājs. Tas apliecina, ka ekonomika un valsts attīstās, taču te jāņem vērā arī blakus faktori. IKP strauja izaugsme korelē ar inflāciju, un tieši to mēs tagad piedzīvojam. Cenas gan precēm, gan pakalpojumiem turpinās augt.
Lielā mērā tas ir saistīts ar energoresursu pieprasījumu pasaulē un arī Latvijā, kas attiecīgi sadārdzina ražošanu, un to jūt visas nozares. Gāze, degviela, elektrība, siltums un koksne – visi resursu veidi ir pieprasīti, kas arī veicina ražošana izmaksu pieaugumu un, attiecīgi, arī inflāciju.
Saglābt komforta zonu
Esošajos apstākļos inflācija līdz 3% būtu pieņemama un viegli pārciešama. Tomēr redzot, kādā dinamikā attīstās ekonomika gan Latvijā, gan pasaulē, var prognozēt, ka gada beigās cenu kāpums krietni pārsniegs 3%. To veicinās gan preču un pakalpojumu pieprasījums un patēriņš, gan dažādu pandēmijas atbalsta programmu turpināšana. Būtiska ietekme būs arī energoresursu izmaksu pieaugumam, kas turpināsies, visticamāk, līdz pat pavasarim, kad inflācijas rādītāji sasniegs savu pīķi un var uzkāpt pat līdz rekordaugstai 7% atzīmei.
Iedzīvotājiem jābūt gataviem augstākām ikdienas patēriņa cenām, sākot no primārajām pārtikas precēm un beidzot ar degvielu. Visticamāk, daudziem no mums nāksies pārskatīt savus ikdienas tēriņus un paradumus.
Tālu ārpus komforta zonas izkritusi virkne uzņēmēju. No dažādām nozarēm dzirdamas runas, ka materiālu cenas daudzkāršojas, atsevišķi būvnieki pat atteikušies no noslēgtajiem līgumiem. Cenas aug visās nozarēs no pārtikas ražošanas līdz grāmatniecībai. Perspektīvā jāņem vērā, ka izmaksas turpinās augt ilgākā laika periodā, piedzīvojot arī stabilizācijas jeb plato fāzi – kad tās iestrēgs konkrētajā punktā un nekritīsies. Ko darīt uzņēmējiem? Vispirms jau tagad būtu svarīgi izskatīt visus līgumus ar nākotnes datumu un kritiski izvērtēt, vai tos iespējams realizēt saskaņā ar esošajiem nosacījumiem – varbūt jāmeklē atkāpšanās varianti. Otrs – jāinvestē ilgtspējā, tostarp zaļākos risinājumos un automatizācijā, arī IT procesos.
Nekaisām pelnus
Tradicionāli mēdzam salīdzināt sevi ar kaimiņiem, un arī Eiropas Komisijas rudens prognoze nav izņēmums. Un kā nu ne, ja, piemēram, Igaunijā IKP pieaugums tiek prognozēts 9% – gandrīz divreiz lielāks nekā mums. Taču nav ko kaisīt pelnus uz galvas. Izsakoties sporta terminoloģijā, Igaunijai IKP rādītājos jau vairāku gadu garumā ir uzkrāts handikaps. Ja ekonomika turpina attīstīties līdzīgi, tad pie līdzīgiem apstākļiem līderis savu vietu nezaudē.
Kas ir būtiskās atšķirības mūsu ekonomikās? Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas mūsu kaimiņiem ļauj uzrādīt visstraujāko izaugsmi, ir produktivitāte. Igauņi daudz ātrāk ir īstenojuši un ieviesuši būtiskas reformas, kas šobrīd sniedz konkrētus augļus. Tāpat mūsu kaimiņiem ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars darbspējīgā vecumā, savukārt bezdarba līmenis – zemāks.
Tiesa, tagad ekonomikas apstākļi ir tādi, ka riskēt var tikai drosmīgie. Tāpēc izaugsmes izrāvienu būtu vērts nedaudz pieturēt, tā vietā koncentrējoties uz ilgtspēju, stabilitāti un savas vietas saglabāšanu, kamēr norims ekonomiskā vētra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
