Arnis Latišenko, APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 14
Foto: LETA

Maldināšana interneta medijos ietver sevī arī viltus ziņu izplatīšanu. Viltus ziņas ir izdomāti notikumi, kam nav faktiskas izpausmes realitātē. Izdomāt un publicēt pieņēmumus var ātri, nepārtraukti un jebkādā daudzumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Latvijas IKP 2018. gadā samazināsies par 10%", "Starptautiskās organizācijas prognozē, ka Latvija 2019. gadā sabruks", "Politiķis x privātā sarunā ir teicis to un to..." utt. – šādu sarakstu var turpināt bezgalīgi. Savukārt realitātes noskaidrošana ir laikietilpīgāks un sarežģītāks process. Turklāt, ne visi apgalvojumi ir pārbaudāmi, jo realitātē nepastāv datu par visiem fenomeniem vai arī vēl nepastāv attiecīgu pētījumu, ne visi notikumi ir fiksēti. Šo nepārbaudāmo apgalvojumu diapozonā, viltus ziņām ir neierobežots potenciāls – izdomai nav limitu.

Taču pastāv arī noteiktas pazīmes, kas ļauj atpazīt viltus ziņas. Piemēram:

  • Viltus ziņās nav precīzu, pārbaudāmu atsauču vai avotu. Tās tiek veidotas vispārīgu, nepārbaudāmu un neloģisku apgalvojumu formā.
  • Viltus ziņām nav turpinājuma. Ņemot vērā, ka viltus ziņai nav reāla, šāda ziņa nav ilgstoši dzīvotspējīga, jo ilgstošs ziņas dzīvescikls arvien vairāk pieprasa tās izpausmes realitātē un attiecīgi arī pierādījumus.
  • Ņemot vērā, ka viltus ziņas nav realitāte, tās eksistē vien ierobežotā informatīvās telpas segmentā.
  • Viltus ziņām ir ierobežotas iespējas izpausties oficiāli, jo institūcijām (tiesām, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām organizācijām) ir ekspertīze un kapacitāte, kas ļauj pārbaudīt faktus.

Šīs rubrikas mērķis ir demonstrēt maldināšanas un viltus ziņu piemērus, kā arī parādīt to atspēkošanas veidus.

Maldināšana: 2018. gada 29. maijā Krievijas informācijas aģentūras "Regnum" tīmekļa vietnē publicēts raksts "Latvija tās patriota acīm",[1] kurā pārstāstīta bijušā SAB darbinieka Arnolda Babra intervija portālam Baltnews.lv.[2] Regnum.ru pieminēja intervijā minētos "nozīmīgākos faktus". Pirmkārt, Latvijas aizsardzības budžets ir 6,4%, savukārt NATO grauj Latvijas neatkarību, jo padara to atkarīgu drošības jomā. Otrkārt, Latvija pieļāva kļūdu neatbalstot Nord Stream 2 projektu un tagad nespēs nopelnīt no tā.

Atspēkojums: Latvijas aizsardzības budžets 2018. gadā sasniedza 2% no IKP jeb 576,34 miljoni eiro.[3] Turklāt šāds budžets nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju. Pēc Pasaules Bankas datiem 2017. gadā militārie tēriņi pasaulē bija apmēram 2,2% no globālā IKP.[4]

Nord Stream 2 palielina Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas un ir pretrunā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijas mērķiem, kas paredz diversificēt enerģijas piegādātājus un palielināt enerģijas ražošanas apjomus Eiropā.[5] Turklāt Nord Stream 2 ir vairāk politisks nekā ekonomisks projekts.. Eiropai nav nepieciešams palielināt piegādes kapacitāti no Krievijas, jo to jau pietiekamā apjomā nodrošina esošie 4 vadi. Tā vietā Nord Stream 2 mērķis ir mazināt Krievijas nepieciešamību pēc gāzes tranzīta caur Austrumeiropas valstīm, tādējādi padarot šīs valstis politiski atkarīgākas no Krievijas.[6]

Maldināšana: 2018. gada 12. jūnijā Krievijas informācijas aģentūras "Panorama" tīmekļa vietnē publicēts nievājošs raksts "Latvijas varas iestādes aprīkos visus pilsoņus, kas dosies uz Pasaules čempionātu futbolā Krievijā, ar izsekošanas ierīcēm".[7] Raksts, atsaucoties uz Saeimas deputātu Aivaru Bērziņu, vēsta, ka Saeima, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ir pieņēmusi likumu saskaņā ar kuru personas, kas izbrauc uz Krieviju, tiks piespiedu kārtā aprīkotas ar izsekošanas iekārtām. Savukārt Latvijas nepilsoņiem būs liegts izbraukt uz Krieviju pasaules čempionāta laikā. Rakstā tiek apgalvots, ka Latvija ir aizņemusies 50 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, lai iepirktu šīs izsekošanas iekārtas.

Atspēkojums: 12. Saeimā nav deputāta Aivara Bērziņa.[8] Maldinošajā rakstā netiek nosaukts normatīvais akts, kurš uzliek par pienākumu aprīkot pilsoņus ar izsekošanas iekārtām. Nav arī skaidrs, kādā veidā izsekošana nodrošinās Latvijas pilsoņu drošību Krievijā. no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dati liecina, ka šāda aizdevuma nav bijis.[9] Maldinošais raksts ir viltus ziņa, kas atbilst iepriekš nosauktiem kritērijiem. Informācija, kas brīdinātu par pienākumu aprīkot pilsoņus ar izsekošanas ierīcēm, netika publicēta nedz valsts iestāžu oficiālajās vietnēs, nedz atspoguļota arī Latvijas medijos.

Maldināšana: 2018. gada 12. jūnijā vietnē vesti.lv publicēts raksts "Rusofobi šausmās: Krievijas suverenitātes dienā virs Saeimas plīvoja Krievijas trikolors".[10] Rakstā tiek minēts, ka trikolora parādīšanās ir uztraukusi daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tālāk tiek paskaidrots, ka patiesībā ir bijis izkārts Slovākijas karogs par godu Slovākijas parlamenta spīkera vizītei Latvijā.

Atspēkojums: Šis ir piemērs kārtējam rakstam, kas veidots ar mērķi uzturēt etniskā naida vidi tīmeklī. Turklāt rakstā Latvijas iedzīvotāji faktiski tiek nosaukti par rusofobiem. Vispārīgs apgalvojums, ka kādus nezināmus Latvijas iedzīvotājus it kā kaut kas uztrauc, nav pamatots ar faktiem – tā ir tipiska viltus ziņa. Vesti.lv nedz interviju, nedz aptauju veidā nepierāda, ka noteiktai iedzīvotāju grupai Slovākijas karoga izkāršana pie Saeimas nama ir izraisījusi uztraukumu. Līdz ar to virsraksts neatbilst raksta saturam. Neskatoties uz to, vesti.lv un līdzīgi portāli izmanto jebkādu nebūtisku ziņu, lai nepārtraukti kurinātu etnisko naidu.

Maldināšana: 2018. gada 20. jūnijā vietnē imhoclub.lv publicēts raksts ""Trieciens ar zobenu" pa savienību".[11] Rakstā vēstīts, ka NATO tiecas meklēt veidus, kā pietuvināt savu militāro infrastruktūru Krievijas robežām un sagatavoties karam ar Krieviju, nepārkāpjot EDSO 2011. gada "Vīnes dokumentu", kas nosaka brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu starp EDSO dalībvalstīm, un 1997. gada "NATO un Krievijas Pamataktu", kas it kā liedz NATO izvietot papildspēkus bijušajās Varšavas pakta valstu teritorijās. Maldinošajā rakstā tiek atzīts, ka NATO nepārkāpj savas saistības, taču, neskatoties uz to, tās politika it kā esot agresīva. Tiek piebilsts, ka NATO pastāvīgā ekspansija nav saistīta ar Krimas okupāciju.

Atspēkojums: Krievija izplata vēstījumu par to, ka NATO līderi 1990. gadā it kā esot solījuši Krievijai neuzņemt Varšavas pakta dalībvalstis, lai attaisnotu savu ārpolitiku. Taču šādi solījumi pēc būtības nevarēja būt doti. Varšavas pakta savienība tika pārtraukta 1991. gada 1. jūlijā – NATO līderi nevarēja paredzēt citu valstu līderu nākotnes lēmumus. Ziemeļatlantijas līguma 10. pants paredz, ka NATO "var uzaicināt jebkuru citu Eiropas valsti... pievienoties šim Līgumam", šis panta darbība nekad netika pārtraukta kopš līguma parakstīšanas brīža 1949. gadā.[12] "NATO un Krievijas Pamataktā" NATO neuzņēmās saistības neizvietot papildspēkus kādā no dalībvalstīm.[13] Lēmums par NATO papildspēku izvietošanu Austrumeiropā tika pieņemts 2014. gada Velsas samitā un tas ir tiešās sekas Krievijas agresijai Ukrainā. Turklāt, kopš Krievijas agresijas 2014. gadā "NATO un Krievijas Pamatakta" praktiskā darbība ir pārtraukta.[14]

Toties, uzsākot agresiju Gruzijā un Ukrainā, Krievija ir pārkāpusi virkni savu starptautisko saistību un starptautisko principu Pacta sunt servanda (līgumi ir jāievēro). Anektējot Krimu tika pārkāpti 1994. gada "Budapeštas memorands", 1997. gada "Krievijas un Ukrainas draudzības un partnerības līgums" un 2003. gada "Krievijas un Ukrainas robežlīgums", kuru ietvaros Krievija vairākkārt apliecināja, ka Krima ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.[15] Krievija arī šobrīd pārkāpj 2011. gada "Vīnes dokumenta" 10.3. punktu, sniedzot nepatiesu informāciju par jaunas 150. motorizētas strēlnieku divīzijas izveidošanu pie Ukrainas robežas.[16]

Sagatavoja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Arnis Latišenko.


[1] https://regnum.ru/news/polit/2422592.html

[2] http://baltnews.lv/Interview/20180215/1021675071.html

[3] http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Preses_pazinojumi/2017/11/23-01.aspx

[4] https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS

[5] https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-strategy-and-energy-union/energy-security-strategy

[6] http://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/why-the-seven-arguments-used-to-justify-nord-stream-ii-are-just-plain-wrong

[7] https://panorama.pub/4241-latvija-budet-sledit.html

[8] http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000

[9] https://www.ebrd.com/work-with-us/project-finance/project-summary-documents.html?1=1&filterCountry=Latvia

[10] https://vesti.lv/statja/lifenews/2018/06/12/rusofoby-v-uzhase-v-den-rossii-nad-seymom-vzvilsya-belo-krasno-siniy-flag

[11] https://imhoclub.lv/ru/material/12736

[12] http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/drosibas-politika/pamatdokumenti-un-parskati/ziemelatlantijas-ligums

[13] https://www.nato.int/cps/su/natohq/official_texts_25468.htm

[14] https://www.nato.int/cps/en/natohq/115204.htm

[15] https://www.putin-itogi.ru/putin-voina/

[16] https://interfax.com.ua/news/general/397805.html

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv Krievija NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form