Artūrs Toms Plešs: Pašvaldību reforma – vēsturisks solis reģionu attīstībā
Foto: DELFI

1. jūlijs iezīmē vēsturisku pagrieziena punktu Latvijas attīstībā. Nav šaubu, ka Pašvaldību reforma, kas šodien stājas spēkā, ir viena no nozīmīgākajām Latvijas brīvvalsts laikā, taču tikpat būtiski ir izmantot reformas sniegtās iespējas, lai tā kalpotu ne vien par atskaites punktu Latvijas vēstures lappusēs, bet arī par reālu investīciju reģionālās attīstības veicināšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašvaldību reforma ir platforma nākamajām ilgi gaidītajām reformām citās nozarēs – izglītībā, veselībā, transportā u.c., ko gudri izmantot iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Tā ir nodrošinājums pret stagnāciju, augošu emigrāciju un lielām sociālajām problēmām nākotnē.

Pašvaldību reforma nav stāsts par pašvaldību skaita mehānisku samazināšanu vai robežu pārzīmēšanu. Reforma nav kartes izkrāsošana statistikas vārdā. Reformas pamatā ir cilvēks. Kā ikkatrs novadnieks atsevišķi, tā pašvaldības iedzīvotāji kopā. Bet nekas nemainīsies, ja Latvijā turpinātu pastāvēt pašvaldības ar nesamērīgām iespējām nodrošināt pienācīgu dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem, tādēļ reforma ir veids, kā mazināt nevienlīdzības plaisu starp turīgiem reģionu centriem un pašvaldībām ar mazākiem maciņiem. Esmu pārliecināts, ka 2021. gada 1. jūlijs ir pagrieziena punkts, kas iezīmē jaunu lappusi Latvijas attīstībā.

Matemātika nemelo

Piemēram, pašvaldībai ar nodokļu ieņēmumiem no diviem tūkstošiem iedzīvotāju ir jānodrošina tāds pats veselības aprūpes, izglītības un ceļu stāvokļa līmenis kā pašvaldībai ar 20 tūkstošiem iedzīvotājiem. Skaidrs, ka izdevumi uz vienu iedzīvotāju katrā gadījumā nav salīdzināmi, taču visskaudrāk šo atšķirību izjūt cilvēks. Reforma nodrošinās līdzvērtīgāku reģionālo attīstību un mazinās krasās nevienlīdzības atšķirības pašvaldību vidū.

Arī Latvijas Bankas veiktais pētījumsi apliecina, ka jo lielāka pašvaldība, jo mazākas pašvaldības budžeta uzturēšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju, kas faktiski nozīmē to, ka vairāk naudas atliek teritorijas attīstībai, tostarp kvalitatīvāku un pieejamāku pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Ja nedaudz vispārina un "iebrauc" ekonomikā, tad, piemēram, galdniekam izgatavojot piecus krēslus, izmaksas par vienu vienību būs krietni augstākas nekā saražojot 500 tādas pašas kvalitātes krēslus. Jau minētais pētījums, ar kuru padziļināti var iepazīties saitē zemāk, norāda, ka "iedzīvotāju skaitam palielinoties par 1%, pašvaldības uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās aptuveni par 0.1–0.2%." Tā, piemēram, ja pašvaldībās vidēji dzīvo 10 tūkstoši iedzīvotāju, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo dienestu uzturēšanas jomā var sasniegt 17 milj. eiro, savukārt ja vidējais nodokļu maksātāju skaits pašvaldībās sasniedz 20 tūkstošus, tad šis potenciālais ietaupījums gada griezumā visām pašvaldībām kopā mērojams pat 130 milj. eiro apmērā.

Tas vēlreiz apliecina to, ka pašvaldība, kur dzīvo divi tūkstoši iedzīvotāju, nevar mēroties spēkiem ar tādu, ko par mājām sauc divdesmit tūkstoši, tādēļ mazāk apdzīvotu vienību iekļaušana lielāku reģionālo centru paspārnē dos jaunu sparu tam, lai novads augtu un attīstītos. Turklāt lielākiem novadiem arī iespējams piesaistīt lielākas investīcijas, kas veicina uzņēmējdarbību un vairo darba iespējas iedzīvotājiem.

Arī citviet Eiropas Savienībā pašvaldību skaits sarūk. Tendences rāda, ka kopš 2010. gada dalībvalstīs pašvaldību skaits samazinājies par 18%, savukārt vidējais iedzīvotāju skaits palielinājies par 23%. Vienlaikus jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt, tādēļ administratīvi teritoriālā iedalījuma uzlabošana ir viens no veidiem, kā, apvienojot resursus, nodrošināt iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Gan izglītībā, gan sociālajā aizsardzībā, gan infrastruktūrā.

Lecam pa vecam vai lecam pa jaunam?

Šodien uz pirmo domes sēdi sanāk un pie viena galda sēžas pašvaldību jaunievēlētā vadība, kurai ir īpaši atbildīgs uzdevums – nevis dzīvot, domāt un saimniekot pa vecam, bet izmantot pārmaiņu sniegtās iespējas attīstībai, un ieguvēji būs to novadu iedzīvotāji, kuru priekšstāvji nelaidīs garām šo iespēju radīt izrāvienu novada attīstībā. Valsts ir nodrošinājusi platformu šīs izaugsmes veicināšanā, taču katrai pašvaldībai pašai jāizvēlas, kā to veiksmīgāk izmantot, lai nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanu, ieguldītu līdzekļus novada izaugsmē un attīstītu veidus, kā efektīvāk pārvaldīt jauno teritoriju.

Arī iedzīvotāju prasības mainās, un sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā ir kļuvusi ne vien par normu, bet arī būtisku vajadzību. Tieši pašvaldību līmenī ir lielākās iespējas iesaistīt sabiedrību gan pārvaldes darbā, gan lēmumu pieņemšanas procesā; kā arī izmantot viņu zināšanas un spējas savas pašvaldības uzlabošanai, tādēļ arī šis pagrieziena punkts reģionu attīstībā paver plašākas iespējas modernizēt pašvaldību pārvaldību un veicināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Nedrīkst aizmirst, ka galvenais pašvaldību darbības mērķis ir atbildīgi kalpot iedzīvotājiem, turklāt, lai identificētu un īstenotu nozīmīgas un nepieciešamas iniciatīvas, tieši iedzīvotāji ir liels palīgs pašvaldībai.

Reforma reformām

Būtiski, ka līdz šim Latvijā pastāvēja ārkārtīgi dažāda izmēra pašvaldības, un tas ierobežoja atsevišķu teritoriju attīstību, taču šobrīd jaunizveidotās pašvaldības atrodas uz relatīvi līdzīgas "starta līnijas", lai spētu vienlīdz efektīvi pārkārtot savu administratīvo struktūru un saimniekošanas modeli.

Jau minēju, ka lielākas pašvaldības būs ar lielākiem budžetiem un līdz ar to varēs īstenot lielākus, kvalitatīvākus projektus. Tām būs lielākas iespējas un lielāka jauda virzīt pozitīvas pārmaiņas vietējās kopienas attīstībai, un vienlaikus, reformai stājoties spēkā, tā paver iespējas īstenot citas nozīmīgas reformas jau katras pašvaldības kontekstā. Šī ir iespēja dažādām pašvaldības institūcijām, tostarp izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citiem pašvaldības dienestiem, sadarboties arvien ciešāk. Gan savā starpā, gan ar novada administrāciju. Koplietojot resursus, apmainoties zināšanām, vai pārstāvot cits cita intereses jaunizveidotajos novados.

2021. gada 1. jūlijs patiesi ir pagrieziena punkts, kas paver jaunu lappusi Latvijas reģionālajā attīstībā, tādēļ aicinu pašvaldības izmantot reformas sniegtās iespējas, sadarboties arvien ciešāk un realizēt uz izaugsmi vērstu pārvaldību.

i Avots: Vilerts, K., Zutis, K. & Beņkovskis, K. Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? Latvijas Banka, 2019. Saite: https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/2019-06/diskusijumaterials_lv.pdf

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form