Atis Klimovičs: Gruzija vasaras beigās pirms protestu atsākšanas
Foto: DELFI

Gruzija slīd strupceļā, un tas daudziem varbūt šķitīs negaidīti, jo sabiedrības vairākums jau vairāk nekā divas desmitgades ir nepārprotami izšķīries saistīt savu nākotni vienīgi ar demokrātisko pasaules daļu jeb, citiem vārdiem runājot, Rietumiem. Turklāt šis uz nekurieni vedošais ceļš virza atpakaļ Krievijas apkampienos, par ko septiņos gados spējis parūpēties no Krievijas pārbraukušais miljardieris Bidzina Ivanišvili.

Tiesa, visi akmeņi nav metami vienīgi viņa dārziņā, jo superbagātnieka māņiem mierīgi ļāvusies liela daļa ierindas vēlētāju, kas izrādījusies ārkārtīgi politiski naiva, nespējot domāt plašāk, bet vienīgi par savām ikdienas vajadzībām. Pretēji prāvai daļai vidējās un vecākās paaudzes pārstāvju jaunatne šovasar uzrādījusi pavisam citu politisko briedumu, kas tika izpausts protestos Tbilisi centrā.

Tos sākotnēji izraisīja Krievijas Valsts domes delegācijas pārstāvja nekaunīgā izturēšanās Gruzijas parlamentā, bet pēc tam vietējās policijas ārkārtīgi nežēlīgā izturēšanās pret gluži mierīgiem demonstrantiem. Pastāv viedoklis, ka jaunatne kategoriski iebilst pret Gruzijā valdošā pelēkā kardināla Ivanišvili īstenoto ārpolitisko kursu. Lielai daļai neatkarīgajā Gruzijas valstī uzaugušo un izglītību ieguvušo – līdz ar angļu valodas zināšanām un iespaidiem par Rietumiem – nav iespējams iestāstīt, ka nepieciešams veidot ciešākas attiecības ar Krieviju.

Tagad to, ka gruzīnu oligarhs stūrē valsti nepareizajā, proti, Krievijas virzienā, kā rāda autoritatīvas aptaujas, aptvērusi vairāk nekā puse Gruzijas pilsoņu. Šiem cilvēkiem tas nav pieņemami. Turklāt politiskais, lielā mērā ārpolitiskais, motīvs iet roku rokā ar izpratni par to, ka Ivanišvili atbildīgs arī par šaušalīgo stāvokli ekonomikā. Tā nav taisnība, apgalvo oligarhs, kas ir panācis galvenā opozicionāri noskaņotā medija – TV kanāla "Rustavi 2" – bojāeju (tagad "Rustavi 2" ir pārtapis par parastu izklaides kanālu). Tagad vairs nebūšot medija, kas visu kritizē, un ļaudis uzzināšot, ka dzīve Gruzijā esot gana laba. Turklāt tas nav joks, tā Ivanišvili teicis 2018. gadā prezidenta vēlēšanu laikā. Par šādu attieksmi daudziem smiekli nenāk, jo pagaidām nav redzams cits TV kanāls, arī tas, kurp aizgājuši "Rustavi 2" ziņu dienesta žurnālisti, kas jaudas ziņā varētu aizstāt līdzšinējo galveno kritiskās informācijas piegādātāju.

Tā var kļūt par nopietnu problēmu pirms nākamā gada parlamenta vēlēšanām, pat neraugoties uz to, ka tās pirmo reizi notiks pilnībā pēc proporcionālās sistēmas. Jaunajai kārtībai ir būtisks trūkums – tā neparedz jebkādas procentuālās barjeras pārvarēšanu. Tas var nopietni ietekmēt opozīcijas cerības uz labākiem rezultātiem. Ja parlamentā iekļūs sīkas partijas, par kuru centieniem un noturību pret dažādiem, galvenokārt finansiāliem, piedāvājumiem nevar būt nekādu garantiju, grūti iedomāties produktīvu un progresīvu deputātu darbu.

Pagaidām Gruzijā valda silts laiks, vasaras beigu posms, arī mācības šeit sākas tikai 15. septembrī. Visi zina, ka neilgi pēc tam, kad galvaspilsētā ieradīsies iedzīvotāju aktīvākā daļa – studenti, 20. septembrī, atsāksies protesti. Tas nozīmē, ka Tbilisi atkal būs "jautri", jo abi šie viedokļi – Ivanišvili valdošās partijas "Gruzijas sapnis" kurss un jaunās paaudzes skatījums – ir pilnīgi nesavienojami. Iespējams, valdība arī turpmāk nevairīsies no neadekvāta spēka lietošanas. Vismaz par to liecina Ivanišvili atteikšanās izpildīt galveno jaunatnes prasību – atlaist iekšlietu ministru Giorgiju Gahariju. Gluži pretēji, viņš, iespējams, tiks iecelts par premjerministru, lai vēl vairāk stiprinātu Ivanišvili pozīcijas. Vai ar to pietiks, lai apslāpētu protestēju uzkarsušos prātus, nav zināms.

Virkne vietējo politikas ekspertu uzsver "Gruzijas sapņa" kļūdaino un valsts interesēm kaitīgo izturēšanos starptautiskajā telpā. Nākot pie varas, oligarha vadītā partija apgalvoja, ka uzlabos attiecības ar Maskavu un pilnīgi atteiksies pieminēt tās veiktos pāridarījumus, piemēram, "nieka" okupētos 20 procentus Gruzijas teritorijas. Tas nav devis gaidītos rezultātus, jo krievi pavisam mierīgi veic robežu pārbīdi, ko šeit dēvē par borderizāciju. Tāpat pēkšņi pasludina embargo Gruzijas precēm. "Gruzijas sapnis" uz visu to tikai mierīgi noskatās, bet ar šīs partijas gādību valsts prezidenta krēslā pērn ieliktā Salome Zurabišvili vienīgi noteic, ka viņa nesniedzot politiskus komentārus. Arī Gruzijas vēstniecība Rīgā par šādiem notikumiem klusē, acīmredzot paklausīgi pildot Ārlietu ministrijas nepārprotamo rīkojumu.

Savukārt viens otrs gruzīnu eksperts šobrīd vēlas daudz aktīvāku palīdzību no Rietumiem. Acīmredzot uzskatot, ka pienācis laiks sniegt lielāku atbalstu apdraudētajai demokrātijai Gruzijā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form