Ziemeļvalstīs ir vispāratzīts uzskats, ka kvalitatīvai diskusiju videi politikā jābūt vismaz 40 % sieviešu. Bet pie mums tā nav. 13. Saeimā strādā 69 vīrieši un tikai 31 sieviete.1 Savukārt Rīgas domē no 60 deputātiem tikai 16 ir sievietes.2
Vajag abus
Pētījumi un prakse ir apliecinājusi, ka sievietes politikā ir vajadzīgas, jo viņām ir pavisam cits skatu punkts uz problēmām un to risināšanas veidiem. Viņas dzīves pieredze atšķiras no vīrieša – sievietes daudz biežāk vienas audzina bērnus un tādēļ ir pakļautas nabadzības riskiem, arī vairāk cieš no varmācības ģimenē un seksuālas varmācības; ir mazāk atalgotas, daudz biežāk ir pakļautas vērtējumiem, kuru centrā ir to āriene un izskats, nevis profesionālās spējas. Lai sasniegtu vīriešiem līdzvērtīgu stāvokli ierēdniecībā vai menedžmentā, sievietēm ir jābūt nevis tikpat labām kā vīrietis, bet daudzkārt labākām. Visu šo iemeslu dēļ viņas bieži jūtas krietni nedrošāk šajā pasaulē, ir mazāk aizsargātas un tādēļ vairāk pakļautas dažādiem riskiem, kas savukārt liek būt īpaši stiprām, labi organizētām un disciplinētām. Bieži apzinīgākām, atbildīgākām un centīgākām darbiniecēm nekā vīrieši.
Vienlaicīgi sievietes retāk pārkāpj likumu un nonāk cietumā, tāpat ne tik bieži ir iesaistītas korupcijas skandālos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Būt sievietei - tā ir pavisam atšķirīga pieredze - un politikā tā ir nepieciešama lēmumu kvalitātes celšanai. Bez vīriešiem politikā mēs nepaliksim un īpašības, kas bieži raksturo politiķus vīriešus, arī nešaubīgi ir ļoti noderīgas un vajadzīgas, taču blakus tām ir nepieciešamas sievietes, kas piedalās lēmumu pieņemšanā ar līdzvērtīgu skatījumu - nevis sievietes pret vīriešiem, bet visi kopā, labākiem, izsvērtākiem lēmumiem.
Sieviešu fokusa jomas
Ir pamats domāt, ka virkne jautājumu nerisinās gadiem, vai risinās slikti, tāpēc, ka vīriešiem tie nešķiet īpaši būtiski. Viens no tādiem ir uzturlīdzekļi. Vai tiešām aptuveni 40 000 vīriešu vietā viņu bērniem uzturlīdzekļus un iztiku jānodrošina valstij? Ir daudz metožu, kā panākt to, ka tēvi paši maksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Vajadzīga ir tikai politiskā griba. Kaut vai tas, ka autovadītāja tiesību atņemšanas iespēja ļaunprātīgiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir apvīta ar tik daudz atrunām, ka realitātē to var piemērot tikai dažiem.
Vēl viena ļoti aktuāla problēma ir bērnudārzu rindas, kurai Rīgā gadiem nevar rast risinājumu. Nav skaidrs, kāpēc galvaspilsētā joprojām ir tā sauktie latviešu un krievu dārziņi? Kā tas ir iespējams, ka pēdējos rindu nav? Manā skatījumā nepienācīgi tiek rasti paralēli risinājumi, proti, adekvāts līdzfinansējums vecvecākiem, kuri ir pensijas vecumā un pieskata mazbērnus, vai vienkārši aukles algošanai vecākiem. Īpaši aktuāli tas ir vecumā līdz trim gadiem, jo iespēja laist bērnu pašvaldības dārziņā vecākiem nav, taču tā sauktā māmiņu alga ir tikai maksimums līdz pusotram gadam.
Nevienlīdzības un vardarbības mazināšana.
Tāpat sieviešu loma politikā ir neatsverama arī tādu "mega" jautājumu risināšanā kā sieviešu un vīriešu profesijas un vienlīdzīgs atalgojums abiem dzimumiem. Pasaulē sievietes joprojām saņem mazāk par tādu pašu darbu kā vīrieši. Ja vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem par 15 % zemāku atalgojumu nekā vīrieši, tad Latvijā – par 16 %.3
Līdztekus tam ir vesela virkne profesiju, piemēram, skolotāji, kuru atalgojuma problēmu nevar atrisināt gadiem. Līdz ar to šajā profesijā maksā maz, un likumsakarīgi, ka vīriešu īpatsvars tajā ir niecīgs, lai gan citviet Eiropā tā ir ļoti prestiža. OECD pētījums liecina, ka piesaistīt šim amatam skolotājus vīriešus ir īpaši grūti – lai gan skolotāju sieviešu vidējā faktiskā alga ir vienāda ar vai augstāka par citu augstāko izglītību ieguvušo sieviešu vidējo algu par pilna laika darbu, pamatskolas un vidusskolas skolotāji vīrieši pelna no 77 % līdz 88 % no augstāko izglītību ieguvušo vīriešu vidējās izpeļņas par pilna laika darbu.4
Vēl viena ļoti nopietna un tajā pašā laikā no politiķu puses pārāk klusa tēma ir vardarbība ģimenē un ar to saistītie jautājumi, piemēram, krīzes centru darbs, kā arī atbalsta sniegšana no vardarbības cietušajām sievietēm un bērniem, lai palīdzētu viņiem sākt jaunu un kvalitatīvu dzīvi. Latvijas politiķi līdz šim nav pieņēmuši Stambulas konvenciju, kas tieši fokusējas uz vardarbību ģimenē, lai gan statistikas ziņā par sievietēm, kas cieš no vardarbības, esam priekšā ļoti daudzām Eiropas
valstīm.5 Vienlaikus pērn vairāk nekā seši ar pusi tūkstoši bērnu bija izņemti no
ģimenēm, un Valsts kontrole savā revīzijā secināja, ka daudzos gadījumos atbildīgo institūciju darbības nav bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.6 Kā nākas, ka digitālajā laikmetā mēs lepojamies ar aplikācijām, ko esam ātri radījuši Covid-19 kontrolei, tajā pašā laikā mūsu valsts sistēmā bērns var pazust veselus septiņus gadus?
Rezumējot, vēlos uzsvērt, ka sieviešu līdzdalība politikā ir nepieciešama nevis kādam formālam ķeksītim, bet gan politisko lēmumu kvalitātes celšanai. Tieši par to ir stāsts – par kvalitatīvu politiku un līdztiesību, tajā skaitā par politisko dienaskārtību un veidu, kā tiek skatīti un pieņemti lēmumi. Tāpēc kritika, ko šajās nedēļās esmu saņēmusi par to, ka sievietes vieta ir mājās, nevis politikā, un ka dzimumu diskriminācija ir izdomāta problēma, ir nevietā. Jā. Sievietes vieta ir gan mājās, gan politikā, kas veido tās mājas, ko sauc par valsti.
1 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/meklet-tema/343-sie viesu-ipatsvars-saeimas-deputatu-vidu
3 https://blog.swedbank.lv/karjera/zemaks-atalgojums-sieviesu-lidztiesibas-problema-294
4 https://www.oecd-ilibrary.org/sites/c8cafafb-lv/index.html?itemId=/content/component/c8cafafb-lv
5 http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2014-vaw-survey-at-a-glance-oct14_lv.pdf
6 http://www.lrvk.gov.lv/revizija/arpusgimenes-aprupes-sistemas-efektivitate/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
