Visi esam noguruši no ierobežojumiem un tādēļ nereti kļūstam emocionāli šķietami vienkāršās sadzīviskās situācijās. No vienas puses, tas ir saprotami, bet, no otras, nereti šo emociju izpausmes rezultātā mēs neapzinoties nodarām pāri līdzcilvēkiem. Ar šo rakstu es vēlos aicināt arī šādos brīžos atcerēties svarīgāko. Proti, cilvēcību un cieņpilnu attieksmi pret līdzcilvēkiem.
Šodien mūsu sadzīve un ikdienas paradumi ir mainījušies ievērojami. Mazāk pārvietojamies, uzturamies mājās, esam skolotāji saviem bērniem, apgūstam jaunas prasmes un galu galā vairāk iepērkamies attālināti. Tā rezultātā nemitīgi atrodamies ārpus savas ierastās komforta zonas, un nereti emocijas ņem virsroku. Uzkrājušās dusmas izgāžam uz saviem tuviniekiem vai, piemēram, zvanu centra darbiniekiem uzņēmumā, kurš aizkavējies ar paciņas piegādi, pārdevēju pārtikas veikalā, kurš lūdz uzvilkt sejas masku, vai skolotāju brīdī, kad video stundā ir tehniskas ķibeles.
Es nerunāju tikai par sūtījumu, bet jebkuru nozari, kas pakļauta ievērojamām turbulencēm pandēmijas dēļ. Jā, mūsu izaicinājumi atšķiras, un pēdējos divus mēnešos cenšamies pielāgoties jaunajai realitātei1, kurā sūtījumu daudzums ir daudzkāršojies, bet infrastruktūra šos apjomus nespēj piegādāt tik ātri kā agrāk – vienas vai divu dienu laikā. Un vispirms es vēlos teikt milzīgu paldies tiem, kuri pret situāciju izturas ar izpratni un, piemēram, nedusmojas uz mūsu darbinieku, kurš cenšas salikt pakomātā paciņas, kā rezultātā ir mazliet jāuzgaida, kamēr varēsiet saņemt savu sūtījumu. No sirds – liels paldies!
Kāds noteikti teiks – neesiet skopi, pielieciet vēl pakomātus, nolīgstiet kurjerus un viss būs labi. Jā, mēs to jau darām, bet nav tik vienkārši. Pakomāti apkārt nemētājas, to piegāde un uzstādīšana ir laikietilpīgs process, un auto nomas tirgū burtiski vairs nav pieejami kravas busiņi. Vienkārši nav, jo visus ir iznomājusi paku sūtījumu nozare. Tāpat arī uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājumi ir ne mazāk būtiski – šobrīd ir milzīgi sūtījumu apjomi, bet tie var strauji kristies pēc pandēmijas.
Taču šī raksta mērķis nav aizstāvēties vai taisnoties, jo es zinu, ka visi nozarē strādājošie dara visu iespējamo un neiespējamo, lai sabiedrībai nodrošinātu iespēju iegādāties ziemas zābakus situācijā, kad apavu veikali ir slēgti. Šī raksta mērķis ir aicināt uz iecietību, empātiju un cilvēcību attieksmē pret līdzcilvēkiem, cieņu pret jebkuru cilvēku.
Problēmas un neskaidrības var risināt dažādi – var paciesties pāris dienu, ja paciņa kavējas, var mierīgi un konstruktīvi kopīgi meklēt risinājumus. Bet diemžēl ir arī daudz gadījumu, kad klienti izgāž dusmas uz zvanu centru darbiniekiem. Emocijas un neapmierinātība par sarežģījumiem jebkāda pakalpojuma saņemšanā ir saprotama.
Taču vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka pretī arī ir vienkārši cilvēks ar savām jūtām, izaicinājumiem un problēmām un viņš nav vainīgs pie visām pasaules nedienām. Viņš tikai dara savu darbu un nav pelnījis emocionālus uzbrukumus un pieraudātu spilvenu pēc katras darba dienas. Neviens to nav pelnījis.
Es zinu, ka šis aicinājums arī saņems negatīvus komentārus. Taču, ja kaut viens to sadzirdēs, mērķis būs sasniegts. Cilvēcība, kopējais labums, iecietība un pieklājība nav atcelta, un šīs vērtības būs atslēga uz to, kādi mēs iziesim no šīs krīzes. Tāpat es zinu un ticu, ka mēs esam gudra un saprotoša sabiedrība, un šajā laikā, kad emocionālā spriedze šobrīd ir milzīga, ir kritiski svarīgi atcerēties šīs vērtības un nedusmoties uz skolotāju, pārdevēju vai kurjeru, jo no tā gala rezultātā neiegūst neviens.
1 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/paku-sutijumu-nozare-parslogota-aicina-sabiedribu-iesaistities.d?id=52861665
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
