'Cehs.lv': Ar Hāgu būs par maz. Kā pienācīgi sodīt Krievijas kara noziedzniekus

Parasti man nav problēmu aizmigt, un guļu visai labā miegā, lai arī kāda bijusi diena. Kā jau droši vien daudziem, pēdējā mēnesī tas strauji mainījās. Mums uz galvas raķetes nekrīt, taču tāpat – šīs domas gluži vairs nav tikai sūdīga diena darbā, sakasīšanās ar tuviniekiem vai kaut kādi citi sirdēsti un kreņķi, kurus parasti māku izslēgt. Arī svētdienas nakts bija viena no tādām. Ilgi grozījos un domāju par Buču, par “začistku” un genocīdu 2022. gadā gandrīz pie mūsu namdurvīm. Es te tā guļu siltumā un drošībā, un pilsētas, no kuras man ir labas atmiņas, pievārtē ielās mētājas simtiem līķu.

Nē, es neprātoju, ko gan pats darītu situācijā, ja okupanti iebruktu Latvijā. Tās nav domas, kas traucē iemigt. Šajā ziņā man viss jau sen ir skaidrs, vēl krietni pirms Krimas okupācijas. Viena no lietām, ko darīt, kad neizdodas iemigt, ir iet pakārtot ekipējumu. Uzkabes vienmēr var sariktēt vēl par drusku ērtākas. Padomāt, vai nevar ko pārorganizēt somās. Nedaudz tā kā pieaugušo "Lego". Es domāju par to, kad pēdējo reizi (un vai vispār) esmu jutis tik spēcīgu, mežonīgu naidu. Varbūt esmu, bet tā uzreiz nemaz neatceros.

Brīvdienās lēnā garā bakstījos pa māju un garāžu, nelieli būvdarbi, daži saimnieciski nieki. Pauzītē uztaisīju kafiju un lēnā garā izpīpēju dažas cigaretes uz soliņa pagalmā. Parasti iztieku bez cigaretēm, bet šad tad pasmirdu. Nebija silts, bet aizvējā saulē tīri tā neko arī ne pārāk biezā džemperī. Sēdēju un prātoju par Krieviju un arī par nupat Gulbenes pusē likvidēto lāci. Hah, Krievija un lāči. Lācis uz vienriteņa, kas vēl turklāt žonglē, smieklīgā klišeja. Un tad Krievijas tikpat klišejiskais salīdzinājums ar lāci, kurš šķiet tāds lādzīgs un tūļīgs, bet kaitināt nevajagot. Domāju – Gulbenes gadījums būtu baigi labais salīdzinājums tam, ko pasaule izdarījusi ar Krieviju. Desmitgadēm ilgi piebaroja un kopā bildējās ar "krievu lāci" G8 samitos un tamlīdzīgās konferencēs. Piebaroja, piebaroja, un nu lācis sāk slikti uzvesties, postīt dravas un uzbrukt cilvēkiem, tāpēc būs jālikvidē. Gluži kā Gulbenes lācis. Taču nē, gluži vienādas šīs situācijas nav. Gulbenes lācis tomēr ir zvērs, kuru neapdomīgi ļautiņi piebaroja un nolēma nāvei. Lācis vienkārši izmantoja iespēju tikt pie vieglas maltītes, ja jau reiz to nomet deguna priekšā. Krievijas "pieradināšanās" bija mērķtiecīga. Auksts aprēķins, uz ko pavilkās Rietumi. Riskus jau droši vien apzinājās, bet domāja, ka neuzbruks, kamēr vien pametīs gana daudz našķu.