Foto: F64
Šonedēļ izskanēja ziņa, ka persona notiesāta uz 240 stundām piespiedu darba par Latvijas iedzīvotāju deportācijas noniecināšanu. Šis cilvēks sociālajos tīklos aizstāvēja ideju, ka latvieši tika izvesti, lai Sibīrijā saņemtu izglītību par brīvu, bet daļa neatgriezās, jo viņiem tur patika labāk. Mana pirmā reakcija bija palūkoties, no kura "Cehs.lv" biedra visilgāk nav bijis nekādas ziņas.

Bet, ja nopietni, jautājums par soda nolūku mani ir allaž interesējis. Ne mani vienīgo, protams. Šī ir ļoti interesanta tēma, kas skrāpē ko iedzimtu, ko instinktīvu. Šajā tēmā ir daudz paradoksālu situāciju, piemēram, kāpēc viens noziegums tevi apzīmogo uz mūžu, bet viens labs darbs – ne? Kā atjaunot taisnīgumu, un kā nodrošināt soda samērīgumu?

"Cehs.lv" Mākslīgā intelekta laboratorijas Kriminālpārkāpumu politikas departamenta direktors Kristaps Āls skaidro, ka sods būtībā ir atriebība. Likumi tikai reglamentē šīs atriebības apmēru un izpildes kārtību. Primātiem ir instinktīva taisnīguma izjūta, to eksperimentos ir demonstrējušas arī šimpanzes. Taisnīguma sajūta izpaužas kā emocionāla reakcija. Mēs to ļoti labi redzam šajā gadījumā, kad kāds, sauksim viņu par Fujaku, sāk ironizēt par nācijai jūtīgiem jautājumiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!