'Cehs.lv': Kā mēs gandrīz uzvarējām valsts iepirkumā  (28)

Runa, protams, ir par raidījumā ziņoto, ka pirms dažiem gadiem ierosināts arvien knapāk dvašu velkošajā "Latvijas Vēstnesī" iepumpēt prāvu steroīdu devu un padarīt to par varenāko ziņnesi valstī – pilnībā valsts kontrolē esošu ziņu aģentūru ar virsuzdevumu "būtiski ietekmēt un veidot citu mediju saturu, kā arī sabiedrisko domu". Triecienplāna koncepciju Tieslietu ministrijā prezentējis neviens cits kā pašreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis, bet tobrīd bijušais LTV žurnālists Ivars Āboliņš. Padomes, kurai jāstiprina preses brīvība un neatkarība, loceklis. "Nekā personīga" gan ziņoja, ka plāns tolaik apstājies Tieslietu ministrijas gaiteņos, taču nepastāstīja būtiskāko – kāpēc.

Problēma nebija koncepcijā. Tā bija cieta kā Šlesera solījumi, īpaši daļā par to, ka "valsts un pašvaldību iestādēm ar jauno aģentūru īpaši jāsadarbojas, citiem medijiem nedodot informāciju". Problēma bija potenciālajos piegādātājos, un tādi bija divi.

Ja tiktu izsludināts iepirkums, skaidrs, ka nīkulīgajam "Latvijas Vēstnesim" tas būtu publisks pazemojums piedāvājuma kvalitātes ziņā, kas nobālētu otra kandidāta – Ceha Plašsaziņas propagandas komisariāta struktūrvienības "Latvijas Vēstcehs" – priekšā. No vienas puses, skaidrs, ka mūsu piedāvājums būtu vairākas reizes kvalitatīvāks un jaudīgāks, no otras – "Latvijas Vēstnesis", iespējams, varētu "izbraukt" un uzvarēt konkursā ar dempinga piedāvājumu. Valstij patīk ietaupīt, bet "Latvijas Vēstcehu" ne katrs var atļauties. To jau reiz veltīgi mēģināja pašmāju boikotu karalis Valentīns Jeremejevs, piedāvājot tūkstošos mērāmas summas. Piedod, Valentīn (https://www.cehs.lv/cehu-grib-nopirkt/), bet ir grūti uztvert nopietni summas tūkstošos, ja pirms tam kāds ungāru kungs vārdā Džordžs līdzīgā saziņā ar mums operēja miljonu skalā cita valsts* iepirkuma ietvaros.

Tomēr, hibrīdkaram turpinoties pilnā sparā, tagad, kad informācija par mēģinājumiem ieviest Latvijā krietnu Vienīgo Nacionālo Ziņu Mediju ir nākusi klajā, esam gatavi nākt pretī valstij un nolaist cenu. Galu galā patriotismam nav jābūt ar 100% uzcenojumu, mums pietiks ar 50%.

Tālāk ieskatam ieskicēsim dažas valsts kontrolētas ziņu aģentūras satura vadlīnijas vēlamai sabiedriskās domas ietekmēšanai. To var uzskatīt arī par mūsu piedāvājuma kopsavilkumu agri vai vēlu gaidāmajam iepirkumam:

- vārds "LATVIJA" virsrakstā jāraksta ar visiem lielajiem burtiem;

- vārds "LATVIJA" arī tekstā jāraksta ar visiem lielajiem burtiem;

- ziņas virsrakstā vismaz vienu reizi jābūt vārdam "LATVIJA";

- ziņojot par budžetu (gan valsts, gan pašvaldību, gan valsts kapitālsabiedrību), ieņēmumu daļā skaitlim jāpievieno papildu trīs nulles, bet izdevumu daļā trīs nulles jāatņem;

- ziņojot par situāciju darba tirgū, bezdarbnieku skaita īpatsvars jādala ar pieci, bet nodarbināto skaits jāaprēķina pēc formulas "visi darbspējīgie valsts iedzīvotāji mīnus bezdarbnieku skaits, kas dalīts ar pieci";

- LATVIJĀ ir 2,8 miljoni iedzīvotāju – liela daļa vienkārši nav uzskaitīta;

- inflācija patiesībā ir deflācija;

- IKP pieaugums gada griezumā procentpunktos nedrīkst būt viencipara skaitlis;

- ja LATVIJAS izlase zaudē mačā, tā patiesībā mačā uzvar ar tik vārtu pārsvaru, ar cik "zaudēja";

- ja mačs zaudēts pret Krievijas izlasi, tas patiesībā uzvarēts ar divtik lielu vārtu pārsvaru, ar cik tika "zaudēts";

- visā ziņu saturā vārds "Cukurs" rakstāms ar lielo sākuma burtu. Arī receptēs. Tas neattiecas uz salikteņiem (piemēram, cukurniedres un cukurbietes aizvien rakstāmas ar mazo sākuma burtu);

- Kārlis Ulmanis visās publikācijās minams kā Latvijas eksprezidents, jo tāds viņš arī bija;

- ziņas par politiķu un slavenību aktivitātēm sociālajos tīklos drīkst meklēt tikai Draugiem.lv publicētajā saturā;

- rakstot par ārzemju viesu koncertiem, vienmēr jāpiemin, ka vislabāk apmeklētais koncerts LATVIJĀ tomēr ir "Prāta vētras" uzstāšanās;

- visiem valsts medijiem 9. maijs ir brīvdiena. Ziņas netiek publicētas.

Spēcīgas valsts vārdā apņemamies ne tikai pirmo gadu nodrošināt savus tautu saliedējošos informatīvos pakalpojumus par pusi no mūsu reālās pakalpojuma cenas, bet izstrādāt arī ilgtermiņa stratēģiju vēl vairāk konsolidētas un patriotiskas mediju struktūras izveidei.

Pirmais solis – apvienot NEPLP ar Mediju ētikas padomi, bet vēlāk šo veidojumu pievienot Latvijas Televīzijai, kurai līdz tam brīdim jau jābūt vienā struktūrvienībā ar "Rīga TV24".

Latvijas Radio ir pārdēvēts par Latvijas Radiofonu un ikgadējā akcijā zvana uz dažādiem numuriem, kur, atbildētājam paceļot klausuli un pasakot frāzi "Mans mīļākais prezidents ir prezidents Kārlis Ulmanis", iespējams laimēt RAF mikroautobusu "LATVIJA".

Visas sūdzības un jautājumus par mediju saturu izskata ombuds, kuru vada LTV/"Rīga TV24"/NEPLP/Latvijas Radiofona priekšsēdis. Likumā iekļauta norma, ka visiem ombuda priekšsēžiem jābūt vārdā Ivars.

* Izraēlas