Cehs.lv: Mačo lietas ir diezgan gejiskas
Foto: Cehs.lv privātais arhīvs

Daudzas lietas, ar kurām uzaugu un kuras tīņa gados uzskatīju par super vīrišķīgām esam, ar laiku sāk šķist visnotaļ divdomīgas, lai neteiktu vairāk. Redziet, kamēr cilvēki ir ļoti jauni, viņi neuzdod jautājumus par noteiktiem uzskatiem, viņi tos pieņem kā aksiomas, un, jā, es uzaugu tipiskā Rīgas guļamrajona vidē, īstam vecim bija jāinteresējas par mašīnām, sportu, jāskatās filmas, kur ar atkailinātu torsu skraida Švarcenegers, Stalone un van Damme. Jāklausās bija tikai metāls vai hiphops, popmūzika bija meitenēm un pediņiem.

Sports ir viena no galvenajām tēmām, kur vīrieša būtība tiek saistīta ar šķīstu heteroseksualitāti. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka sports ir vīrieša riesta rituāls – kopt savu ķermeni un atrādīt savas fiziskās spējas pretējam dzimumam, lai signalizētu, ka viņš ir lielisks bioloģiskā materiāla donors jebkurai pretējā dzimuma pārstāvei pēcnācēju radīšanai. Man šajā sakarā ir jautājums – kāpēc sportu skatās pārsvarā vīrieši?

Man ir vēl viens jautājums: ja sportam ir jākalpo, lai piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību, – kāpēc Latvijas sieviešu futbola spēles ir daudz mazāk apmeklētas, pat spītējot faktam, ka mūsu sievietēm šajā sportā ir daudz labāki panākumi? Nezinu, kā ir ar citām sievietēm, bet mana sieva ne reizi vakarā nav paņēmusi pudeli alus, uzslēgusi televizorā "Dinamo" spēli, iepirdusi dīvānā un pateikusi, ka Marenim ir potenciāls tikt līdz NHL, Sotnieks nespēlē kā agrāk, bet komandu pat viņa varētu trenēt labāk par Ankipānu.

Komandu sports pat vēl ir saprotams, tas ir kā uzvedums ar neprognozējamu scenāriju, tur ir drāma, emocijas, sakāve un triumfs. Tas ir kā teātris publikai, kuru neinteresē sarežģīts sižets, principā – Dailes teātris. Komandu sportu es novērtēju ar tikai 5/10 homoseksualitātes skalā, tikai tāpēc, ka uz vīriešiem pārsvarā skatās vīrieši, bet paši sportisti atzinību savā starpā izsaka ar pliķi pa dibenu un pēc spēles kopā iet kaili mazgāties.

Taču ir sporta veidi, kuri ir daudz atklātāki savā viendzimuma dinamikā, un tas ir cīņas sports. Piemēram, MMA cīņas. Divi vīrieši – teju pilnīgi kaili un sasvīduši – cenšas fiziski dominēt viens pār otru. Viņi mīcās ringā, kamēr apkārt simtiem citu vīriešu gavilē. Goda vārds, man šķiet, ka tie, kas izvēlas MMA cīņas skatīties televizorā, nevis klātienē, dara to, jo nespēj savaldīt erekciju.

Man ir grūti iztēloties, ka es varētu gribēt iziet ringā vienās apakšbiksēs, lai aptītu ap cita vīrieša ķermeni savas kājas un rokas, līdz tiesnesis nāk mūs izšķirt. Vērtēju MMA ar 8/10 homoseksualitātes skalā. Godīgi sakot, man jebkura situācija, kurā divi vīrieši sacenšas par dominanci, fiziski vai sociāli, šķiet ļoti gejiska. Te nonāku pie nākamā piemēra – armija! Es atvainojos, bet kurš bija tas ģēnijs, kas izdomāja, ka vajag vienuviet salikt kopā pēc iespējas vairāk vīriešu, nošķirt viņus no sievietēm uz ilgāku laika periodu un nosaukt to par vīrišķīgāko profesiju?

Armija būtībā ir komunistiskākais veidojums pasaulē. Tur visi ir vienlīdzīgi, visiem pēc nopelniem, stipra varas vertikāle. Vienvārdsakot, visi kopā ēd, kopā kakā un kopā iet asiņot tranšejās par pēcnāves medaļu un papildu pārtikas talonu atraitnei. Bet labi, Latvijā ir profesionālā armija, kas piešķir šim komunisma piedzīvojumam kapitālistisku motīvu. Dodu armijai 6/10 homoseksualitātes skalā par onanēšanu barakās daudzu citu vīriešu klātbūtnē.

Armijas kontekstā man allaž ir šķitis īpatnēji, ka ļoti daudzi civilie nēsā kamuflāžas drēbes. Sākumā šķita, ka viņi grib būt nepamanāmi ielās kā nindzjas, bet tad es pamanīju šādu cilvēku ar atstarotāju. Tad nu sāku domāt – kāpēc lai vīrieši nēsātu karavīra darba drēbes? Kāpēc nav vīriešu, kas staigātu citu profesiju apģērbā, piemēram, metinātāju maskās? Tad man viss tapa skaidrs – šie vīrieši alkst armijas būtības – pavēlēt citam vīrietim, ko darīt, vai pat būt tam, kurš izpilda cita vīrieša pavēles! Esmu pārliecināts, ka tie civilie, kas staigā kamuflāžas drēbēs un armijas zābakos, ir tie spilgtākie no latentajiem gejiem, kas citu vīriešu homoseksualitāti gribētu "ārstēt" ar viņu izvarošanu. Civilie kamuflāžā ir 9/10 homoseksualitātes skalā.

Visbeidzot – ir nepieciešams parunāt par vēl vienu klubiņu, kas ir ekskluzīvs tikai vīriešiem, – katoļu baznīcu. Šis ir viens no vispretrunīgākajiem veidojumiem pasaulē, no vienas puses viņi apgalvo, ka homoseksualitāte ir visgrēcīgākais no grēkiem, bet tajā pašā laikā viņu ikdiena ir: "Ko? Nē, nē, mums nevajag sievietes, viss kārtībā. Brāli Zbigņev, uzvelc smuko talāru, esmu aiz kanceles nolicis divas pudeles 2012. gada franču Jēzus asiņu." Kleitas, sieviešu neordinācija, iespējams, bezpalīdzīgu cilvēku seksuāla izmantošana – stabils 10/10 homoseksualitātes skalā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form