'Cehs.lv': Nācijas sardzē jeb kā pārmācīt 'covidiotus'

Mana pašizolācija sākās vēl 2 nedēļas pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, jo atgriezos no komandējuma Eiropas dienvidos. Tā nu sakrita, ka mana darba joma ir saistīta ar analītiku un modelēšanu finanšu nozarē. Komandējuma laikā mēs ar kolēģiem no citām valstīm izmantojām savas zināšanas un virusoloģijas algoritmus, lai modelētu vīrusa iespējamo izplatību, saslimušo un mirušo skaitu pa dienām. Rezultāti bija bēdīgi, lai neteiktu vairāk. Tieši tāpēc, atgriežoties no komandējuma, pašizolējos savās mājās, lai novērotu savu veselību un nepieļautu pat mazāko risku aplipināt ar šo sērgu citus iedzīvotājus.

Dienu no dienas es gaidīju parādāmies kādu no simptomiem, bet, par laimi, mana veselība nepasliktinājās. Tad valstī izsludināja ārkārtas stāvokli un iezīmēja manas pašizolācijas beztermiņa turpinājumu. Kad mājās biju pavadījis 3 nedēļas, nolēmu, ka ir gana droši, lai varētu doties nelielās ikdienas pastaigās un pat aiziet uz veikalu, jo bija apnicis iepirkties internetā vai lūgt draugiem, lai atved man makaronu paku un tualetes papīru. Protams, ņemot vērā visus piesardzības pasākumus, jo es negrasos pieļaut pat mazāko iespējamību, ka vīruss nonāk kontaktā ar mani, jo tas nozīmē, ka statistiski, pašam nezinot, aplipināšu līdz pieciem citiem cilvēkiem.

Izgāju uz ielas, mans prāts un dvēsele atmodās. Četru sienu ieslodzījums bija beidzies, svaigais gaiss piepildīja manas krūtis, un saule apspīdēja manu seju. Gāju pa ietves malu, lai citi gājēji varētu ieturēt pietiekamu distanci, ejot pa otru ietves pusi, kā arī daudzi darīja. Bet laiku pa laikam kāds pretimnācējs teju uzskrēja man virsū. Es biju pilnīgā neizpratnē, kāpēc cilvēki nepiesargājas. Nu labi, daži varētu būt aizdomājušies un aizmirsušies. Bija patīkami redzēt, ka veikalos ir novilktas zonas, lai pircēji nedrūzmētos, gan pie ieejas, gan pie izejas bija roku dezinfekcijas līdzekļi. Bet, esot veikalā, bija vairākas epizodes, kur citi pircēji burtiski nostājās man blakus! Atgriežoties mājās, sāku aizdomāties: vai šie cilvēki ir tas idiotu procents sabiedrībā, kura dēļ vīruss mēnešiem siros pa valsti?

Ja tie būtu atsevišķi gadījumi, neko neteiktu, bet tas atkārtojās sistemātiski, katru dienu. Vēl ļaunāk – vesels lērums idiotu izmanto šo laiku, lai dotos skriet pa pilsētas ielām. Sportisti atradušies, veselīgā dzīvesveida piekritēji. Tieši tas mums ir vajadzīgs – straujas izelpas pilsētas blīvākajās ielās. Man vairākkārt nācās iekāpt zālājā vai pat iziet uz ielas braucamās daļas, lai ieturētu distanci. Mani turpināja mocīt jautājums – kāpēc? Nu kāpēc šie cilvēki tik vieglprātīgi izturas pret līdzcilvēkiem?