Vai arī tev reizēm ir licies, ka pasaulē nebūtu karu un tamlīdzīgu nebūšanu, ja cilvēki patiesi saprastu cits citu. Kādu vēl karu, pat kautiņu un strīdu nebūtu. Ja visi spētu – tā patiesi un dziļi. Vīrieši spētu kaut uz dienu ielīst sieviešu ādā un saprast, kā viņas redz pasauli un kā pasaule izturas pret viņām. Un otrādi. Nacionāli noskaņotie – nostaigāt vienus simt kilometrus imigrantu kurpēs līdz kārtējai robežai, bet liberāls homoseksuālis – pieredzēt vienu grandiozu dievkalpojumu Aglonā tradicionāli orientēta katoļa acīm un saprast, cik daudz tas nozīmē. Ješkiņš tam no sirds ticēja. Ja mēs patiešām to spētu, karu nebūtu.
Ješkiņš šķiet stulbs vārds, bet tāds nu Ješkiņam bija. Viņš sen vairs nebija Jēkabs vai pat Jēcis ne citiem, ne sev. Kad Ješkiņš šļūkāja pa ietvi pusplīsušajās kurpēs, kas viņam divus izmērus par lielām, vietējie mēdza viņu sveicināt. Grīziņā, Brasā, Teikā, Čierītī.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
