"Varēja jau nu vismaz svētku brīvdienās šokolādes Cehs paklusēt!" daļa no jums noteikti nopurpinās zem deguna, ar mēli no mutes kaktiņa veikli ielasot atpakaļ rijamcaurumā aizvakar ceptā speķa pīrāga gaļas kubiciņu. Nē, diemžēl nevarēja, jo valsts drošība nepieļauj brīvdienas, un mums tā rūp tikpat ļoti, cik tā rūp Valsts robežsardzei, kura pieaicināja mācītāju iesvētīt jauno tehniku – divus helikopterus un trīs kuterus. Un galu galā šis tāpat ir stāsts par svētību, tāpēc faktiski jau – Ziemassvētku stāsts.
Jā, nelabvēļi uzreiz norādīs uz paralēlēm ar Krieviju, kur arī popi svētūdeni šļaksta un spēka vārdus purpina ne tikai uz vilcieniem, tiltiem un jaunām ēkām, bet arī uz tankiem, jaunām kalašņikovu partijām un ar kodolgalviņām aprīkotām ballistiskajām raķetēm. Tomēr, lai cik ļoti mums nepatiktu Krievijas imperiālistiskās ambīcijas, cilvēktiesību neievērošana un meldoniju pārņukājušies bobslejisti, nevaram noliegt, ka austrumu lāča bruņotie spēki ir vērā ņemams spēks. Nevaram noliegt, ka daļa nopelnu tajā ir popu spēka vārdiem, un nav jākaunas mācīties no naidnieka, ja tas palīdz naidnieku sakaut.
Protams, nelabvēļi arī norādīs, cik ironiski ir ar maģiskajā domāšanā balstītiem rituāliem svētīt priekšmetus, kas ir tiešs pretstats maģiskajai domāšanai un uzskatāms simbols tam, kā ar pierādāmajā zinātnē balstītu darbu spējam likt dabai strādāt savā labā un iedzīvināt seno sapni par pacelšanos gaisā. Pirms vairākiem gadu simtiem šo problēmu, visticamāk, mēģinātu risināt ar izvārtīšanos lipeklī un vistas spalvās, pirms lēciena no jumta kores pasakot buramvārdus, kurus ieteica ciema zintnieks.
Bet, kāpēc aizvien arī varenajā Krievijas armijā krīt lidmašīnas, turklāt regulāri un pat no flotes flagmaņa, kam būtu jāiemieso visi tehnoloģiskie sasniegumi vienuviet – oglekļa dioksīda fabrikas "Admirāļa Kuzņecova" – klāja?
Apkopojot visus brīvpieejas tīmeklī atrodamos attēlus no Krievijas bruņojuma iesvētībām un datus iebarojot Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas superdatorā "5ORO55", secinājām – pilnīgi visos gadījumos tankus un raķetes iesvēta tikai pareizticīgie popi, bet ne budistu mūki vai musulmaņu mullas. Ņemot vērā, ka militāro tehniku mēdz likt lietā dažādās pasaules malās, kur attiecīgi katrā ir sava dievišķā valstība, bombardējot, piemēram, Libānu ar bumbvedējiem, kurus ir iesvētījis tikai kristiešu priesteris, riskējam saņemt taisnīgās Allāha dusmas, un ne tikai – arī pārējo kristīgo konfesiju praviešu dusmas, jo skaidrs, ka bumbvedēju iesvētīja tikai viena konfesijas pārstāvis. Par laimi Latvijas robežsardzes helikopteri ārpus dievzemītes robežām nedosies, bet nav izslēgts, ka vaktējot pārbēdzējus uz robežas, kāds no tiem var būt arī musulmanis un nest līdzi ap sevi nelielu islāma enerģijas burbuli, tādējādi apdraudot mullas neiesvētītu helikopteru.
Vadoties pēc principa "drošs paliek nedrošs", Ceha ieteikums robežsardzei un ne tikai – arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un citām valsts un iedzīvotāju drošību sargājošajām struktūrām – lai vienmēr būtu soli priekšā nelaimei, tehniku vēlams iesvaidīt ne tikai ar luterāņu mācītāja spēka vārdiem.
Ierosinām turpmāk katru kritiski svarīgu infrastruktūras vai tehnikas vienību pirms nodošanas ekspluatācijā iesvaidīt no it visu kristīgo konfesiju, it visu sektu priesteru rokas, tāpat arī no musulmaņu dažādo atzaru, budistu, hinduistu, sintoistu un drošības pēc arī sātanistu pārstāvju rokas. Bet tas nebūt nav viss. Šis attiecas uz jau iegādātu tehniku, taču būtiski ir ekspertus piesaistīt jau iepirkuma procedūrā. Proti, ir būtiski nenopirkt helikopterus brīdī, kad Merkurs ir retrogrādā. Te palīdzēs astrologu konsīlijs. Tāpat svarīgi zināt, kad konkrētā tehnikas vienība ražota, proti, kāds ir tās astroloģiskais raksturojums. Domāju, robežsargi negribētu sēsties pie vadības svirām lidaparātam, kurš ir cimperlīga, atriebīga un neparedzama Jaunava vai neizlēmīgs Dvīnis.
Ne mazāk būtiski ir tas, kur tehnika "dzīvos". Kur labāk celt angāru, lai iepirktais daudzmiljonu dzelzs putns nesāktu pastiprināti rūsēt jau pirmajos gados? Skaidrs, ka pamatakmeni nevar betonēt zemē uz labu laimi izvēlētā vietā, apsverot tikai loģistikas jautājumus. Vajag rīkstnieku, jo angārs virs ūdens āderu krustpunktiem kā likts nozīmēs sarūsējušu helikopteru.
Nedrīkst aizmirst arī, ka tu esi tas, ko tu ēd. Liet tehnikā nestrukturētu degvielu nozīmē to indēt. Strukturēta degviela ļaus gan paildzināt helikoptera ekspluatācijas mūžu, gan pazemināt ekspluatācijas izmaksas.
Noteikti ir vēl daudzi aspekti, kuriem jāpievērš uzmanība, taču viss, ko ar šo gribam teikt – svētības nekad nevar būt par daudz. Aprobežoties tikai ar viena mācītāja spēka vārdiem šķiet izšķērdīgi pret dārgo tehniku un bezatbildīgi pret robežsargiem, kas tajā lidos. Vispusīgai valsts aizsardzībai vajag vispusīgu svētību – nekad nevaram būt droši, kurā brīdī kurš dieviņš vai pareģojums nostrādās pret ļauno aci.
P.S. Vai mums vienīgajiem šķiet jocīgi, kāpēc robežsardzes helikopterus iesvaidīja tieši luterāņu mācītājs, ja Valsts robežsardzes priekšnieka uzvārds ir Pujāts?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
