Atzīstos vienmēr esmu apšaubījis Rīgas iespējas piesaistīt sev lielas tūrisma plūsmas. Tādēļ gadījies no draugiem dzirdēt apsūdzību nepietiekamā patriotismā: kā vispār var šaubīties, ka mūsu mīļā Rīga ir ievērojami skaistāka, interesantāka un visādi citādi pārāka nekā Tallina un Viļņa?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Līdz šim manā pusē bija tūrisma statistika, apliecinot, ka kaimiņtautām ik gadu izdodas pievilināt vismaz divreiz vairāk ārzemju viesu, turklāt liela daļa Rīgas apciemotāju te iegriežas ceļā no Varšavas -Viļņas uz Tallinu - Helsinkiem vai otrādi. Jāsaka, ka Latvijas atpalikšana tūrisma frontē sabiedrībā tiek uztverta sāpīgi, gluži tāpat kā pasažieru prāmja no Rīgas uz Stokholmu neesamība. Tas modina skaļi nenosaucamas bažas par iespējamu Rīgas un Latvijas otršķirību, pelēcību un, nedod dievs, pat tukšvietību ceļotāju prātos.

Man bija dažādi argumenti. Sākot ar Rīgas ģeogrāfisko novietojumu un ērtas, lētas dzelzceļa satiksmes neesamību (ātrvilciena maģistrāles Varšava - Viļņa - Rīga - Tallina iecere pazudusi pat no Baltijas asamblejas retorikas), beidzot ar vecpilsētu, kur 20. gadsimtā postīja jūgendstils, divi pasaules kari, ulmaniskā lielummānija, tāpat prievīšnacionālistu pirmskara un komunistu pēckara vēlme atbrīvot "mūsu Rīgu" no "krustnešu, Hanzas tirgoņu un citu vāciešu ievazātās smakas".

Tagad jāatzīst, ka kļūdījos. Es vēl varēju ignorēt Andu indiāņu muzicēšanu pagājušajā vasarā, bet nu pašā Rīgas vidū stāv neapgāžams pierādījums tās brīnišķīgajām izredzēm tūrismā. Tas ir starptautiska valūtas maiņas operāciju uzņēmuma "Chequepoint" kiosks, nesen iekārtots viesnīcas "Roma" fasādē. Nosaukums pazīstams, šķiet, jebkuram mūsu tūristam, kurš devies uz Prāgu, Budapeštu vai citur - tur iepriekš bijušie brīdina viņu bīties no šīs firmas maiņas punktiem kā velnam no krusta. "Chequepoint" praktizē 9,8 procentu komisijas iekasēšanu, pārdodot ārzemju tūristam vietējo valūtu. Pārāk nepūloties viņu pirms tam par šo faktu brīdināt. Tas ir neuzkrītoši norādīts ar sīkiem burtiņiem, savukārt redzamās vietās izliektie plakāti "Commission free" attiecas tikai uz ārzemju valūtas pārdošanu. Uz šo triku ir paguvuši uzķerties arī daži rīdzinieki.

Šāds "ar maziem burtiem rakstīts godīgums" nav ar likumu aizliegts un plaukst reklāmās un garantiju solījumos. Īpaši iemīļots tas ir tūrisma biznesā - šodien apšmauktais rītu jau devies ceļā, turklāt kam gribās desmit eiro dēļ bojāt sev atvaļinājumu ar skandalēšanos? Tūrisma megapolē Budapeštā manipulācijas ar valūtas kursiem ir izkoptas līdz šķebinošai pilnībai. Piemēram, maiņas punkta priekšplānā izlikts izdevīgāks kurss summām virs 1000 dolāriem, par ko "godīgi" brīdina teju nesalasāms uzraksts, bet neizdevīgāko forintu pircējs uzzina, kad saņem kases čeku utt. Normālus maiņas punktus jāmeklē tālāk no tūristu takām.

Patiesībā mēs, Latvijas iedzīvotāji, neesam "Chequepoint" valūtas maiņas manipulatoru mērķauditorija. Mūs ir "samaitājusi" valsts liberāla valūtas politika, viegli pieejami valūtas maiņas punkti, kā arī nepieciešamība biežāk nekā vidēji statistiskam eiropietim mainīt naudu. Viņu pamatupuris, visticamāk, ir pārticis Rietumeiropas tūrists pensijas gados, kurš ir pārāk bailīgs, aizspriedumains un šovinistisks, lai lietotu mūsu bankomātus, uzticētos vietējām bankām un maiņas kantoriem. Turklāt viņa izpratnē nauda ir tikai savējā - šejienes aborigēnu valūta ir tikai krāsaini papīrīši, kas ņirb acu priekšā un šķīst nabaga tūrista rokās kā dubļi. (Kā reiz intervijā teica viesnīcas bārmene, skandināvi, padzīvojot Rīgā trīs dienas, iemācās, ka "lasis" ir mazais alus, bet "govs" - lielais.) Vārdu sakot, cilvēks, kurš jau ir samierinājies, ka tiks neizbēgami apkrāpts.

Bet ne jau par to ir šis stāsts. "Chequepoint", gluži kā uzplaucis sniegpulkstenītis vēsta pavasari, apliecina, ka drīz vien klāt būs arī citi tūrisma uzplaukuma apliecinājumi - piemēram, jaunkundzītes, kas bāros koķetē ar tūristiem, mudinot tos izmaksāt dzērienus un citādi tērēties, lai saņemtu savu komisiju no rēķina. Tāpat mopēdizēti somiņu un fotoaparātu rāvēji, arvien lielāka dzintara kreļļu un māla svečturīšu tirgotāju armija, kartiņu pārdevēju un citu diedelnieku, kā arī pavisam godīgu ubagu leģions. Un pāri visam - milzums rīdzinieku nīgrām sejām, kas jūtīsies kā svešinieki vai zoodārza zvēri tūristu un to pavadošo parazītu pieblīvētā vecpilsētā. Kaut ko gūstot, kaut kas jāzaudē.

P.S. Šis raksts nav rakstīts ne banku, ne valūtas maiņas punktu uzdevumā vai to interesēs. Autora personisko ieinteresētību varētu izskaidrot fakts, ka reiz viņam pašam, Prāgas vasaras tveices nogurdinātam, šādā maiņas punktā pēc kvēliem apgalvojumiem "No commission, sir!" tika noblēdītas simts vai pat vairāk čehu kronas. Zinot vietējās alus cenas, tas ir jāatzīst par būtisku zaudējumu. Jau tā biju pietiekoši ieturēts, salīdzinot šo firmu ar sniegpulkstenīti - nevis, piemēram, ar maitasputnu, kura instinkts vēsta gaidāmo mielastu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form