Savukārt mūsu valstī, spriežot pēc LTV raidījuma "De facto" sižetiem, kas veidoti sagrābstītas denunciācijas žanrā, tiek gatavota asimetriska atbilde Krievijas noteiktajam pārtikas preču embargo: tautai tiek cītīgi atmaskota lielvalsts piektā hibrīdkolonna - "Latvijas Dzelzceļš" un tā vadība. Te ir sava nepielūdzama loģika: kāds karš var iztikt bez sliežu spridzināšanas?
Pārpolitizētām modrības kampaņām un raganu medībām mēdz būt ļoti augstas izmaksas - traģiskas problēmas "uz grauda ņemtajā" nozarē un robi budžetos. Modri apkarojot LDz kontaktus ar tā Krievijas partneri, tādi ātri uzradīsies gan valsts kopējā, gan specdienestu noslepenotajos, gan politisko partiju oficālajos budžetos, gan Zaķusalā mītošās valsts iestādes, ko dēvē par sabiedrisko mediju, valdības piešķirtajā 12,6 miljoni eiro dotācijā. Lūk, patiesi altruisti, un ko tādiem padarīsi - lai ieriebtu hibrīdienaidniekam, paši sev cērt kājā...
Tiklīdz LTV žurnālistu un viņu kluso palīgu rosība tiešām nesīs iecerētos augļus, arī man un ikvienam Latvijas iedzīvotājam radīsies zaudējumi - pastarpināti, bet tādēļ ne mazāk sāpīgi. No augstceltnes vajadzētu prast saskatīt, ka mūsu sliežu ceļu valstiskais pienesums ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai nodrošināta iespēja Siguldā, Jelgavā, Tukumā vai Aizkrauklē dzīvojošiem savlaicīgi ierasties Rīgas darba vietās.
Pārmest LDz pārmērīgu brāļošanos ar Krieviju ir vienkārši bezjēdzīgi - jo, dziedi vai raudi, tas ir un (ceru - tfu,tfu, tfu!) paliks mūsu īpašumā esošs kaimiņvalsts transporta infrastruktūras galaposms. Tieši tāpat kā Igaunijas "Eesti Raudtee" vai trase, kas Helsinkus caur Vīborgu savieno ar Sanktpēterburgu. Ekonomiski un diplomātiski ļoti vērtīgs - protams, ja vien tiek noslogots. Tā pastāvēšanas jēga kopš pašiem pirmsākumiem ir pārvadāt Krievijas preces uz Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām, bet Eiropas un visas pārējās pasaules preces - no tām uz Krieviju. Tikpat loģiski būtu apvainot mūsu likteņupi par to, ka tā sākas Valdaja hibrīdaugstienē, un pētīt, vai HES kaskādē ražotā elektrība ir pietiekami lojāla Latvijai.
Būtu Vladimira Jakuņina draugam ir Uģim Magonim patriotiskais pienākums pret Latvijas valsts kasi. Ja Krievijas dzelzceļu šefs - un pilnīgi vienalga, kā viņu attiecīgajā brīdī sauc un cik tuvs viņš Kremlim - šeit kļūst par nevēlamu personu vai arī LDz vadība uztur hibrīdpatriotiski vēsas attiecības ar kaimiņvalsts kolēģiem, tad LDz kravas vagonu parkam un sliedēm ir tikai nododamu metāllūžņu vērtība. Un pasažieru elektrovilcieniem arī. (Atļaušos uzskatīt: ja ASV piederētu tās uzņēmējiem un budžetam ienesīgs dzelzceļa savienojums ar Krieviju, tās droši vien žēlīgāk vērtētu Jakuņina lomu Krimas aneksijā. Vašingtona taču ir pielaidīga pat pret Sauda Arābijas un naftas emirātu vingrinājumiem džihāda finansēšanā, kaut tādēļ reizēm mirst amerikāņu karavīri.)
To visu krietni labāk nekā es zina valdība, Satiksmes un Finanšu ministrija. To zina tranzītbizness un ikviens uzņemējs, kam LDz palīdz pelnīt. To zina uzņēmēju asociācijas, tā dēvētie valdības sociālie partneri. Visi "varonīgi" klusē - nedaudz pacietīsimies, drīz tāpat šī valsts varas un valsts mediju hibrīdkareivīguma lēkme beigsies... Tikai es šajā paskvilā šķaidu naida siekalas, jo esmu mietpilsoniski pārbijies no "brīnišķīgās" iespējas, piemēram, maksāt 30 procentu PVN par piena paku vai grāmatu, lai segtu zaudējumus, ko radītu LDz un tā (bez)darbinieku "atbrīvošana no impēriskām važām". Un, protams, nodrošinātu Zaķusalu ar pietiekamu dotāciju.
Mēs jau iemanījāmies aizlaist postā ļoti vērtīgu tranzītbiznesa elementu - jēlnaftas cauruļvadu. (Iespējams, man, izbijušam "trubas žurnālistam", par to arī jāuzņemas pavisam konkrēta vainas sīkdaļa.) Galvenokārt provinciālas lielummānijas dēļ. Vai tagad sagrausim nozares mugurkaulu, lai kāds sajustos izrādījis hibrīdvaronību hibrīdkarā? Tāpēc man gribētos sagaidīt konsekvenci no satiksmes ministra.
Vai nu Anrijs Matīss publiski aizstāv valsts "piena govi" no absurdām denunciācijām - vai arī lai vērš represijas pret SM valsts sekretāru par pīšanos ar hibrīdienaidnieku! (LETA, 22. aprīlis: "Rīgas brīvostas pārvalde, uzņēmēji, kā arī "Latvijas Dzelzceļš" arī turpmāk ir gatavi stabilai un ilglaicīgai sadarbībai ar Krievijas partneriem, kuri būs gatavi turpināt esošos un attīstīt jaunus kopīgos transporta nozares projektus, Maskavā paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, uzrunājot izstādes "TransRussia 2015" Rīgas brīvostas stenda apmeklētājus.)
Nemaz negribas noskaidrot atmaskojošās rosības patiesos cēloņus. Izgudrēm piesauktās "transatlantiskā sabiedrotā" (ASV) pārstāvju pretenzijas var izrādīties dūmu piesegs. Drīzāk šķiet, ka uzņēmumā nav pietiekami ātri sameklēts beņķis kādam nenodarbinātam valdošas partijas pārstāvim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
