Kāds būs jaunais Rīgas Centrāltirgus? Šo jautājumu man uzdod katru dienu nu jau vairāku nedēļu garumā. Cilvēki domā, ka Centrāltirgus valdes priekšsēdētājam nu gan ir jāzina atbilde uz šo jautājumu. Kāds būs jaunais Rīgas Centrāltirgus? Ziniet, tas ir jautājums, ko es pats sev uzdodu katru dienu.

Tuvākajos gados pārmaiņas Rīgas Centrāltirgū būs grandiozas. Rīgas vicemērs ir devis skaidru uzdevumu pārvērst Centrāltirgu, autoostu un Centrālo dzelzceļa staciju vienotā kompleksā. Īpašā pilsētbūvnieciskā centrā. Tā būs īsta pilsēta pilsētā. Manā skatījumā – jaunā Rīgas sirds.
Milzīgajā pilsētas ansamblī, kurš stiepsies no Valmieras ielas līdz Daugavmalai, apvienosies pilsētas sabiedriskā transporta, tālo autobusu un dzelzceļa satiksmes kopīgs daudzlīmeņu mezgls. Tirdzniecības, biroju, kafejnīcu, atpūtas centri. Un blakus lielisks, apbrīnojams un dzīvs tirgus – Latvijas lepnums. Tā visa īstenošanai ir vajadzīga milzīga griba, nauda un darbs. Tas prasīs lielu laiku. Bet labā ziņa ir, ka pārmaiņas notiks, sāksies soli pa solim un drīz.

Pārmaiņas sāksies Rīgas Centrāltirgū. Akcionāra redzējums šajā jautājumā ir pilnīgi skaidrs – Centrāltirgus tiks rekonstruēts, turpmāk tajā pārsvarā būs latviešu zemnieku un amatnieku ražotā produkcija. Sakārtotā vidē mēs pulcināsim latviešu zīmolu veikaliņus – gan "Lido" un "Lāču maizi", gan Emīla Gustava šokolādi, Straupes pienotavu un visus pārējos, es ļoti atvainojos, ka nevaru nosaukt vārdā visus. Lai ārzemnieks, uzdodot jautājumu, ko jūs šeit Latvijā ražojat, kas tad ir jūsu pašu? Saņemtu atbildi, aizejiet uz Centrāltirgu! Tur ir visi Latvijā saražotie labumi!

Maz cilvēku joprojām zina, ka otra tūristu pieprasītākā ekskursiju vieta Latvijā aiz Doma laukuma Vecrīgā nav Sigulda, vai jūgendstila ielas, bet - Rīgas Centrāltirgus. Taču šeit joprojām ir ļoti maz amatniecības izstrādājumu un praktiski nav nekādu suvenīru. Kā tas var būt? Mēs ar ģimenēm kādu reizīti gadā ar prieku apmeklējam etnogrāfisko Brīvdabas muzeju, kad tur ir gadatirgus. Centrāltirgū šāds gadatirgus var būt 360 dienas gadā.

Latvijas gaļas ražotāji nodrošina vietējo patēriņu par 60%. Esmu pārliecināts, ka Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonu viņi var aizpildīt par 100%. Tāpat piena ražotāji. Pie mums pietiekošā daudzumā neaug melones un arbūzi, taču arī augļu un dārzeņu paviljonā es redzētu dominējam Latvijas produkciju. Diez vai mums būtu jāimportē ķiploki un dilles, kā tas notiek pašlaik.

Pirmās pārmaiņas, veidojot jauno Centrāltirgu, notiks tieši RPAS "Rīgas Centrāltirgus" paviljonos, diemžēl iepriekšējos gados uzņēmuma vadība ar vieglu roku lielāko Rīgas Centrāltirgus daļu ir atdevusi ar līgumiem nomā apakšuzņēmējiem. Ar visiem būs jāvienojas par kopīgu skatījumu. Mēs kā lielākais spēlētājs un sabiedriskās intereses pārstāvis piedāvāsim attīstības virzienu. Domāju, ka sapratīsimies.

Kādam no tirgus būs jāiziet. Tiks dots pārejas laiks, īpaši ņemot vērā patreizējo ekonomisko situāciju valstī šajā gadā, taču tas nebūs mūžīgs. Varu pateikt droši, ka no tirgus nebūs jāaiziet godīgajiem pārdevējiem un pircējiem. Vienam otram tagad satrauktajam tirgotājam būs pietiekami daudz laika izvērtēt, kas tā ir par preci, ko viņš tirgo, cik kvalitatīva, likumīga un perspektīva. Tirdzniecība ar zemākas kvalitātes precēm vienmēr ir raksturīga tirgum – taču ķīniešu kastroļi nebūs Rīgas Centrāltirgus vizītkarte. Tirdzniecībai ar šīm lietām tiks atvēlēta vieta, taču tā būs stingri lokalizēta.

Darba vietas Centrāltirgū nezudīs, gluži pretēji šeit būs nepieciešams daudz darba roku. Domāju, jūs drīz ieraudzīsiet jaunus darba sludinājumus Rīgas Centrāltirgū.

Ir saprotama sabiedrības iejūtība pret sociāli zemākajiem slāņiem. Tomēr Rīgas Centrāltirgus pieder visai sabiedrībai. Te ir vieta katram rīdziniekam un pilsētas viesim. Es ticu, ka pienāks laiks, kad teiks – ejam uz centrāltirgu kafiju iedzert! Tā ir problēma, ka fantastiski skaista, izcila vieta, blakus Vecrīgai šobrīd veras ciet jau pulksten sešos vakarā, bet praktiski piecos te pazūd dzīvība. Protams, normāliem cilvēkiem šeit nav ko darīt, jo vakarā te vispār nekā, izņemot kādu bomzi un dzērāju vairs nav.

Centrāltirgus var būt vieta, kur cilvēks ne tikai atnāk, ātri iepērkas un aiziet. Tā var būt vieta, kur cilvēks pavada laiku. Varbūt visu dienu. Tā domā Gunārs Ķirsons. Tāpēc "Lido" ir laipni aicināts Centrāltirgū, lai īstenotu idejas, kuras nesīs labumu un prieku visiem rīdziniekiem. Ja kāds to nesaprot, paskaidrošu – "Lido", kafejnīcas, bērnu rotaļu laukumi nebūs tirdzniecības vietu vietā – tie būs blakus tirdzniecības vietām un sekmēs tirdzniecību tirgū.

Ar laiku Rīgas Centrāltirgus var pārvērsties vairumtirdzniecības tirgū, kāds būtībā ir slavenais Tokijas zivju nakts tirgus. Kādreiz Rīgas Centrāltirgus veidoja 50% Rīgas mazumtirdzniecības apgrozījuma. Rīgas Centrāltirgus perspektīvas, ņemot vērā, ka to apmeklē 50 miljoni cilvēku gadā, ir milzīgas. Jaunā pilsētbūvnieciskā kompleksa apgrozījums var pārsniegt 100 miljonus cilvēku gadā. Tas arī noteiks, ka pat miljardus lielas investīcijas šeit būs rentablas.

1930.gadā, kad tika atvērts Rīgas Centrāltirgus, tas bija lielākais un modernākais tirgus ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Kāds būs jaunais Rīgas Centrāltirgus, kāds tas konkrēti izskatīsies? Ar šo jautājumu es strādāju katru dienu un aicinu visus kopā domāt, strādāt un veidot jauno Rīgas Centrāltirgu par īstu Latvijas lepnumu.

Sharing Options

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus