Dana Rone: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mūžīgie pārsteigumi

Apskatot portāla sadaļu „Uzturēšanās atļaujas” http://www.pmlp.gov.lv/?_p=276&menu__id=12 redzami divi atbilstoši uzturēšanās iemesli – „Komercsabiedrības vienīgais dibinātājs” un „Komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības valdes loceklis”. Pirmajā gadījumā iesniedzamo dokumentu sarakstā ir 13, bet otrajā – tikai 7 dokumenti. Nav atrodamas nekādas norādes, vai iesniedzami abos sarakstos minētie dokumenti (jo uz Džonu taču attiecas abas kategorijas), vai arī tikai dokumenti no vienas (bet kuras?) kategorijas. Pareizā atbilde šajā situācijā ir tāda, ka Džons pats var izvēlēties, kuru uzturēšanās iemeslu viņš norādīs dokumentos. Tomēr šī atbilde nav secināma, ne arī kādā loģiskā veidā interpretējama no normatīvajiem aktiem vai portāla, jo loģika šajā gadījumā var būt gan vienāda, gan otrāda. Tā vietā būtu nepieciešams viennozīmīgi noteikt Imigrācijas likumā vai arī Ministru kabineta „Uzturēšanās atļauju noteikumos”, ka gadījumos, ja personai ir vairāki tiesiski pamati uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tā pati var pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru no šiem pamatiem iesniegt dokumentus.

Vēl neskaidrāks ir jautājums par dienu aprēķināšanu, cik ilgi ārzemnieks var uzturēties Latvijā bez vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas. Imigrācijas likuma 5. panta pirmā daļā nosaka, ka ārzemnieks bez vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas nevar uzturēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Vai 90 dienu termiņš pusgadā rēķināms no pirmās ieceļošanas dienas vai arī jebkurā 6 mēnešu posmā. No likuma izriet, ka tiklīdz pirmais pusgads no pirmās ieceļošanas dienas ir beidzies, tā var sākt skaitīt nākamo pusgadu un nākamās 90 dienas. Tomēr šo situāciju var iztulkot divējādi. Pirmais variants. Džons ieceļo Latvijā 2005. gada 1. janvārī un uzturas šeit 10 dienas līdz 10. janvārim. Tad viņš izbrauc un atgriežas 12. aprīlī un paliek Latvijā 70 dienas līdz 2005. gada 30. jūnijam. Šajā brīdī paiet pusgada termiņš no pirmās ieceļošanas dienas, Džons ir „iekļāvies” 90 dienu termiņā un no 1. jūlija sāk tecēt nākamais 90 dienu termiņš pusgada laikā.

Tātad Džonam vēl ir 90 dienas, tas ir, līdz 28. septembrim, ko viņš var pavadīt Latvijā bez vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas. Tomēr saskaņā ar otro variantu, ko bieži vien skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, Džons Latvijā nevarēs vis uzturēties līdz cerētajam 28. septembrim. Tā vietā pusgads kā mēraukla tiks piemērota attiecībā uz jebkuru viņa uzturēšanās posmu, rēķinot no pašreizējās dienas uz pusgadu atpakaļ. Tas nozīmē, ka jau 20. jūnijā Džonam būs jāatstāj Latvija, jo no 12. aprīļa būs pagājušas 90 nepārtrauktas dienas kopš viņš uzturas Latvijā. Ne likuma interpretācija, ne konsultācijas ar šīs iestādes darbiniekiem nedod pārliecību par pareizo atbildi, jo tā katru reizi mainās, atkarībā no tā, kas konkrētajā dienā ir konsultants. Arī šajā gadījumā būtu nepieciešams precizēt Imigrācijas likuma 5. panta pirmo daļu, lai to nevarētu interpretēt tik plaši, kā tas notiek šobrīd.