Daunis Auers, 'Certus': Augstākās izglītības eksports – iespēja, kuru nevajag palaist garām
Foto: LETA

Kā panākt Igauniju un Lietuvu? Šai tēmai bija veltīta LTV diskusija "Lielais jautājums" 30. novembrī. Nenoliedzami, raidījuma zvaigznes bija jauno uzņēmēju komanda, kas piedāvāja vairākas jaunas, inovatīvas un, kas ir pats svarīgākais, konkrētas idejas un pieejas Latvijas ekonomikas attīstībai. Viena no idejām, kas piesaistīja premjerministra Kučinska uzmanību, bija Latvijas eksportspēja augstākās izglītības sektorā – nozarē, kas pēdējo gadu laikā jau ir guvusi ievērojamus panākumus.

Domnīcas Certus pētnieki šogad ir pievērsušies Latvijas augstākās izglītības eksporta nozares izpētei. Maijā tika publicēts politikas pārskats, kas iezīmēja pārsteidzoši lielo ārvalstu studentu radīto ekonomisko ietekmi Latvijā. Īsumā, katrs no 5458 ārvalstu studentiem, kas 2015./2016. akadēmiskajā gadā studēja Latvijā akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, iztērēja vidēji 12 264 eiro gadā, apmaksājot studiju maksu un dzīvošanas izdevumus, tādā veidā nodrošinot 73 miljonus eiro lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai (jeb 148 miljonus, ņemot vērā netiešo multiplikatora ietekmi), samaksājot ne mazāk kā 20 miljonus eiro nodokļos un nodrošinot 1500 darbavietas.

Jāatzīmē, ka Certus pētījumā netika iekļauti vairāk nekā 1000 Erasmus+ un citu apmaiņas programmu studenti, kas uzturas Latvijā noteiktu laika periodu (vienu gadu vai mazāk) un nodrošina vēl vairākus miljonus eiro pienesumu tautsaimniecībai.

Tomēr ārvalstu studentu uzturēšanās Latvijā atstāj pozitīvu ietekmi ne vien uz ekonomiku. Piemēram, vācu studentiem, kuri veido lielāko ārvalstu studentu grupu Latvijā, ir augstas ekspektācijas un prasības attiecībā uz izglītības procesu, kas savukārt liek universitātēm atjaunot infrastruktūru, modernizēt studiju metodes, kā arī nepārtraukti īstenot inovācijas, lai saglabātu konkurētspēju. Ārvalstnieki, kas absolvē Latvijas augstskolas, faktiski kļūst par neformāliem bijušās mītnes valsts vēstniekiem, stiprinot ekonomiskos un politiskos sakarus un veidojot Latvijas starptautisko reputāciju.

Turklāt Latvijas augstākās izglītības eksporta nozarei ir liels izaugsmes potenciāls. Pētījums liecina, ka nelielu administratīvu reformu sērija apvienojumā ar ambiciozo vīziju izveidot Pārdaugavu par plašu Rīgas kampusa teritoriju būtiski paaugstinātu Latvijas universitāšu kapacitāti un piedāvājumu.

Ņemot vērā jau esošos panākumus, kā arī nākotnes perspektīvas, augstākās izglītības eksports būtu jāizdala kā atsevišķa nozare, bet tās pārraudzība jānodod Ekonomikas ministrijai.

Pat nelielas, vienkāršas administratīvas reformas varētu nodrošināt rezultātus. Piemēram, ārvalstu studenti, meklējot internetā informāciju par Latvijas augstāko izglītību (SKDS aptaujas dati liecina, ka vismaz puse ārvalstu reflektantu izvēlas studijas Latvijā, izmantojot tīmeklī atrasto informāciju), mulsinošā veidā vēl aizvien atrod divas konkurējošas un dažviet pat pretrunīgas mājaslapas (Akadēmiskā informācijas centra uzturēto studyinlatvia.eu un Valsts izglītības attīstības aģentūras administrēto studyinlatvia.lv). Abas vietnes būtu nepieciešams apvienot un arī modernizēt.

Cits piemērs. Gan studenti, gan universitātes sūdzas par to, ka pārāk ilgu laiku aizņem iepriekš iegūtās izglītības dokumentu atzīšanas process. Eiropas Savienībā nepastāv vienota centralizēta diplomu atzīšanas sistēma, tāpēc dalībvalstis pašas ir tiesīgas lemt par noteikumiem un procedūrām šajā jautājumā. Latvijā pašreiz tiek izmantots lielā mērā apgrūtinošais centralizētais modelis (diplomu atzīšanu īsteno AIC) nevis daudz efektīvākais decentralizētais modelis, kas ir pieņemts Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā un Somijā. Tādējādi vienkāršs veids, kā paātrināt procesu un samazināt birokrātiju, būtu ļaut AIC apmācīt Latvijas lielāko universitāšu darbiniekus veikt diplomu atzīšanu (mazākas universitātes vai augstskolas, kas varētu radīt zināmu kvalitātes risku, turpinātu izmantot AIC pakalpojumus).

Rīgai jāgatavojas tam, ka ārvalstu studentu skaits pieaugs. Ja pēdējos gados novērotais vidējais studentu skaita pieaugums (kas ir 25,6% gadā) turpināsies nākamos četrus gadus, tad 2020. gadā Rīga varētu uzņemt 17 000 ārvalstu studentu. Lielākā daļa studēs Pārdaugavā, kur savas teritorijas jeb kampusus veido un attīsta Latvijas universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa augstskola "Turība" un citas augstākās izglītības iestādes.

Ārvalstu studenti aizvien biežāk izvēlas studijām vietas, kur ir stimulējoša, iedvesmojoša pilsētvide, un Rīgai nenoliedzami ir potenciāls kļūt par šādu mājvietu studējošajiem. Te pieejami augstākās klases (par zemāko cenu) interneta un telekomunikāciju savienojumi, lielākā lidosta Baltijas valstīs, ērts sabiedriskais transports un aktīva naktsdzīve. SKDS pētījums liecina, ka ārvalstu studentiem patīk Rīga. Pārdomāta sadarbība starp Rīgas pašvaldību, Izglītības un zinātnes ministriju, lielākajām universitātēm un privātajiem investoriem spētu attīstīt Pārdaugavu kā Rīgas kampusa teritoriju, veidojot dinamisku vidi studijām, pētniecībai un inovācijām. Šāda plānota attīstība ir veicinājusi pilsētu izaugsmi gan Filadelfijā un tai piegulošajā Universitāšu pilsētas teritorijā (ASV), gan Helsinku Otaniemi kampusā (Somija), gan citur pasaulē.

Augstākās izglītības eksporta uzplaukums ne tikai pozitīvi ietekmēs Latvijas augstskolu studiju un pētniecības kapacitāti un Pārdaugavas kā dinamiska rajona – Rīgas kampusa – attīstību. Tas varētu varētu samazināt vai ar laiku pat pavērst atpakaļgaitā jaunu un talantīgu Latvijas studentu aizplūšanu uz ārzemju universitātēm.

Attīstot augstākās izglītības eksportu kā patstāvīgu nozari, ir iespējams ne tikai veiksmīgi papildināt valsts budžetu, bet arī celt mūsu izglītības sistēmas kvalitāti. Šādu iespēju nevajadzētu laist garām.

Source

Tags

Certus
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form