Dins Šmits: Pieaugošais pieprasījums diktēs jaunas vajadzības veselības sistēmai

1. Farmācijas nozares stratēģija, jauns impulss biomedicīnai un biofarmācijai

Koalīcija valdības deklarācijā ir iekļāvusi mērķi izveidot farmācijas nozares stratēģiju. Tas ir apsveicams solis un var dot jaunu stimulu zināšanu ietilpīgajai farmācijas nozarei, ļaujot tai veidoties par vēl lielāku ekonomikas dzinējspēku.

Farmācijas rūpniecība ir pētniecības un attīstības ziņā ietilpīgākā rūpniecības nozare Eiropā, un 2020. gadā Eiropā tā pētniecībā un attīstībā ieguldīja aptuveni 39 miljardus eiro. Nozarē tieši nodarbināti aptuveni 830 000 cilvēku visā reģionā, savukārt uz katru farmācijas nozarē nodarbināto papildus vēl trīs strādā ar to saistītās nozarēs. Nozares ieguldījums ES-28 tirdzniecības bilancē ir gandrīz 122 miljardi eiro. Farmācija ir īpaša arī mūsu valsts ekonomikā, jo Latvijā veicam zāļu pilnu attīstības un apgādes ciklu – augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācija, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietēja un reģionāla apgāde un farmaceitiskā aprūpe. Šī ir viena no retajām augstas pievienotās vērtības nozarēm, kur Latvija ne vien apsteidz Igauniju un Lietuvu, bet arī demonstrē izaugsmes potenciālu audzēt šo pārsvaru.

Farmācijai ir liela loma katra indivīda un sabiedrības veselībā. Zāles dažādām slimībām turpina pārveidot pacientu dzīvi un uzlabo veselību ne tikai ārstējot, bet arī novēršot saslimšanu. Mūsu farmācijas nozares uzdevums ir atklāt, izstrādāt un piegādāt zāles un vakcīnas cilvēkiem visā Latvijā, kā arī dot ieguldījumu valsts ekonomikā.

Farmācijas nozares apgādes un farmaceitiskās aprūpes funkcijai ir vitāli svarīga loma krīzes apstākļos, kad ar traucējumiem darbojas vai ir apturētas globālās piegādes ķēdes. Vienlaikus tas var sekmēt ciešāku nozares sadarbību ar universitātēm, zinātniskiem institūtiem un veselības aprūpes organizācijām. Stratēģijā sagaidām sadaļu par Latvijā ražoto medikamentu īpatsvara pieaugumu, kas jārada nosacītos "miera apstākļos", lai krīzes gadījumā būtu pieejama vietējas izcelsmes zāļu rezerve, kas ir būtiski ārvalstu piegādes pārtraukuma vai zāļu deficīta apstākļos.

Sagaidām arī atbildīgus lēmumus, kas saglabā zāļu ģeogrāfisko pieejamību un uzlabo finansiālo pieejamību iedzīvotājiem, turpinot attīstīt kompensācijas sistēmu zāļu iegādei, kā arī ieguldījumus nozares personāla, tai skaitā farmaceitu, izglītībā.

2. Publiskā privātā partnerība (PPP) – iespēja ātrākai attīstībai un papildu finanšu resursu piesaistei veselības sistēmai

Veselības aprūpe Latvijā cieš no hroniska resursu trūkuma. Pēdējo gadu investīcijas veselības sistēmā ir ievērojamas, šo pieaugumu izsakot procentuālā izteiksmē, taču tās ir realizētas no zemas bāzes un tāpēc joprojām absolūtos skaitļos būtiski atpaliek no vēlamā un ir starp zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs.

Šī resursu trūkuma praktisko iznākumu vislabāk atklāj rādītājs – ap 40% –, proti, Latvijas iedzīvotāji par veselības vajadzībām tik daudz samaksā no savas kabatas. Šāds privāto maksājumu īpatsvars ir pārāk liels un daļai mājsaimniecību rada nabadzības risku. Šobrīd nevaram sagaidīt, ka visus trūkstošos līdzekļus varēsim tūlīt atrast valsts budžetā vai pietiekami daudz aizņemties. Tāpēc prātīgi ir meklēt papildinošus finansējuma avotus.

Covid-19 pandēmijas laikā tika praksē pārbaudīta un de facto pierādīta privātā un publiskā sektora sadarbības efektivitāte. Tas norāda, ka ir vieta pastāvīgai stratēģiska mēroga sadarbībai. Viens no šādas sadarbības veidiem būtu PPP modeļa realizēšana, kas bez nodokļu ieņēmumu atbalsta un valsts ārējo parādu nepalielinot ļautu nozarei attīstīties ātrāk.

Prasmīga PPP projektu izveide, lai tie nestu vajadzīgo rezultātu, prasa laiku, un 2023. gadā sagaidāms tikai sagatavošanās darbs, lai šādi projekti veselības aprūpē īstenotos tālākā nākotnē. Pērn Finanšu ministrija sniedza Informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem par valsts un pašvaldību vajadzību nodrošināšanai nepieciešamo projektu īstenošanu publiskās un privātās partnerības ietvaros", dodot uzstādījumu turpmākai rīcībai. 2022. gadā notika arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas konference par šo tēmu, gan arī Saeimas komisijas sēde, kas katrs ir svarīgi soļi virzībai, lai veidotos izpratne par šīs iespējas praktisku izmantošanu. Lai atbalstītu turpmāko attīstību nozarē un tuvotos 2027. gada sabiedrības veselības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, diskusijas par PPP un risinājuma meklējumi 2023. gadā turpināsies.

3. Pieaugošs pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem

Pasaulē un arī Latvijā pieaug pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un palielinās iedzīvotāju sagaidījums. Vienlaikus piedāvājums to nespēj apmierināt pienācīgā apmērā, turklāt ir tendence palielināties vajadzību un piedāvājuma atšķirībai. Šo varam uzskatīt par lielāko krīzi veselības aprūpē, un tai ir daudz nepatīkamu izpausmju. Pirmkārt, tas attiecas uz nepietiekamu veselības aprūpes jomas darbinieku skaitu, darba kvalitātes samazināšanās risku, personāla izdegšanu un aizplūšanu uz citām nozarēm. Pasaules Veselības organizācija (PVO) prognozē 10 miljonu veselības aprūpes jomas darbinieku iztrūkumu līdz 2030. gadam.

Ir vairāki šīs akūtās un pieaugošās problēmas risinājuma virzieni. Pirmkārt, prasmīgi attīstot tehnoloģijas, ieviešot automatizāciju un mākslīgā intelekta risinājumus ar virsmērķi atvēlēt vairāk laika ārsta un pacienta kontaktam, nevis noliekot datora ekrānu starp ārstu un pacientu. Otrkārt, nopietns metodiskais darbs, lai uzlabotu pacientu līdzestību ārstēšanai. PVO norāda, ka, ieviešot efektīvākas līdzestību veicinošās aktivitātes, iespējams sasniegt lielāku pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību nekā ar jebkuru specifisku medicīnisku metodi. Šobrīd Latvijā līdzestības līmenis ir tikai 30-40% un rada lielus veselības un veselības sistēmas resursu zudumus. Treškārt, plašāks metožu klāsts ģimenes ārstu un ambulatoro speciālistu izglītības programmās, kas mazinātu "pudeles kakla" efektu tālākajos aprūpes līmeņos. Ceturtkārt, atvieglojot, efektivizējot klīnisko lēmumu pieņemšanu ārstiem un uzlabojot to kvalitāti, izveidojot jaunus klīniskos ceļus un algoritmus praktiski ērti lietojamā formātā.