Dmitrijs Astašonoks: Ēku renovācija – stimuls ekonomikai
Foto: Privātais arhīvs

Covid-19 pandēmija Eiropā ir radījusi krīzi ne tikai veselības jomā, bet plašo ierobežojumu dēļ tā ietekmē arī valstu ekonomisko izaugsmi. Šobrīd valstu valdības meklē veidus, kā stimulēt ekonomiku un veicināt tās ātrāku atveseļošanos pēc pandēmijas. Tā kā eksporta veicināšanas pasākumus šobrīd ir sarežģīti īstenot, jālūkojas, ko varam izdarīt vietējā tirgū. Uzskatu, ka šis ir īstais laiks pievērsties māju renovēšanai, mājokļu standartu paaugstināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kāpēc "veselīgas mājas" šobrīd ir tik svarīgas?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stimuls ekonomikai

Lai gan būvniecība ir viena no tautsaimniecības jomām, ko Covid-19 pandēmija līdz šim skārusi salīdzinoši maz, jo turpinās darbi, kas uzsākti vēl pirms krīzes, taču, kā norāda Latvijas Būvinženieru savienība, pandēmijas ietekme nozarē var atspoguļoties vēlāk - līdz ar ienākumu un pieprasījuma samazinājumu tieši skartajās nozarēs. Tā prognozē, ka šī gada nogalē un 2021. gada pirmajā pusē varētu būt vērojams būvniecības apjoma samazinājums.1 Līdz ar to papildu stimuli māju renovēšanai un energoefektivitātes pasākumu veikšanai būtu svarīgs atbalsts nozarei. Savukārt būvniecības apjoma noturēšana vai pat paaugstināšana ienesīs papildu līdzekļus valsts budžetā, lai atbalstītu nozares, kas Covid-19 krīzes ietekmē skartas daudz nopietnāk.

Klimata neitralitāte

Kūtrā māju renovēšana nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma, jo šobrīd vidēji gadā tiek atjaunotas mazāk nekā 1% no valstu ēku fonda, taču, lai Eiropa līdz 2050. gadam sasniegtu ambiciozo mērķi kļūt par klimata neitrālu kontinentu, ko paredz "Eiropas zaļais kurss", renovācijas temps būtu vismaz jādubulto. Šobrīd ēkas ir atbildīgas apmēram par 40% enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā (ES) un aptuveni 75% ēku nav energoefektīvas.

Atjauninātā Eiropas ēku energoefektivitātes direktīva nosaka mērķus un ieteikumus par energoefektivitāti kā arī iekštelpu gaisa kvalitāti, komfortu un veselību, kas jāievēro, lai īstenotu ēku renovāciju, jo līdz 2050. gadam jāpanāk ēku fonda radīto izmešu apjoma samazinājums par 80-85%, salīdzinot ar 1990. gadu.

Kā atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, divu ES fondu plānošanas periodu laikā Latvijā ir nosiltinātas apmēram 1000 ēkas, kas, salīdzinot ar kopējo māju skaitu ir tikai 1/40 daļa. Savukārt Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags norāda, ka Rīgā 72% iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētos mitekļos, kas nav siltināti un līdz ar to nav energoefektīvi. 45% daudzdzīvokļu namu ir būvēti pirms kara, vairāk nekā puse – padomju laikā, un tikai daži procenti ir celti pēc 1992. gada.2

Finansiālie ieguvumi

Mājokļu un ēku energoefektivitātes uzlabošana samazina ne tikai ēkas uzturēšanas izmaksas, bet nodrošināšana papildu priekšrocības ekonomikā. Gan mājās, gan birojos, gan skolās pietiekams dienasgaismas daudzums var uzlabot produktivitāti un koncentrēšanās spējas vidēji par 10%. Šī iemesla dēļ arī darba devējiem veselīgas darba vides nodrošināšana atmaksājas, jo ceļas darba ražīgums. Piemēram, pētījumā, kurā testēja zvanu centra darbiniekus, konstatēja, ka tie, kuriem bija piekļuve dienasgaismai ar skatu uz ārtelpu, apstrādāja zvanus par 6-12% ātrāk nekā kolēģi bez šādām privilēģijām.3 Svarīgs faktors ir arī pietiekama situma nodrošināšana. 80% eiropiešu apgalvo, ka strādā pārāk karstās, vai pārāk aukstās telpās,4 taču temperatūras paaugstināšanās virs 23°C vai pazemināšanās zem 20°C samazina darbinieku sniegumu līdz 10%.5

Tikpat svarīgs ir iekštelpu klimats skolās un bērnudārzos - nepietiekama dienasgaisma, pārmērīgs mitrums, slikta ventilācija var veicināt nopietnas veselības problēmas bērnam, kas tālāk ietekmē vecāku darba apmeklējumu. Pētījums parāda, ka 40% vecāku, kuriem bērns cieš no ekzēmas, kavē darbu vidēji 3 dienas mēnesī,6 radot zaudējumus darba devējam.

VELUX Group veiktā pētījuma "Veselīgo māju barometrs 2019" dati liecina, ka, uzlabojot iekštelpu klimatu, kopējais ieguvums Eiropas ekonomikas izaugsmei varētu būt vairāk nekā 300 miljardi eiro.

Ietekme uz veselību

Aptuveni 1 no 6 Eiropas iedzīvotājiem dzīvo neveselīgās mājās jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Visbiežāk sastopamās problēmas - tekošs jumts, pārmērīgs mitrums, pelējums, nepietiekama dienasgaisma, aukstums slikta izolācija un ventilācija. Piemēram, gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt tādas problēmas kā galvassāpes, miega traucējumus, astmu, alerģijas, nogurumu un grūtības koncentrēties, savukārt pārmērīgs mitrums - elpceļu problēmas. Tā kā pandēmijas laikā ir īpaši jārūpējas par veselības stāvokli, iekštelpu klimata uzlabošana šobrīd ir vitāli svarīga.

Kā redzams, ēku renovācija iet roku rokā ar ekonomikas sildīšanu, produktivitāti un veselību, turklāt papildus ļauj sasniegt arī klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Pieejamā informācija liecina, ka valsts ir apzinājusi dzīvojamā fonda problēmas un nepieciešamos papildu valsts atbalsta instrumentus tā glābšanai, ļoti ceru, ka šie pasākumi būs efektīvi un tiks iedzīvināti jau iespējami drīz.

1 https://buvinzenierusavieniba.lv/buvnieciba-2040-tendences-un-darbaspeka-vajadzibas/

2 https://lvportals.lv/norises/314211-mekle-risinajumus-majoklu-energoefektivitates-uzlabosanai-2020

3 Heschong Mahone Group (2003) Windows and Offices: A Study of Office Worker Performance and the Indoor Environment

4 Health, Wellbeing & Productivity in Offices, The next chapter for green building September 2014, World Green Building Council

5 HUMAN SPACES: op.cit.

6 Filanovsky et al., 2016 "The Financial and Emotional Impact of Atopic Dermatitis on Children and Their Families."

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form