Kā zināms, Kalnu Karabahas reģions ir starptautiskās sabiedrības atzīta Azerbadžanas teritorija, kuru Armēnija okupēja pēc uzsāktas militārās ofensīvas 1991. gadā. Līdz pamiera brīdim 1994. gadā Armēnija okupēja 20% starptautiski atzītas Azerbaidžānas teritorijas, kura iekļauj sevī Kalnu Karabahas reģionu un septiņus pieguļošos rajonus. Šī asiņainā kara laikā dzīvību zaudēja 30 tūkstoši etnisko Azerbaidžānas iedzīvotāju un vēl viens miljons cilvēku tika padzīti no savas tēvzemes.
Šī gada 12. jūlijā saspringums attiecībās starp divām valstīm izvērsās militārajās darbībās, jo Armēnijas bruņotie spēki veica artilērijas apšaudi pa Azerbaidžānas robežu pozīcijām un civilās infrastruktūras objektiem Tovuzas rajonā, kurš atrodas gar Armēnijas robežu. Armēnijas armijas uzbrukuma rezultātā gāja bojā 11 azerbaidžānas karavīru, bojā gāja arī kāds Tovuzas rajona lauku ciemata iedzīvotājs.
Azerbaidžānas karavīru adekvātu rīcību rezultātā, pretinieks tika uzveikts un atkāpās ar zaudējumiem.
Kāpēc Armēnija nolēma saasināt konfliktu? Tam ir vairāki iemesli.
Paplašina agresijas ģeogrāfiju
Acīmredzams, ka Armēnija cenšas paplašinās savu sadursmju ģeogrāfiju ar Azerbaidžānu, demonstrējot absolūtu nevēlēšanos piedalīties konstruktīvās pārrunās ar Azerbaidžānas pusi, pat neskatoties uz atbilstošām rezolūcijām un starptautiskās sabiedrības prasībām, to starp ANO Drošības padomes, ANO Ģenerālās Asamblejas, Eiropas parlamenta, Eiropas Padomes, EDSO un NATO. Pilnīgi pretrunā ar šo starptautisko organizāciju nostāju ir arī bēdīgi zināmais Armēnijas aizsardzības ministra Davida Tonojana paziņojums par "jauno karu par jaunām teritorijām".
Apdraud Eiropas enerģētisko neatkarību
Armēnijas puse veido šķēršļus un draud enerģētikas un transporta līniju normālai funkcionalitātei, tādai kā Baku-Tbilisi-Kars dzelzceļam, Baku-Tbilisi-Džeihanas naftas cauruļvadam, kā arī Azerbaidžānas Dienvidu Kaukāzas cauruļvadam, pa kuru dabas gāze nonāk uz TANAP, gāzes cauruļvadam TAP, kurš nodrošina Eiropai alternatīvu enerģijas avotu.
Šīs līnijas veido stratēģiskās enerģijas Austrumi-Rietumi transporta koridorus, kuri ieņem svarīgu lomu ekonomiskās un enerģētiskās Eiropas neatkarībā, kuri iet cauri Azerbaidžānas Tovuzas reģionu, kurš pat reiz tika pakļauts uzbrukumiem. Jāpiebilst, ka jau pēc dažiem mēnešiem gaidāms, ka pirmā Azerbaidžānas dabas gāze tiks piegādāta Itālijai caur TAP cauruļvadu uz Eiropu. Šī uzbrukuma rezultātā, Armēnijas armija varētu kontrolēt stratēģiski nozīmīgu automaģistrāli un gūt kontroli par naftas, gāzes, dzelzceļu maršrutiem. Tovuzas reģions atrodas stratēģiski nozīmīgā rajonā gar Baku-Tbilisi-Kars dzelzceļa maršrutu, Baku-Tbilisi-Džeihan naftas cauruļvadu un Dienvidu gāzes cauruļvadu, megostruktūras, kuras transportē dabas gāzi no Azerbaidžānas caur Gruziju uz Turciju un Eiropu.
Novērš uzmanību no iekšējām problēmām
Armēnijas valdība cenšas novērst Armēnijas iedzīvotāju uzmanību no tā fakta, ka valsts vadība nevar konstruktīvi risināt Armēnijas sabiedrībā esošās problēmas, kuras nopietni pasliktinās COVID-19 pandēmijas laikā.
Falsificētas prasības
Gadījumā, ja pēdējie notikumi notiktu nevis pierobežas teritorijā, bet okupētajā Kalnu Karabahā, starptautiski atzītā Azerbaidžānas teritorijā, Armēnijai nebūtu nekādu likumisku tiesību pat izskatīt iespēju griezties pēc atbalsta Kolektīvās Drošības Līguma Organizācijā (KDLO) - militārā aliansē, kurai Armēnija pati pievienojās. Bet, "pārvietojot" uzbrukumus pierobežu reģionā un izteikt falsificētas prasības par tā sauktajām Azerbaidžānas "agresīvajām militārajām operācijām" Armēnijas teritorijās, Armēnija cerēja panākt tiešu KDLO iejaukšanos, taču tās plāni tika atklāti un nebija realizēti.
Iedragā iniciatīvas ANO
Un beidzot, tas bija skaidrs mēģinājums iedragāt Azerbaidžānas iniciatīvu par speciālās ANO sesijas sasauksmi par COVID-19. Kā zināms, pēc Azerbaidžānas prezidenta un Pret pievienošanās kustības priekšsēdētāja Iļhama Aļijeva kunga Ģenerālā Asambleja ANO nolēma rīkot savu speciālo sesiju, lai pieņemtu kolektīvu atbildi par COVID-19, kura bija atbalstīta vairāk nekā 130 valstīs. Nav nejauši tas, ka Armēnija bija vienīga valsts, kura bija pret iniciatīvas ĢA ANO sasaukšanu. Ar to, Armēnija vēlreiz pierādīja, ka viņas nepamatotās politiskās ambīcijas ir daudz svarīgākas, nekā globālā solidaritāte un daudzpusējā diplomātija, cīņa ar reāliem draudiem. Tādā veidā Armēnija sāka rīkot provokācijas gar valsts robežu, lai mainītu Azerbaidžānas darba kārtību un apgrūtinātu gatavošanos speciālai sesijai.
Starptautisko organizāciju atbalsts Azerbaidžānai
Starptautiskās sabiedrības reakcija uz Armēnijas provokācijām bija viennozīmīga. Mēs augsti vērtējam Latvijas oficiālo pozīciju, aicinājumu uz pamieru un Armēnijas-Azerbaidžānas Kalnu-Karabahas konflikta noregulēšanas atbalstu, balstītu uz starptautiski likumiskiem teritorijas saglabāšanas un Azerbaidžānas suverenitātes pamatprincipiem.
Nevienotās kustības (NAM) koordinācijas birojs pieņēma komunikē par Armēnijas bruņoto spēku militārajām provokācijām uz Azerbaidžānas un Armēnijas robežas. Paziņojumā NAM dalībvalstis izlēmīgi nosoda neseno Armēnijas bruņoto spēku uzbrukumu, izmantojot artilēriju, pret Azerbaidžānas bruņoto spēku pozīcijām gar abu valstu starptautisko robežu. Birojs apstiprināja savu atbalstu Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta noregulēšanai, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām. Tādējādi 120 Neatbalstītās kustības dalībvalstis pauda stingru atbalstu Azerbaidžānas Republikas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei un pauda solidaritāti ar Azerbaidžānas Republiku centienos atjaunot tās teritoriālo integritāti.
Ekonomiskās sadarbības organizācijas ģenerālsekretārs aicināja ātri noregulēt konfliktu un šajā sakarā pauda atbalstu Azerbaidžānas suverenitātei un teritoriālajai integritāti.
Azerbaidžānas tauta saliedējas
Armēnijas jaunā militārā avantūra izraisīja vienlaicīgi Azerbaidžānas tautai sašutumu un patriotisku pieaugumu. Tūkstošiem cilvēku rīkoja spontānus mītiņus Baku pilsētā un citos valsts reģionos, lai izteiktu savu solidaritāti ar valsts armiju un valsts augstāko komandieri, desmitiem tūkstošu cilvēku izteica vēlmi kļūt par brīvprātīgajiem, lai dotu pretiniekam pienācīgu pretuzbrukumu frontē. Visa Azerbaidžānas sabiedrība saliedējās un gatava atbrīvošanas cīņai par okupētām zemēm.
Vienīgais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu mieru un drošību reģionā, ir izvest okupētos Armēnijas spēkus no visām Azerbaidžānas okupētajām teritorijām un nodrošināt visu iekšēji pārvietoto personu atgriešanos savās mājās. Azerbaidžāna nekad nepieņems faktu par tās starptautiski atzīto teritoriju okupāciju.
Azerbaidžāna vienmēr ir deklarējusi savu atbalstu konflikta politiskam noregulējumam un atbalsta uz rezultātu vērstas sarunas, sagaidot EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecības centienus šajā virzienā.
Armēnijas vadība ir pilnībā atbildīga par spriedzi frontē un par visām iespējamām sekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
