Latvijas ekonomika sākusi "buksēt", un beidzot visi aptvēruši, ka ekonomikas izaugsmi nevar nodrošināt tikai tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem un no ārzemēm ievestajām precēm, vajadzētu arī kaut ko ražot un eksportēt.
Ražošana diemžēl nav tā joma, ar kuru varam lepoties - rūpniecības ieguldījums iekšzemes kopproduktā Latvijā ir tikai 10,4% (Igaunijā - 14,4%, Lietuvā - 17%, savukārt Eiropas Savienībā šis rādītājs ir aptuveni 20%). Turklāt ražojam arvien mazāk - Latvijas rūpniecībā šobrīd vērojama lejupslīde un samazinās ražošanas apjomi. Šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 3,6%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 4,7%. Gada laikā ražošanas apjomi būtiski samazinājušies mēbeļu ražošanā (par 29,5%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 10,3%), kritums bijis arī svarīgākajā apstrādes rūpniecības nozarē - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 5,1%).

Ražotāji cenšas tikt galā ar izmaksu (gan energoresursu un izejvielu, gan darbaspēka) pieaugumu, optimizējot ražošanu un mēģinot strādāt produktīvāk, jo pašreizējais preču cenu līmenis un iedzīvotāju pirktspēja vairs neļauj pārlikt ražošanas izmaksu kāpumu uz patērētāju pleciem. Daudziem uzņēmumiem tā ir cīņa par izdzīvošanu, ir uzņēmumi, kuriem pieaugošās izmaksas piespiež slēgt ražotnes vai pārcelt tās uz citām valstīm. Straujais izmaksu kāpums mazinājis Latvijas ražotāju konkurētspēju, turklāt jaunu noieta tirgu atrašana uzņēmējiem nebūt nav viegls uzdevums, jo šobrīd vērojams globāls ekonomiskās izaugsmes tempu kritums.

Bez reāla valsts atbalsta Latvijas uzņēmumiem var ne tikai neizdoties iekarot jaunus eksporta tirgus, bet zaudēt savas pozīcijas arī esošajos, jo vērojams pieprasījuma kritums un saasinās konkurence Latvijas lielāko tirdzniecības partneru valstīs. Plānoto eksporta atbalsta pasākumu uzsākšana un iecerētās izmaiņas nodokļu likumdošanā attiecībā uz investīcijām nākamgad varētu uzlabot situāciju rūpniecības nozarē (pašreizējo izlaides apjomu kritumu varētu nomainīt neliels pieaugums), ja vien neturpināsies naftas un citu izejvielu kāpums.

Tomēr Latvijas ražotāju cīņā par izdzīvošanu un attīstību savu pirkstu var pielikt ikviens no mums. Būtu vērts atcerēties saukli "Izvēlies Latvijas preci" , īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Vai kā patērētāji esam pietiekami patriotiski attiecībā uz vietējo uzņēmumu produkciju? Izvēloties vietējo produktu, mazāk tiktu importētas citu valstu preces un mazāks būtu arī ārējās tirdzniecības deficīts. Šā gada pirmajā pusgadā importēti piena produkti 23 miljonu latu apjomā, cūkgaļa - Ls 19 milj., putnu gaļa - Ls 10 milj., šokolāde un citi produkti ar kakao saturu - Ls 11 milj., ūdens un bezalkoholiskie dzērieni - Ls 10 milj., augļu un dārzeņu sulas - Ls 5 milj., saldējums - Ls 2 milj., mēbeles par 25 miljoniem latu utt. Visas šīs preces taču ražo Latvijā, un tās nebūt nav kvalitātes ziņā sliktākas vai cenu ziņā ievērojami dārgākas nekā importa preces. Izvēloties Latvijā ražotu preci, atbalstam ne tikai konkrēto vietējo ražotāju (vienalga vai tas pieder pašmāju bāleliņiem vai ārzemniekiem), bet arī visu Latvijas tautsaimniecību, jo cilvēkiem ir darbs un budžetā ienāk nauda nodokļu veidā. Veikalā ne tikai aplūkosim preces cenu, bet arī vairāk aizdomāsimies, kuras valsts ražotājus paši atbalstām ikdienā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit