Elīza Ferreira: Pārmaiņu laiks ir tagad
Foto: Pixabay

Reiz teikts: "Kas rūdās grūtībās, top liels." Ja tā, tad tagad kāda kalve strādā virsstundas: gadsimta niknākā pandēmija, gadu desmitos smagākā ekonomiskā un sociālā krīze – tas viss, pirms vēl esam tikuši galā ar ilgtermiņa pārveides izaicinājumiem no digitālās revolūcijas līdz oglekļneitrālai ekonomikai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Katrs vesera trieciens mūs iemāca pieņemt jauno – tāldarbu, mājskološanos. Mums tiek atgādināts arī par dārgumiem, ko uzskatījām par pašsaprotamiem – kā veselība un sabiedriskā dzīve. Šīs pārmaiņas liek uzdot jautājumus: "Kādu nākotni vēlamies Latvijai un Eiropai? Kā lai pielāgojamies jaunajam, saglabājot labāko, kas mums ir?"

Kā eiropiešiem mums uz šiem jautājumiem jāatbild kopā, jo skaidrs ir viens: neviena valsts ar to netiks galā viena pati. Krīzē mums ir vajadzīga Eiropa – iegādājoties vakcīnas kā valstu bloks, nodrošinājām pirktspēju, kas daudzkārt pārsniedz atsevišķu valstu rocību. Eiropa mums vajadzīga arī atlabstot – mēs aizņēmumiem finanšu tirgos izmantojam Eiropas kredītreitingu AAA. Rezultātā mums būs 672,5 miljardi eiro (312,5 mljrd. dotācijās un 360 mljrd. aizdevumos) atveseļošanai paredzētā ieguldījumu fondā – Atveseļošanas un noturības mehānismā (ANM).

Ar apmēram 375 miljardu dotāciju ieguldījumu 2021.–2027. gadā kohēzijas politika joprojām ir viena no lielākajām Eiropas ieguldījumu politikas jomām. Tāpēc tai kopā ar ANM būs svarīga loma gan krīzē, gan atveseļošanā. Eiropas Savienības stāsts ir stāsts par valstu konverģenci. Tomēr pieredze rāda, ka krīzes laikā konverģence var palēnināties, pārtrūkt vai pat pavērsties pretējā virzienā. Jau tagad redzam norādes, ka Covid-19 simetriskais trieciens asimetriski ietekmējis mūsu reģionus. Tas parāda kohēzijas kā ilgtermiņa attīstības rīka nozīmi ne tikai "parastā laikā", bet arī krīzes un pēckrīzes laikā.

Faktiski kohēzija jau savu darbu dara. Kopš krīzes sākuma pērn aprīlī ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu esam snieguši atbalstu reģionos, kuros tas vajadzīgs visvairāk. Un atbalsts turpinās: sagādāti plaušu ventilatori Spānijā, koronavīrusa laboratoriskās analīzes Itālijā, digitālās skološanas infrastruktūra un apmācības Polijā un Horvātijā – saraksts nebeidzas. Līdz šim visā Eiropā esam mobilizējuši jau vairāk nekā 22 miljardus eiro. Ieguldīšanu var gandrīz reāllaikā noskatīties mūsu īpašajā vietnē. Brīdī, kad šo rakstām, esam piegādājuši apgrozāmo kapitālu gandrīz 500 000 MVU darbības turpināšanai un atbalstījuši pagaidu darbu vai veselības aprūpi 2,5 miljoniem cilvēku.

Taču, lai gan joprojām cīnāmies, lai ierobežotu pandēmiju, mums vajadzīgs arī plāns stabilai ilgtermiņa atlabšanai. Ar finansējumu no kohēzijas politikas un jaunā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) daudzām valstīm un reģioniem turpmākajos gados Eiropas ieguldījumu budžets būs 2 vai 3 reizes lielāks nekā parasti.

Latvijā svarīgi būs centieni paātrināt kohēzijas un atveseļošanas fondu plānošanu, lai plūktu šā finansējuma augļus un pārvarētu pandēmijas sociālekonomiskās sekas. 2021. gadā jāveic plaši ieguldījumi un ekonomikas nemitīga stimulēšana, arī īstenojot 4 miljardu eiro kohēzijas programmu ar papildus ANM. Ieguldījumu pieskaņošana klimatiskajiem un vides mērķiem būs svarīga Latvijas reģionālās politikas efektīvā īstenošanā. Mērķtiecīgam atbalstam no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas paredzēts kūdras nozarei un aptver gandrīz 450 tūkstošus cilvēku, būs liela nozīme šo klimata mērķrādītāju sociālekonomiski taisnīgai sasniegšanai, atbalstot pārkvalifikācijas un nodarbinātības pasākumus, MVU, jaunuzņēmumus, ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.

Kā ieguldīt, ja mums ir iespēja, kāda katrai paaudzei var būt tikai vienreiz? Kā izstrādāsim šogad sākošos 7 gadu kohēzijas programmas? Kādu Latviju un Eiropu gribam redzēt pēc 10 gadiem? Es lieku priekšā trīs galvenās prioritātes.

Pirmkārt, atveseļošanai jāskar visi eiropieši un visi reģioni. Ekonomikas vēstures mācība ir skaidra: katrā krīzē daži reģioni atkrīt atpakaļ, bet citi var stagnēt desmit gadus vai ilgāk. Tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos, vienmēr uzstāju, ka nevaram panākt atlabšanu pusei Eiropas, bet otru atstāt atpalicējos. Tomēr joprojām raizēties liek ilgtermiņa tendences: vairāk nekā desmit gadus mēs Komisijā regulāri publicējam reģionālās konkurētspējas indeksu. Vairākās dalībvalstīs indekss uzrāda pastāvīgu un augošu plaisu starp dažām lielpilsētām, bieži galvaspilsētu, un pārējo valsti – bez rīcības mēs riskējam piedzīvot ļoti nelīdzsvarotu nākotni.

Visu liekot uz vienu attīstības centru, mazinās ekonomikas noturība un rodas sociāla šķelšanās. Valstīm ir stratēģiski jāiegulda dažādos reģionos, līdzsvarotā lielo centru un mazāku un vidēju pilsētu tīklā, lai visā teritorijas ekonomikā arī turpmāk kūsātu vietējie uzņēmumi un kvalitatīvs darbs, sabiedriskais transports, energotīkli, pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, veselības aprūpe, izglītība un prasmju infrastruktūra.

Otrkārt, ieguldījumiem jābūt vērstiem uz ilgtermiņa ekonomiskās pārveides virzītājiem. Eiropa ir uz divkāršas milzu pārveides sliekšņa: digitālā revolūcija un pāreja uz oglekļneitrālu tautsaimniecību. Tāpēc, atjaunojot Eiropas ekonomikas ēku pēc Covid-19 vīrusslimības uzliesmojuma, mēs nevaram vienkārši atgriezties vecajā – mums ir jāizmanto iespēja veidot jaunu.

Dalībvalstīm ir jāizstrādā nākotnes vajadzībām pielāgota attīstības stratēģija. Pamatojoties uz atšķirīgo teritoriju relatīvajām priekšrocībām un attīstot jaunas iemaņas. Vismaz puse jauno kohēzijas ieguldījumu būs vērsti uz viediem un videstīgiem projektiem, no inovācijas tīkliem un digitālajiem uzņēmumiem līdz atjaunojamai enerģijai. Ir arī īpaši noteikumi par specifiskām problēmām, piemēram, reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no izrakteņu kurināmā, it īpaši ogļu ieguves vai ogļu spēkstacijām: pārveidē tās atbalstīs jaunais Taisnīgas pārkārtošanās fonds.

Eiropai ir kopīgs priekšstats par to, kādi vēlamies būt 2030. gadā. Tāpēc mums ir vajadzīgs skaidrs valstisks skatījums uz to, kur katra valsts vēlas būt pēc desmit gadiem. Šādā vispusīgā stratēģijā jāiekļauj nepieciešamās valsts pārvaldes modernizācijas, politikas un tiesiskā regulējuma reformas. Tajā arī sīki jāformulē attiecīgie privātie un publiskie ieguldījumi, ieskaitot Eiropas atbalstu, lai tie kļūtu par īstenību. Valstu integrētās attīstības stratēģija ir labākais pamats visiem Eiropas ieguldījumiem – dažādiem kohēzijas politikas fondiem un ANM – kas maksimalizē to efektivitāti, savstarpējo papildināmību un sinerģiju.

Treškārt, vietējiem darītājiem un pilsoņiem jābūt pilntiesīgiem partneriem. Mēs pieņemam fundamentālus lēmumus par nākotni, bet plaši lēmumi prasa plašu apspriešanu. Kohēzijas politikā mēs ievērojam partnerības principu, kas apvieno reģionālos un vietējos darītājus, sociālos partnerus un vietējo sabiedrību. Esmu personīgi apņēmusies nodrošināt, lai kohēzijas politikas programmu sagatavošanā ātra rīcība apvienotos ar patiesu partnerību.

Pilsoņiem tuvāka Eiropa ir kas vairāk par partnerības principu – tā arī prasa pārliecināties, ka pieejamais finansējums nonāk līdz cilvēkiem. Ieguvums no dalības ES pilsoņiem ikdienas dzīvē jāsajūt taustāmos Eiropas solidaritātes rezultātos.

Izturot pārbaudījumu vēstures kalvē, mums būs vienreizēja iespēja pārbūvēt un pārveidot Eiropu tā, kā vēlamies. Lai tā ir iekļaujoša, lai visi reģioni kopīgi atveseļojas un neviens eiropietis netiek atstāts malā! Lai tā spēj apmierināt nākotnes prasības un ieliek pamatus sekmīgai digitālajai revolūcijai un pārejai uz oglekļneitrālu tautsaimniecību! Un lai par to tiek lemts patiesi demokrātiskā apspriešanā un partnerībā! Tādu kohēzijas politiku vēlos ieraudzīt tuvāko mēnešu plānošanas procesā. Un tādu Eiropu vēlos redzēt pēc 10 gadiem un vēlāk. Ja jūtaties līdzīgi, aicinu jūs iesaistīties apspriešanā. Pārmaiņu laiks ir tagad.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form