Elmārs Barkāns: ‘Letālā norma’ — izpildīta

Rodas loģisks jautājums: vai pasauli nav pārņēmusi masveidīga lidmašīnu krišanas epidēmija? Rīgas Tehniskās universitātes Aviācijas institūta direktors profesors Mārtiņš Kleinhofs „Nedēļai” skaidro, ka aviokatastrofas nenotiek vairāk, nekā paredzēts. Statistika liecina, ka katru gadu pasaulē notiek apmēram desmit, piecpadsmit lielu katastrofu. “Tāpat kā mēs zinām, ka katru gadu autoavārijās Latvijā aizies bojā aptuveni 400 cilvēku, tāpat notiek arī aviācijā. Tā notiek, un viss!” Tas, ka “plānotās” kataklizmas notikušas vienā mēnesī, vienkārši ir liktenīga sakritība, teic profesors. Gada pirmā puse bija pasargāta no lielām aviācijas nelaimēm. “Gandrīz pusgadu nenotika neviena liela nelaime. Pazīstu kādu cilvēku, kurš tagad droši kāpj lidmašīnās un lido. Viņš teic, ka tagad nelaimes tuvāko pāris mēnešu laikā vairs nenotiks, jo “norma jau izpildīta”.”

Vai lidojumus ietekmē zvaigžņu stāvoklis?
Statistikas dati liecina, ka aviotransports ir drošākais pārvietošanās līdzeklis. Šobrīd lidmašīnu drošība ir sešreiz augstāka nekā pirms 25 gadiem. 1979. gadā uz miljons lidojumiem bija trīs letāli gadījumi, bet tagad avarē tikai viena lidmašīna no katriem diviem miljoniem reisu.

Kāpēc šīs avārijas notikušas tieši augustā, atliek tikai minēt un likumsakarības mēģināt saskatīt zvaigžņu stāvoklī vai horoskopu tekstos. “Gada sākumā laika pareģi teica, ka augusts būs ļoti karsts. Es tam nespēju noticēt, bet tā bija. Runājot par avārijām augustā, jāteic, ka tas ir mistiski. Kāpēc augustā notiek arī visādi puči un devalvācijas? Uz to jāatbild daudz zinošākiem pētniekiem,” komentē Mārtiņš Kleinhofs. Tomēr racionālāk domājošie speciālisti sakritības nemeklē vis zvaigžņu stāvoklī, bet gan aviokompāniju rīcībā un lidaparātu tehniskajos stāvokļos.

Pēc augusta katastrofām Eiropas Savienība sasparojusies publicēt bīstamo aviokompāniju un lidmašīnu melno sarakstu. ES transporta komisārs Žaks Baro izplatījis paziņojumu, ka ir paātrināts darbs pie šāda saraksta izstrādes. Jāteic, ka aviācijas speciālistiem ir ļoti labi zināms bīstamo aviokompāniju saraksts, bet viņi to atsakās izpaust. Aviospeciālisti baidās izpļāpāties, jo tad aviosabiedrības pret viņiem varētu ierosināt tiesas prāvas par neslavas celšanu un zaudēt miljoniem dolāru.

Lidaparātu melnais saraksts
Nesen notikušās katastrofas tomēr likušas Francijas un Beļģijas satiksmes politikas ierēdņiem no atvilktnēm izvilkt un beidzot publicēt aviokompāniju melno sarakstu. Francija neiesaka lidot ar šādu aviokompāniju lidaparātiem: „Air Coryo” (Ziemeļkoreja), „Air Saint-Thomas” (ASV), „International Air Service” (Libērija), „Lineas AER de Mozambique” (Mozambika) un „Phuket Airlines” (Taizeme).

Savukārt Beļģijas Transporta ministrija savas valsts gaisa telpā aizliegusi ielidot deviņu aviokompāniju lidmašīnām: „Africa Lines” (Centrālāfrikas Republika), „Air Memphis” (Ēģipte), „Air Van Airlines” (Armēnija), „Central Air Express” (Kongo Demokrātiskā Republika), I.C.T.T.P.W. (Lībija), „International Air Tours Ltd.” (Nigērija), „Johnsons Air Ltd.” (Gana), „Silverback Cargo Freighters” (Ruanda) un „South Airlines” (Ukraina). Toties Šveices varas pārstāvji, kuri nav saistīti ar ES regulām, aviokompāniju melno sarakstu publicēja jau pirms pusotra gada. Šveices gaisa telpu aizliegts izmantot vairākām Ukrainas, Spānijas, Bulgārijas, Azerbaidžānas, Libānas un Nigērijas kompānijām: „Dniproavia”, „Silk way”, „JR Executive”, „GIR Jet”, „Hemus Air” un „Premium Air Shuttle”.

Latvijā šāda melno aviokompāniju saraksta nav un droši vien tāds arī neparādīsies, kamēr ES izstrādās un pusgada laikā publicēs nedrošo aviopārvadātāju sarakstu. Tikmēr Latvijas aviopasažieriem pašiem vien atliek pētīt dažādās pasaules valstīs izstrādātos aviācijas drošības reitingus un, balstoties uz savām nojautām, izvēlēties sev vēlamo kompāniju. Piemēram, „Aero International” publicē drošāko aviokompāniju sarakstu, to izstudējot, var arī atrast pārvadātājus, kuri līdz šim strādājuši bez avārijām un nav nogalinājuši nevienu pasažieri. Latvijas tirgū strādā trīs šādas kompānijas: „Finnair”, „Ryanair” un „Easyjet”. Nacionālā aviokompānija „airBaltic” 50 drošāko aviokompāniju reitinga sarakstā nav iekļauta.

“Kaktu lidaparāti” Rīgai lido ar līkumu
Aviācijas institūta direktors M. Kleinhofs gan teic, ka īpašu vērību šādiem reitingiem nepievērš un izvēlas lidkompāniju, kura konkrētajā brīdī ir visizdevīgākā un lido pareizajā virzienā. Viņaprāt, Latvijā nav jāsatraucas par kādas aviokompānijas bīstamību. Pie mums lidsabiedrības darbojas pēc vienotiem ES noteikumiem, kas paredz stingru kontroles mehānismu visiem aerobusiem, neatkarīgi no tā, kādas valsts kompānija to apkalpo. Jāuzmanās no tā sauktajām kaktu aviokompānijām, kuras tikai “lej degvielu un lido”. Tām nav ne laboratoriju, ne aparatūras, lai regulāri pārbaudītu un apkoptu lidaparātus. Uz jautājumu, vai tādas reizē ar lēto aviokompāniju un Austrumu lidsabiedrību aktivizēšanos nevar parādīties arī Latvijā, M. Kleinhofs tiešu atbildi nesniedza. Viņš vienīgi pieminēja, ka lidostu „Rīga” izmanto Uzbekistānas aviokompānija, kura veic tiešos lidojumus no Taškentas uz Ņujorku.

Bīstamas varot kļūt arī pašreiz par drošām atzītas lidsabiedrības. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiek pārtraukta lidaparātu pārbaude, sekas var parādīties pēc gada. Pašlaik Rīgas lidostā “kaktu lidmašīnas” nenosēžas. Par tādām var uzskatīt jau minēto Šveices, Francijas un Beļģijas aviācijas uzraudzības pārstāvju publicēto nedrošo lidsabiedrību sarakstu. Par spīti visiem sarakstiem un pārbaudēm, notiek arī mistiskas un neizskaidrojamas katastrofas. Viena no vismistiskākajām katastrofām notika 14. augustā, kad Kipras aviokompānijas „Helios” laineris ar 115 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem virs Grieķijas dehermetizējās un nogāzās netālu no Grieķijas galvaspilsētas Atēnām. Ja būtu ievēroti visi drošības pasākumi, gan piloti, gan pasažieri uzliktu skābekļa maskas, cilvēki nezaudētu samaņu un veiksmīgi aizlidotu līdz tuvākajam aerodromam. Kāpēc tas tā nav noticis, neviens pateikt nevar. “Varbūt viņi saēdušies indīgu pārtiku vai miega zāles,” teic M. Kleinhofs. Patiesās nelaimes iemeslus visdrīzāk noskaidros pēc vairākiem mēnešiem, kad tiks izanalizēta “melnās kastes” informācija.

Lidmašīnas “melnā kaste” ir oranžs agregāts, kas fiksē vairāk nekā 1000 lidojuma parametrus — ātrumu, augstumu, sarunas, pārslodzi un tamlīdzīgi. Speciālisti slēdzienus var sniegt tikai pēc trīs mēnešiem, bet dažreiz izmeklēšanai nepieciešams pat gads. Tā ka pašreiz par augusta katastrofām atliek vienīgi spriest pēc subjektīviem izteicieniem un novērojumiem.

Kas vainīgs?
Stjuartes pasažieriem pirms lidojuma laipni izskaidro drošības pasākumus — kur atrodas rezerves izejas, skābekļa maskas un kā lietojamas drošības jostas. Pasažieriem tas reizēm liekas bezjēdzīgi — ja lidaparāts gāzīsies, tad vairs pat pats Dievs nespēs izglābt! Aviatori gan ir citādās domās un uzskata, ka drošības zināšanas avārijas gadījumos ir ļoti svarīgas un min piemērus, kad to izmantošana ir bijusi liktenīga.

Piemēram, skābekļa masku lietošana var attaisnoties tad, ja salons dehermetizējas, kā tas bija Grieķijā. Izmantojot maskas, lidaparāta pasažieri var pārdzīvot augstuma samazināšanu no desmit kilometriem līdz pieciem un aizlidot līdz lidostai, nezaudējot samaņu. Tāpat ir svarīgi zināt, kur ir glābšanas vestes un rezerves izejas. Ja lidmašīna spiesta nosēsties jūrā vai okeānā, tad lidotājiem ir vesela stunda laika (lidmašīnai virs ūdens, līdz tā nogrimst, jāturas apmēram 60 minūtes), lai izkļūtu no salona un paglābtos glābšanas laivās.

Kā vainas dēļ tad notiek aviācijas katastrofas? Statistikas dati jau kopš 1950. gada praktiski ir nemainīgi: 37% gadījumu vainojamas pilotu kļūdas; 13% gadījumu — mehāniskās kļūmes; 7% gadījumu — meteoroloģiskie apstākļi; 5% gadījumu — sabotāža un teroristi; 4% gadījumu — citi cilvēciski apstākļi; 33% gadījumu — iemesls nav noskaidrots. Tātad aviopasažieriem jāizvēlas lidsabiedrība, kura nav kritusi Eiropas valstu aviācijas speciālistu nežēlastībā un kuras lidojumi notiek ES teritorijā, jo šeit ir visstingrākā gaisa satiksmes uzraudzība. Negadījumu hronika liecina, ka katastrofas lielākoties notiek aiz ES robežām ar citu kontinentu kompāniju lidaparātiem. Pēdējos gados aviokatastrofās Eiropā gājuši bojā salīdzinoši maz cilvēku. Pērn — seši cilvēki (kopumā pasaulē — 616), 2003. gadā — pieci, 2002. gadā — 96.

Mānīgs ir priekšstats, ka lētās aviokompānijas nav drošas. Tās ekonomē vienīgi uz komforta rēķina. Ne velti „Ryanair” un „Easyjet” ir pasaules drošāko aviokompāniju augšgalā.

Atsevišķi
Aviokatastrofās bojāgājušās slavenības
Interneta portālā „planecrashinfo.com” minēti simtiem ievērojamu kultūras, politikas, sporta, reliģijas jomas pārstāvju, kuri gājuši bojā civilās aviokatastrofās. No tām nav bijušas pasargātas ievērojamu personu ģimenes. “Lidaparātu lāsts” sevišķi nav saudzējis ASV eksprezidenta Džona Kenedija un „Al Qaeda” līdera Osama bin Ladena tuviniekus. Lidmašīnas katastrofā bojā gājuši:

2005. gada 30. jūlijā — Sudānas viceprezidents Džons Garangs;
2004. gada 11. septembrī — Aleksandrijas patriarhs Pedros VII;
2004. gada 26. februārī — Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis;
2002. gada 13. novembrī — satelīttelevīzijas izgudrotājs Henrijs Hovards Teilors;
2001. gada 27. janvārī — Oklahomas (ASV) basketbola komanda;
2000. gada 9. martā — krievu žurnālists Artjoms Boroviks;
1999. gada 16. jūlijā — ASV prezidenta D. Kenedija dēls Džons F. Kenedijs;
1997. gada 12. oktobrī — mūziķis Džons Denvers;
1996. gada 2. martā — Brazīlijas rokgrupa „Mamonas Assassinas”;
1995. gada 14. martā — Argentīnas prezidenta dēls Karloss Menems;
1994. gada 6. aprīlī — Burundi prezidents Kipriens Ntarujamirs un Ruandas prezidents Beverlijs Džonsons;
1994. gada 3. aprīlī — Disneja studijas prezidents Frenks Vells;
1993. gada 27. aprīlī — Zambijas nacionālā futbola izlase;
1989. gada 7. jūnijā — Dānijas futbola izlase;
1988. gada 17. augustā — Pakistānas prezidents Muhameds Zija ul Haks;
1988. gada 29. maijā — Osama bin Ladena brālis Salems bin Ladens;
1986. gada 19. oktobrī — Mozambikas prezidents Samora Mašels;
1981. gada 31. jūlijā — Panamas līderis ģenerālis Omārs Torijos;
1981. gada 24. maijā — Ekvadoras prezidents Džeimss Roldois Aguilera;
1981. gada 22. maijā — kinorežisors Boriss Šagāls;
1980. gada 4. decembrī — Portugāles premjerministrs Francisko Karneiro;
1980. gada 23. jūnijā — Indiras Gandijas dēls Sanjajs Gandijs;
1980. gada 14. martā — ASV olimpiskā boksa izlase;
1979. gada 11. augustā — PSRS futbola komanda „Pahtakor”;
1977. gada 18. janvārī — Dienvidslāvijas premjerministrs Demals Bijedičs;
1977. gada 6. janvārī — Frenka Sinatras māte Dollija;
1976. gada 30. jūlijā — Madagaskaras premjerministrs Džoels Rakotomalajs;
1972. gada 28. augusta — Anglijas princis Viljams Henrijs;
1969. gada 27. aprīlī — Bolīvijas prezidents Renē Barientos;
1968. gada 29. maijā — Osama bin Ladena tēvs Muhameds bin Ladens;
1966. gada 13. aprīlī — Irākas prezidents Abduls Salams Arifs;
1959. gada 29. martā — Centrālāfrikas Republikas prezidents Bartolomejs Boganda;
1958. gada 6. februārī — futbola komanda „Manchester United”;
1957. gada 17. martā — Filipīnu prezidents Ramons Magsaisajs;
1949. gada 13. maijā — ASV prezidenta Dž. Kenedija māsa Ketlīna Kenedija;
1947. gada 16. janvārī — Zviedrijas kroņprincis Gustavs Ādolfs;
1944. gada 12. augustā — ASV prezidenta Dž. Kenedija brālis Džozefs Kenedijs;
1943. gada 7. oktobrī — Itālijas princis Kristofs;
1943. gada 4. jūlijā — Polijas trimdas valdības premjerministrs Vladislavs Sikorskis;
1918. gada 14. jūlijā — ASV prezidenta Rūzvelta dēls Kventins Rūzvelts.

Lielākās civilās aviokatastrofas pasaules vēsturē
1977. gada 27. martā Kanāriju salās sliktas redzamības apstākļos un komunikāciju trūkuma dēļ uz skrejceļa saduras aviokompāniju „Pan American World” un „KLM”, „Boeing” aviolaineri. Bojā iet 583 cilvēki.
1985. gada 8. decembrī Japānā nogāžas „Japan Air Lines” pasažieru lidmašīna „Boeing”. Bojā iet 520 cilvēki.
1996. gada 11. decembrī virs Indijas saduras „Saudi Arabian Airways” pasažieru laineris „Boeing” un „Kazahstan Airlines” kravas lidmašīna „Iliyusin”. Bojā iet 349 cilvēki.
1974. gadā 3. martā Parīzes lidostā avarē „Turkish Airlines” pasažieru lidmašīna „Douglas”. Bojā iet 346 cilvēki.
1985. gada 23. jūnijā virs Atlantijas okeāna bumba sprādzienā eksplodē „Air India” pasažieru lidmašīna „Boeing”. Bojā iet 329 cilvēki.