Tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas Fakti” pēdējais pētījums par uzņēmēju attieksmi pret nodokļu politiku valstī uzrādīja, kopumā 48.3% Latvijas uzņēmumu vadītāju pauž pārliecība, ka Latvijā iestāšanās ES veicinās valsts ekonomisko attīstību. Gandrīz tikpat liels - 43.8% aptaujāto ir pretējās domās. Tikai 3.5% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka iestāšanās ES nekādi neiespaidos Latvijas tautsaimniecību. 4,5% vispār nebija atbildes. Interesanti, ka runājot par savu uzņēmumu 27.4% aptaujāto pauda viedokli, ka Latvijas iestāšanās ES nekādi neiespaidos tā darbību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ja šo aptauju veiktu Latvijas valsts un pašvaldību institūciju vadītāju vidū, visdrīzāk uzrādītos gandrīz 100% procentīga pārliecība par ES labvēlīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Viedokļu atšķirības viens no iemesliem ir informācijas trūkums dažādu valsts iedzīvotāju grupu vidū. Kvēlāko ātrākas iekļaušanās vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā atbalstītāju pārmetumi, ka informācija ir pietiekama, vajag to tikai pameklēt, ir apšaubāma.

Nenoliedzami, ka par ievērojamām naudas summām tiek producēti neskaitāmi raidījumi par Eiropas savienību. Dod dievs, lai Latvijā pietiktu koku visu Eiropas savienībai veltīto brošūru izdošanai. Producētā informācijas gūzma ir šausminoša, tā ir nomācoša un garlaicīga. Tāpēc nesasniedz savu galamērķi. Uzņēmēju vidū veiktās aptaujas liecina, ka pirmais informācijas avots ir savstarpējās uzņēmēju sarunas, tad ar ievērojamu atpalikumu seko radio un TV. Būtībā šie kanāli daudziem papīra izdevumiem un specializētajiem radījumiem neatstāj pat vietu. Diemžēl tas netiek ņemts vērā.

Šis ir tikai viens no piemēriem, kāpēc labi iecerētais darbs, kura tiek atvēlēti ievērojami līdzekļi, negūst vēlamo rezultātu. Līdzīgi klājas arī Labklājības ministrijas stutētajam projektam par iespēju saņemt lielāku pensiju. Protams ir virkne citu faktoru, taču šeit tiek aplūkot tikai viens, informācijas pasniegšanas forma un veids. Tiešo pastu, līdz ar “Rīgas santīma” parādīšanos, daļa cilvēku vairāk nelasa, bet televīziju aktīvās darbības laikā neskatās. Turklāt citi informācijas kanāli tiek izmantoti izklaides, vai materiālo vajadzību apmierināšanai.

Protams var aizbildināties, ka projekts izgāzies cilvēku mācīties, vai informēties dēļ. Var brīnīties par viņu garīgo pagrimumu, līdzīgi kā es biju pārsteigts par drauga (vienas no viņa nodarbes gada apgrozījums tuvinājās miljonam latu) neziņu, kas ir ekonomikas ministriijas un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāji, kuru īstenotajai politikai būtu jāatstāj uz viņa darbu ietekmi. Taču viņš ir atradis savu dzīves nišu un šo informāciju uzskata kā nevēlamu smadzeņu piesārnošanas veidu. Viņš ir piemērs sabiedrības daļai, ar kuras iespējamo neieintresētību uz viņas dzīvē neizmantotajiem informācijas kanāliem un informācijas formu vajag rēķināties.

Situāciju komplicētāku padara tehnoloģiju attsītība, jo vēlāmās ziņas novadīšana līdz gala patērētājam bez izkropļojumiem prasa ne tikai piepūli, bet arī lielas zināšanas. Ja agrāk pietika svētdienas dievkalpojuma laikā no kanceles pateikt, ka X ir zaglis, to zināja visi un žandarmi pieņēma mērus, tad tagad tu vari izkaltušu muti kaut vai nedēļu baznīcā par kādu bļaut, tevi netikai nedzirdēs, bet visdrīzāk plašā sabiedrības daļā iegūsi nevis neliešu atmaskotāja slavu, bet dīvaiņa zīmogu. Kaut gan abos gadījumos tiek komunicēts viens un tas pats ziņojums un ar vienu to pašu līdzekli, sabiedrība dažādos laikos to uztver pilnīgi citādi. Ne velti talibi aizliedza TV un internetu, daļēji arī radio, jo šo komunikācijas līdzekļu nekontrolētība var radīt cilvēkiem gluži pretējas domas mullas sludinātajam.

Apskatot Latvijas reklāmas tirgus sadalījumu 2001.gada pirmajā pusgadā pa mediju veidiem ir redzams, ka vistraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo atskaites periodu, ir audzis reklāmas tirgus internetā (par 387%). Pieaugums ir vērojams arī drukāto mediju un TV. Savukārt kritums noticis radio. BMF Gallup Media apkopotie dati atspoguļo naudas apgrozījumu, kas nevienmēr ir adekvāts kādā medijā izplatītās informācijas daudzumam, tomēr tas var norādīt uz valdošajām tendencēm. 387% vedina domāt, ka neskatoties uz salīdzinoši mazo daļu (tikai 0,8%) no kopējā reklāmas budžetā, internets ar daudzajiem miljoniem mājas lapu ir kļuvis par ievērojamu informācijas nesēju.

Pagaidām gan tas ir vairāk valsts un pašvaldības institūciju, kā arī stundentu informācijas avots, kuri šo mediju var izmantot uz citu rēķina un pie tam bez liekas piepūles. Turklāt šajā medijā tu vari pats interaktīvi darboties, līdz zināmai robežai paliekot anonīms. Vai pieaugot informācijas kanāliem palielinās plurālizms, vai arī nostiprinās piemirstā anarhija, kas vērsta uz sabiedrības esošās kārtības graušanu? Notikumi ASV apliecinaja, ka liela sabiedrības daļa būtu ar mieru ciest līdz šim nepieredzētus ierobežojumus, apveltot dažus cilvēkus ar neierobežotu varu, lai tikai saglabātu ierasto kārtību un mieru.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form