Ervins Straupe: Iznīcināt nedrīkst pārdot  (18)

Izskan daudz un dažādi, pārsvarā populistiski, viedokļi par RNP kompetenci, iepirkumiem, politizāciju, attieksmi pret klientiem, izmaksām un, visbeidzot, par to, ka namu pārvaldīšana nav pašvaldības funkcija. Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošana valstī "dreifē" – bez politikas, bez mērķiem, ar neskaidru nākotni, secina Valsts kontrole, kam gribas piekrist, nevis starptautiskiem skandāliem apvītas auditorkompānijas slēdzienam, kuru ir pasūtījis un apmaksājis pats uzņēmums, nevis šī uzņēmuma īpašnieku (rīdzinieku) pārstāve Rīgas dome. Tāpat gribētos redzēt vienādu attieksmi pret jebkurai citai pašvaldībai piederošu šīs nozares uzņēmumu, vai tas būtu Rīgā, Liepājā, Daugavpilī vai Olainē.

Ik dienu RNP strādā gandrīz trīs tūkstoši darbinieku, lai katrai mājai būtu tīrs pagalms un kāpņu telpa, netecētu caurules un jumts. Viņi strādā godprātīgi un pēc vislabākās sirdsapziņas. Protams, ir atsevišķi izņēmumi. Tomēr tie ir izņēmumi. Atbrīvot uzņēmumu no darbiniekiem, kuri strādā neatbilstoši saviem darba pienākumiem, ir jebkura uzņēmuma vadītāja pienākums. Lai saimnieciskais darbs būtu veiksmīgs, ne mazāk svarīgi ir uzņēmuma valdei pārzināt konkrētā uzņēmuma darbības jomu, nevis būt tikai juristiem.

Uzņēmuma darbība un pēdējā laikā bieži piesauktie iepirkumi balstās uz katra uzņēmuma kapitāldaļu turētāja spējām izvēlēties vadītāju un kompetentus valdes locekļus, kuriem jāspēj komplektēt zinošu iepirkumu veikšanas komandu. Ja šajā procesā kaut kas "buksē" vai procesu vada nevis valde, bet kāds no malas vai uzņēmumu "konsultējošs" darbinieks, tad diemžēl šādi pārmetumi ir likumsakarīgi. Gaismu tuneļa galā redzu ar profesionālas un neatkarīgas padomes iecelšanu.

Savukārt, skatoties uz katra sevi "cienoša" politiķa personiskās, nievājošās attieksmes izteikumiem pret uzņēmumu kopumā, tiek grauta katra individuālā darbinieka (daudzi šajā uzņēmumā strādā vairāk nekā 20 gadus) ticība sev un uzņēmumam kopumā. Tādi ir vairāki tūkstoši, neskaitot viņu ģimenes locekļus. Šāds politiskais populisms ietekmē arī 170 000 rīdzinieku ģimeņu (RNP klienti) jeb teju pusmiljonu rīdzinieku. Skumji, ka par uzņēmuma darbību pārsvarā plaši spriež tie, kuri neko nesaprot no pārvaldīšanas darbībām, tomēr ir ar milzīgu vēlmi tikt pie vēlēta amata. Vai arī cilvēki, drīzāk teiktu, postpadomju telpas biznesmenīši, kuri vēlas uzņēmuma galveno vērtību – klientus – saņemt par velti! Traģiskākais, ka, pamatojoties uz audita slēdziena kopsavilkuma interpretācijām, izskan versijas par to, ka RNP pēc iespējas ātrāk būtu jānoved līdz finansiāli nespējīga uzņēmuma statusam, kas nespēj izpildīt tam uzliktās saistības.

Nedrīkst atsevišķu politiķu populistisko mērķu vārdā ļaut saplosīt strādājošu uzņēmumu! Nedrīkst ļaut, slēpjoties aiz dažādiem slēdzieniem, nodarīt daudzu miljonu eiro zaudējumus Rīgas iedzīvotājiem! Šādi izteikumi apzināti pazemina uzņēmuma vērtību nākotnē!

Kapitālsabiedrību, vai tā būtu valsts vai pašvaldības, politiskās uzraudzības modelis ir sevi diskreditējis pilnībā. Jebkurš mērs vai ministrs lēmumu pieņems vispirms savu politisko interešu (vēlētāju balsu skaita) labā, nevis tā uzņēmuma labā, kuram ir uzraugs. Par šādu politisko lēmumu ietekmēšanu ministrijās satraukti ir runājuši valsts sekretāri, arī vēstulē Valsts prezidentam un premjeram, par to liecina kārtējā valdes sastāva maiņa "Rīgas namu pārvaldniekā". Tā tas ir bijis pēdējos teju trīsdesmit gadus neatkarīgi no tā, vai augstā amatpersona bijusi nacionālis, liberālis vai sociāldemokrāts. Vēlētāju balsu dēļ namu pārvaldes ir sadalītas un atkal apvienotas, apsolītas, bet nepārdotas privātajam sektoram, ir tikuši veikti remonti vienās mājās uz otru māju rēķina, siltums ir pieslēgts visiem – un vienlaicīgi nav mesti ārā "ļaunprātīgie" nemaksātāji. Visi šie gadījumi ir atrodami mediju ziņās pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Namu pārvalžu komunikācija ar klientu diemžēl klibo, jo ne visi klienti būs apmierināti, būs pretēji viedokļi, cilvēciskais faktors utt. Neticēsiet, bet sūdzas arī par jebkuru komunikācijas pakalpojumu sniedzēju, transporta pakalpojumu sniedzēju, respektīvi, ikdienas nepieciešamās infrastruktūras nodrošinātāju, t.sk. par RNP. Ikvienam no mums ir brīva iespēja nomainīt pakalpojuma sniedzēju, kura pakalpojumi mūs neapmierina. Tas ir normāls process brīvā tirgus apstākļos, kurš RNP gadījumā diemžēl tiek izmantots politiskajās cīņās un ekonomisko interešu realizācijā.

Jautāsiet: kāpēc kas tāds ir iespējams? Atbilde ir vienkārša. Tā sakņojas ilggadīgā mājokļu politikas pamešanā novārtā, par ko ir norādījusi Valsts kontrole. Primāri vienmēr ir bijuši komunālo pakalpojumu nodrošinātāji, nevis mājas pārvaldnieks. Pat Covid-19 laikā komunālo pakalpojumu piegādātāji liek nomaksāt pārvaldniekam visus maksājumus pilnībā, neskatoties uz iekasējumu, pat vēl vairāk – sūtot pārvaldnieku paņemt kredītu bankā, lai norēķinātos, liekot maksāt soda naudas procentus, nevis dalot šādus riskus kopīgi. Tāpēc nav izstrādāta darboties spējīga mājokļu politika! Vājš pārvaldnieks ir izdevīgs ikvienam, izņemot konkrētā īpašuma iedzīvotāju. Mājas galvaspilsētā tiek pārņemtas no pašvaldības ar lielām grūtībām. Kaimiņi nav savstarpēji pazīstami, īpašnieki ir ārzemēs, īpašumi ir iznomāti, iedzīvotāji ir novecojuši, bez redzējuma un vēlmes par sava īpašuma ilgtermiņa attīstību. Ir jāvēlas iedziļināties labajā (arī kaimiņvalstu) pieredzē un jāpabeidz privatizācijas likuma normu piemērošana, paredzot tam pietiekami īsu un pārskatāmu pārejas periodu. Ir pagājuši vairāk nekā 28 gadi! Dzīvokļu īpašniekiem Rīgā beidzot ir pēdējais laiks izvēlēties ērtāko sava īpašuma pārvaldīšanas formu.
Lielais jautājums – ko tālāk darīt ar RNP?

Manuprāt, te ir tikai divi varianti, kas ļautu tālāk sekmīgi darboties uzņēmumam un tā klientiem saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Pirmais ir uzņēmuma pilnīga pārdošana atklātā izsolē ar biržas starpniecību par visaugstāko iespējamo cenu. Privāts uzņēmums netiks ierauts nebeidzamās cīņās ar politizētām padomēm vai nepārtraukti mainīgām valdēm. Šādu uzņēmumu būs grūti kritizēt politiķiem, kuru nākotne bez amatiem politikā ir stipri apšaubāma viņu profesionālās nekompetences dēļ. Otrais variants ir uzņēmuma daļēja pārdošana, saglabājot Rīgas domes ietekmi tajā. Šo jomu pārzina pilsētu konsultējošais Grafa kungs.

Ko darīt ar pārdošanas rezultātā iegūtajiem vismaz 10–20 miljoniem eiro? No pārdošanas iegūtie līdzekļi jāizmanto kā rotācijas fonds vai "sēklas" nauda galvaspilsētas dzīvojamā fonda renovācijai vai jauna īres dzīvojamā fonda būvniecībai, kas aizstātu avārijas stāvoklī esošos mājokļus. Vairāki simti mazdzīvokļu māju, kas skar daudzus tūkstošus rīdzinieku, jau šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, un to renovēšana nav ekonomiski pamatota. Šīs ēkas, racionāli spriežot, nav jēgas atjaunot, šādai renovācijai nekad nebūs finansējuma, tās nefinansēs "Altum", nerunājot par bankām. Par šīs problēmas risinājumu nekad nerunās politiķi! Atkal tiks vainots pārvaldnieks!

Republikas galvaspilsētai Rīgai nekavējoties ir nepieciešams izmantojams un reāli izpildāms plāns mājokļu stāvokļa uzlabošanai, ietverot likumdošanas iniciatīvas, šīs problēmas juridiskajam risinājumam un politiskajai gribai, ko darīt ar RNP. Visu pārējo noregulēs brīvais tirgus un īpašnieku vēlme sakārtot savu mājokli.