Gatis Junghāns: Mājsaimniecības ceļā uz brīvo elektroenerģijas tirgu  (23)

Līdz ar to regulētie tarifi kļūs par vēsturi un visi patērētāji elektroenerģijas pagādātāju izvēlēsies līdzīgi kā mobilo sakaru operatoru vai TV pakalpojumu sniedzēju.

Izvēles iespējas visiem - jau no 2013.gada

Pašlaik Igaunija ir pēdējā Baltijas valsts, kur tikai daļai (ap 35%) patērētāju ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Latvijā un Lietuvā pilnīgi visiem patērētājiem ir iespēja mainīt elektroenerģijas piegādātāju jau vairākus gadus. No 2013. gada 1. janvāra, kad Igaunija plāno pilnībā atvērt elektroenerģijas tirgu, Baltijā pilnīgi visi patērētāji varēs mainīt piegādātāju.

Tomēr, regulēto tarifu atcelšana notiek lēnāk par tirgus atvēršanu. Lietuvas likumi nosaka, ka mājsaimniecības varēs maksāt regulēto tarifu vēl līdz 2014. gadam, bet Latvijā regulēto tarifu atcelšanas brīdis mājsaimniecībām vēl tiek diskutēts. Pēc Latvenergo aplēsēm 2013. gadā regulēto tarifu maksās tikai Latvijas un Lietuvas mājsaimniecības, kas patērē ap 15% kopējā Baltijas elektroenerģijas patēriņa.

Elektrības tarifu regulēšana tirgus apstākļos ir pretrunīga

Regulētu elektrības tarifu piemērošana brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos nav loģiska un pat kaitējoša tirgus darbībai. Tomēr tieši šādā pārejas fāzē šobrīd atrodas Latvijas un Lietuvas enerģētikas sektori. Tarifu regulēšana un brīva tirgus nesaderība izpaužas regulēto elektrības tarifu un tirgus cenu līmeņu atšķirībās, kas rada zaudējumus elektrības tirdzniecības uzņēmumiem vai patērētājiem. Tirgus apstākļos elektroenerģijas cenas mainās atkarībā no energoresursu cenām globālajā tirgū, elektrostaciju ražošanas jaudu pieejamības, pārvades līniju jaudu pieejamības u.c. tirgus faktoriem. Savukārt, regulēto tarifu līmeni nosaka tarifu regulēšanas metodikas un Regulatora apsvērumi.

Elektrības tarifu regulēšana tirgus apstākļos mazina konkurējošo elektroenerģijas tirgotāju ienākšanu tirgū. Tāpēc, normāli regulētie tarifi būtu jāatceļ brīdī, kad patērētājiem tiek dotas tiesības mainīt elektroenerģijas piegādātāju.

Par mājsaimniecībām konkurēs lielākie energouzņēmumi

Patlaban elektroenerģijas tirdzniecība pa tirgus cenām Baltijas valstīs daudz aktīvāk norit biznesa klientu segmentā, kur elektroenerģiju aktīvi piegādā ap desmit uzņēmumu. Savukārt, mājsaimniecību tirgū pakalpojumus piedāvā tikai trīs uzņēmumi - Lietuvos Energija (Lietuva), Latvenergo (Latvija) un Eesti Energia (Igaunija). Turklāt tikai pēdējie divi ir publiski ir paziņojuši, ka piedāvās elektroenerģiju mājsaimniecībām arī kaimiņvalstu tirgos. Līdz ar to, piemēram, Igaunijā no nākamā gada janvāra ar Eesti Energia par mājsaimniecībām pamatā konkurēs jau patlaban šajā tirgū pozīcijas nostiprinājušais, pieredzi un klientus iemantojušais Latvenergo.

Salīdzinoši nelielais piegādātāju skaits mājsaimniecību sektorā saistīts ar lielajām investīcijām klientu apkalpošanas infrastruktūrā, kas jāiegulda, lai uzņēmums spētu apkalpot desmitiem vai simtiem tūkstošus mājsaimniecību. Latvenergo šobrīd apkalpo ap 900 tūkstošus mājsaimniecību, Eesti Energia ap 500 tūkstošus.

Nākotnē interesi par Baltijas mājsaimniecību tirgu varētu izrādīt arī Rietumvalstu mazumtirdzniecības uzņēmumi. Šeit gan jāņem vērā, ka Baltijas mājsaimniecību patēriņš ir būtiski mazāks, nekā Ziemeļvalstīs, kas var ietekmēt Rietumvalstu uzņēmumu ienākšanu Baltijā. Piemēram, Somijā vidējs mājsaimniecības patēriņš ir ap 8000 kWh/gadā, Norvēģijā ap 20 000 kWh/gadā, bet Baltijā 2000-3000 kWh/gadā. Līdz ar to ekonomiskā atdeve no viena mājsaimniecības klienta apkalpošanas Baltijā ir nozīmīgi mazāka nekā Ziemeļvalstīs.

Galvenais izvēles kritērijs - cena

Citu valstu elektroenerģijas tirgus pieredze liecina, ka patērētāju aktivitāte alternatīvu piegādātāju meklēšanā var būtiski atšķirties. Patērētāju aktivitāti var ietekmēt tādi faktori kā sabiedrības informētības līmenis par tirgus iespējām, piegādātāja maiņas vienkāršums (procedūra), ar piegādātāja maiņu saistītas papildus izmaksas (piemēram, elektrības skaitītāja maiņa), ekonomiskais ieguvums (saistīts ar patēriņa apjomu un elektrības cenas īpatsvaru kopējā rēķinā), u.c. faktori. Dominējošais faktors parasti ir cena.

Eiropā visaktīvākie elektrības patērētāji ir Anglijā un Norvēģijā, kur pēdējos gados elektroenerģijas piegādātāju gadā mainījuši ap 10%, atsevišķos gados pat 15-20%. Turpretī, Dānijā patērētāji ir bijuši ļoti neaktīvi un iepriekšējos gados tikai vidēji 2-3% no patērētājiem gadā mainījuši piegādātāju. Jāpiemin, ka Dānijā elektrības rēķinā ietverti ļoti augsti nodokļi un mājsaimniecības rēķinā elektrības cena veido tikai aptuveni 20%, bet pārējie 80% ir tīkla pakalpojuma maksa un nodokļi, kas, mainot piegādātāju, paliek nemainīga.

Domājams, ka Baltijas valstīs mājsaimniecību aktivitāte tirgū varētu būt salīdzinoši augsta. Viens no apsvērumiem šādam pieļāvumam ir fakts, ka Baltijas valstīm nav nepieciešams iet cauri daudzu gadu ilgajam tirgus atvēršanas pieredzes posmam, kam gāja cauri Rietumvalstis. Baltijas valstīm ir iespēja ieviest jau labi iestrādātu tirgu modeli, ieviest daudzu gadu gaitā aprobētas labās prakses risinājumus, likumdošanu un IT infrastruktūru. Tas dod priekšrocību Baltijas valstīm ieviest efektīvu tirgu daudz īsākā laikā.