Gatis Ozols: Valsts pārvaldes IT infrastruktūras konsolidācija - reforma ar pozitīvu virzību  (12)

Turpmākas attīstības priekšnosacījums – specializācija

Pirmkārt, pieaugot informācijas tehnoloģiju lomai, pastāvīgi pieaug gan apstrādājamo datu, gan datu apstrādei izmantojamo tehnoloģisko risinājumu apjoms un daudzveidība. Otrkārt, attīstoties jauniem pakalpojumiem, nepieciešamās skaitļošanas jaudas var būt strauji mainīgas, ir jāspēj dinamiski reaģēt, par to nepārmaksājot. Treškārt, datu glabāšana un skaitļošana ir energoietilpīgs process, tādēļ racionālai saimniecības organizēšanai ir būtiska ietekme arī uz tehnoloģiju ekoloģiskās ietekmes mazināšanu.

Līdzšinējā iestāžu pieeja nodrošināt savu funkciju izpildei nepieciešamo datu apstrādi pilnīgi patstāvīgi ir radījuši tehnoloģisko risinājumu un tostarp arī valsts datu centru pārmērīgu sadrumstalotību. Ilustrācijai varam iztēloties telpu ar datu serveriem, kas prasa noteiktu apkopi, telpas dzesēšanas iekārtas un citu infrastruktūru. Un šādas telpas ir teju katrā iestādē. Valsts datu centru saimniecība ir jāuztur efektīvākā un ilgtspējīgākā veidā.

Papildus iepriekš minētajiem tehnoloģiskajiem aspektiem, ir vēl kāds būtisks arguments – šobrīd valsts pārvaldē arvien vairāk trūkst augsta līmeņa IKT profesionāļu. Atsevišķas iestādes un pat nozares nevar atļauties uzturēt un attīstīt plaša spektra kompetences tā, lai kvalitatīvi īstenotu IKT nodrošinājumu, sākot ar informācijas sistēmām, līdz pat datu centru infrastruktūrai. Iestāžu pienākums ir piesaistīt un noturēt kompetentus IT profesionāļus funkcijās, kur tie var sniegt lielāko vērtību iestādes procesu un pakalpojumu digitālajai transformācijai, savukārt IT atbalsta pakalpojumus iespējams piesaistīt kā ārpakalpojumu.

Pārmaiņu īstenošana – divos posmos

2013. gadā tika pieņemts valsts IKT pārvaldības modelis, nosakot, ka datu apstrāde ir jāsakārto katra resora ietvaros. Kopš tā laika nozaru līmenī attīstīti katras darbības specifikai atbilstoši datu apstrādes un IKT atbalsta darbības modeļi, šo risinājumu izveidei piesaistot arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Kā 2019. gadā pamatoti norādīja Valsts kontrole, ministriju panākumi šajā jomā ir atšķirīgi un aicināja ministrijas īstenot datu centru optimizācijas plānus, bet VARAM – gan definēt minimālās prasības datu centriem, kur būtu pieļaujama valsts datu apstrāde, gan uzraudzīt valsts datu un to apstrādes pārcelšanu uz tiem.

VARAM 2019. gadā uzsāka pārskatīt sākotnējo plānu un mērķus, un tos pilnveidot atbilstoši jaunajām tehnoloģiskajām iespējām. Valdība pagājušajā gadā apstiprināja ministrijas izstrādāto konceptuālo redzējumu - valsts IKT pārvaldības modeli*, kas iekļāva pieeju attīstīt specializētu koplietošanas pakalpojumu sniedzējus. Skaitļošanas infrastruktūras jomā paredzot, ka pietiktu ar trīs līdz pieciem pakalpojumu sniedzējiem, kas, attīstot mūsdienu prasībām atbilstošus mākoņdatošanas pakalpojumus, spētu ar tiem nodrošināt visas iestādes, kam ir nepieciešami valsts nodrošināti skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumi.

Kāpēc izvēlēts tieši šāds modelis?

Iespējama alternatīva būtu pilnīga centralizācija, veidojot vienu IKT atbalsta koplietošanas pakalpojumu sniedzēju valsts pārvaldes ietvaros. Tomēr, ņemot vērā tehnoloģisko risinājumu daudzveidību, to attīstības dinamiku un mainīgo situāciju tehnoloģiju tirgū, paļaušanās uz vienu pakalpojumu sniedzēju palielinātu risku būt pārmērīgi atkarīgiem no vienas tehnoloģijas vai piegādātāja. Savukārt, pakalpojumu nodrošinot vairākiem, katram specializējoties savā jomā, iestādēm saglabāsies iespēja izvēlēties savai specifikai piemērotākos risinājumus.

Vienlaikus jāuzsver, ka šī pieeja neierobežo privātā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas pakalpojumu izmantošanu. Gluži pretēji, valdībā 2018. gada februārī izskatīja informatīvo ziņojumu "Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana valsts pārvaldē", kur atbalstīta augstas pievienotās vērtības ārpakalpojumu izmantošana, vienlaikus secinot, ka daļai valsts pārvaldes datu apstrādes vienmēr būs jāpaliek pilnīgā valsts kontrolē. To nosaka ne tikai datu apstrādes drošības, bet noteiktos gadījumos arī sadarbspējas jeb sistēmu integrācijas prasības.

Arī Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam definētā valsts IKT infrastruktūras attīstības vīzija ir "Koplietojam skaitļošanas un datu glabāšanas resursus, veidojot Latvijas mākoņdatošanas federēto infrastruktūru, kas ir kopējās ES infrastruktūras būtisks dalībnieks." Attīstības mērķis vidējā termiņā ir radīt atvērtu pakalpojumu ekosistēmu, kas iekļauj kā komercsektora, tā valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošinātājus, kuru izvēle tiek balstīta, izvērtējot kā ekonomiskos, tā specifisko prasību aspektus.

Efektīva skaitļošanas infrastruktūra - bāze nākamajam attīstības posmam

Jaunākās mākoņdatošanas tehnoloģijas paver iespējas lielākai elastībai datu glabāšanas un skaitļošanas pakalpojumu izmantošanā, slodzes sadalīšanā, papildus resursu piesaistēm, nepieciešamības gadījumā, nomaiņā. Tomēr viens no priekšnosacījumiem ir informācijas sistēmu atbilstība modernās - modulārās un sadarbspējīgās - arhitektūras prasībām. Lai paātrinātu virzību uz šādas IKT arhitektūras ieviešanu, VARAM vēršot uzmanību uz tehnoloģisko risinājumu novecošanu un nepieciešamību pakāpeniski pārbūvēt informācijas sistēmas atbilstoši mūsdienu prasībām, valdība pieņēma grozījumus regulējumā, kas nosaka, ka plānojot valsts sistēmu turpmāko attīstību, jāizvairās no ieguldījumiem novecojušos risinājumos. Tā vietā tika pieņemti lēmumi par sistēmu pārbūvēšanu tā, lai tās spētu efektīvi izmantot mākoņdatošanas pakalpojumu iespējas. Tādējādi liela daļa no nesenajiem ieteikumiem šobrīd ir kļuvuši par obligātām prasībām.

Turpmākie soļi

Valsts informācijas sistēmu modernizācijas tempu, protams, noteiks arī tam pieejamais finansējums. Tomēr, ņemot vērā gan Eiropas atveseļošanās fonda (EAF) valsts IKT investīciju virzienus, gan jaunā plānošanas perioda Eiropas struktūrfondu projektu plānus, varam rēķināties ar strauju attīstību abās savstarpēji saistītajās jomās – valsts informācijas sistēmu modernizēšanā un valsts koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu attīstībā. Ļoti konkrēti – Latvijas EAF plāns paredz, lai līdz 2026. gada rudenim valsts pārvaldes vienotajā skaitļošanas pakalpojumu grozā būtu integrēti četri koplietošanas pakalpojumu sniedzēji, katrs no tiem izmitinātu un darbinātu vismaz piecpadsmit efektīvai mākoņdatošanai pielāgotas valsts platformas vai sistēmas.

Vidējā attīstības posmā paredzams, ka valsts pārvaldes skaitļošanas spēju konsolidācijas un informācijas sistēmu modernizācijas procesā viens no blakus ieguvumiem būs arī to plašākas spējas izmantot gan augstākas pievienotās vērtības infrastruktūras pakalpojumus, gan dinamiskāk izvēlēties pakalpojumu sniedzējus kā publiskajā, tā komercsektorā, vienlaikus iestādēm atstājot iespējas IT resursus novirzīt uz to sniegto pakalpojumu attīstību un digitālās transformācijas saturiskajiem jautājumiem.

*2020. gada pavasarī sagatavotais informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču konsolidāciju"