Ģeologu Savienība: Par draudiem zemes dzīļu ilgtspējīgai izmantošanai  (34)

Zemes dzīļu resursi ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums. Viena no lielākajām nacionālajām bagātībām ir lielie pazemes saldūdens resursi (2009.gada Vispasaules ūdens forumā atzīts, ka jau tuvākajā laikā saldūdens kļūs par tik pat nozīmīgu resursu kā šobrīd nafta, bet nākotnē tas būs vēl vērtīgāks). Būtisku ieguldījumu tūrisma attīstībā varētu dot augstas kvalitātes ārstnieciskie minerālūdeņi un dziedniecības dūņas, kā arī ģeoloģiskie pieminekļi un objekti. Latvijas Zemes dzīlēs ir bagātīgi būvmateriālu izejvielu un kūdras resursi, ir arī vāji izpētīti naftas krājumi, iespējamas dzelzs rūdas un dimantu atradnes, struktūras, kas piemērotas gāzes krātuvju izveidošanai, būtisks alternatīvās enerģijas avots ir ģeotermālā enerģija. Kā nacionālā bagātība ir vērtējama Valsts ģeoloģiskajos fondos gandrīz 100 gados uzkrātā ģeoloģiskā informācija un specializētie bibliogrāfiskie izdevumi, Valsts ģeoloģijas dienesta izstrādātās datu bāzes. Valsts seržu glabātuvē esošās dziļurbumu serdes sniedz unikālu informāciju par Zemes dzīlēm līdz pat 1,5 km dziļumam. 

1995.gada 9.maijā LR Ministru Kabinets akceptēja koncepciju „Latvijas Zemes dzīles", kas ir vienīgais nacionāla līmeņa plānošanas dokuments Zemes dzīļu apsaimniekošanas jomā. Rīkojumā par tā akceptēšanu, noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības prioritātes, nosaka svarīgākos ģeoloģiskās izpētes darbu virzienus. Koncepcija orientēta uz valsts politikas veidošanu Zemes dzīļu pārvaldībā, tās mērķis ir nodrošināt racionālu, kompleksu un ilgtspējīgu Zemes dzīļu izmantošanu, tai skaitā tajā ir pamatota arī nepieciešamība nodrošināt valsts līmeņa izpētes, kartēšanas un zinātnisko pētījumu veikšanu. Koncepcijā noteikto uzdevumu izpilde pēdējos gados nav vērtēta un dokuments nav aktualizēts, taču daudzi stratēģiskie uzdevumi un darbības virzieni arī šodien nav zaudējuši savu aktualitāti.

Latvijā kopš 1996.gada ir spēkā likums „Par Zemes dzīlēm", kurā noteikts, ka Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā. Likumā Vides ministrijai, Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām deleģēts pienākums nodrošināt Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību.

Diemžēl kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Valsts Ģeoloģijas dienests, to iekļaujot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA), ir pārtraukta Koncepcijas īstenošana, bet valsts pārvaldes funkcijas būtiski samazinātas un lielā mērā formalizētas. Pilnībā pārtraukta informācijas sagatavošana politisko lēmumu un dažāda līmeņa valsts attīstības plānošanas dokumentu sagatavotājiem, kā arī ģeoloģiskās kartēšanas un zinātniski pētnieciskais darbs, tai skaitā perspektīvo resursu apzināšana un inovatīvu risinājumu izstrāde. Jāatzīmē, ka lielākā daļa ģeoloģiskās informācijas ir iegūta pirms 1990.gada. Šī unikālā ģeoloģiskā informācija nav pietiekami izvērtēta un analizēta un netiek atbilstoši izmantota, jo ir sabiedrībai grūti pieejama. Tādējādi investīciju ieguldīšana šajā jomā, tai skaitā perspektīvo resursu (naftas, struktūru gāzes krātuvju ierīkošanai, ģeotermālās enerģijas u.c.) izpētei praktiski nenotiek.

2004.g. strukturālo izmaiņu rezultātā LVĢMA atlaida daudz dažādu ģeoloģijas novirzienu speciālistus. Šobrīd ir pieņemts lēmums atlaist vēl 17 speciālistus ar augstu profesionālās izglītības līmeni un lielu praktiskā darba pieredzi. Taču jau šobrīd LVĢMA nespēj savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē veikt likumā deleģētos pienākumus. Arī Zemes dzīļu izmantošanas valsts kontrole ir neefektīva, kā rezultātā nereti tiek veikta nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve, ierīkoti nelikumīgi un nekvalitatīvi ūdens un zemes dzīļu siltuma ieguves urbumi. Esošā situācija kopumā rada draudus vides stāvoklim, kavē saimnieciskās darbības attīstību un rada zaudējumus valsts budžetam.

Latvijā šobrīd ir katastrofāls dažādu ģeoloģijas jomas speciālistu trūkums, it sevišķi valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās. Nepietiekamas informētības un plaši pieejamas un aktualizētas informācijas, kā arī atbilstošu, kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ pēdējos gados izstrādātajos nacionāla līmeņa un atsevišķu nozaru plānošanas dokumentos, kā arī valdību deklarācijās netiek ietverti un plānoti pasākumi un risinājumi Zemes dzīļu izmantošanas, aizsardzības un valsts pārvaldības jomā. Šie jautājumi ignorēti arī Valsts Zemes politikas pamatnostādnēs 2008. - 2014.gadam. Zemes dzīļu resursi netiek ņemti vērā plānojot valsts ekonomiskās attīstības virzienus, tai skaitā tādos dokumentos kā Valsts stratēģiskais ietvardokuments un tam pakārtotās Darbības programmas.

Latvijas Ģeologu Savienība lūdz Jūs:

1.      Veidojot jaunu, optimālu valsts pārvaldes struktūru, pievērst uzmanību Zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai.

2.      Uzsākt valsts pārvaldes institūciju, kas iesaistītas zemes dzīļu apsaimniekošanas nodrošināšanā, funkciju auditu. Līdz funkciju audita rezultātu saņemšanai un optimālas Zemes dzīļu valsts pārvaldes sistēmas izveidei saglabāt Valsts pārvaldes institūcijās speciālistus ar lielu darba pieredzi un augstu izglītības līmeni, neatkarīgi no viņu vecuma, kā arī saglabāt valsts īpašumā un apsaimniekošanā esošās materiālās vērtības - Valsts ģeoloģijas fondu, bibliotēku un seržu glabātuvi Katlakalnā.

3.      Izvērtēt iespēju pēckrīzes periodā izveidot jaunu Valsts pārvaldes institūciju, analogu vairumā Eiropas Savienības valstīs esošajam Ģeoloģijas dienestam. Lai izstrādātu optimālu un atbilstošu valsts pārvaldes un kontroles sistēmu, iniciēt valsts funkcionālā audita veikšanu zemes dzīļu apsaimniekošanas jomā.

4.      Sekmēt izmaiņu veikšanu tiesību aktos, tai skaitā nodrošinot to, ka Zemes dzīļu apsaimniekošanai tiktu novirzīta daļa no dabas resursu nodokļa, kas ieņemts par Zemes dzīļu izmantošanu.

5.      Atbalstīt prasību nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, kas saistīti ar tautsaimniecības nozaru un teritoriju attīstību, pieaicināt atbilstošus speciālistus un izmantot informāciju par Zemes dzīļu resursiem, to izmantošanas iespējām un aizsardzības pasākumiem, aktualizēt 1995.gada koncepciju „Latvijas zemes dzīles", vai izstrādāt jaunu nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu šajā jomā.

Lūdzam rast iespēju iepazīties ar situāciju un piedalīties minēto problēmu risināšanā. Latvijas Ģeologu Savienība un tās biedri ir gatavi sniegt konsultācijas, sagatavot nepieciešamo papildus informāciju, iesaistīties nozares attīstības plānošanā, kā arī dažāda līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē.