Pavasaris vienmēr atnāk ar rosību dažādu izstāžu un gadatirgu biznesā. Rīgā šī nenoliedzami saldā, taču nebūt ne viegli “uzcepamā” pīrāga lauvastiesu savā starpā divas lielākās izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 un “Prima SKONTO”. Neiedziļinoties menedžmenta niansēs, var teikt, ka pirmā “paņem” ar vērienīguma iespējām salīdzinoši attālās Ķīpsalas specializētajās izstāžu hallēs, otrā — ar stratēģiski izdevīgāku un publikai pieejamāku, taču spiestā veidā “kompaktāku” eksponēšanās vietu bezmaz pašā galvaspilsētas centrā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jāatzīst, ka pēdējā mēneša laikā ar atzīstamiem panākumiem noritējušas abas konkurentfirmu rīkotās sižetiski līdzīgās izstādes — vispirms “Būvniecības pasaule” SKONTO hallē (ap 260 dalībnieku), tad “Māja I” (ap 500 dalībnieku) Ķīpsalā. Abām tendence attīstīties, abas, cerams, nesa labu peļņu.

Tās pašas peļņas, ne jau altruistisku mērķu vadīta, izstāžu kompānija Prima SKONTO laiku pa laikam meklē laimi arī “uz zemēm”, piemēram, Kurzemes pusē rosīgajā Liepājā un Vidzemes ekonomiski attīstītākajā pilsētā Valmierā, kura ar saviem turpat 30 tūkstošiem iedzīvotāju ir gluži labs “donors” ieejas biļešu naudai. Ja vēl pieskaita vismaz pāris tūkstošus laucinieku un kaimiņpilsētnieku, kuri nedēļas nogalē dažādu iemeslu pēc sabrauc Valmierā, eventuālā auditorija n x 50 santīmus (arī bērniem) lielam ievākumam par biļetēm ir gana iespaidīga.

Nenoliedzama ir pārliecinošas reklāmas nozīme. “Valmierā notiks tradicionālā izstāde "VIDZEME 2002", kas būs šī gada vērienīgākais Vidzemes novada uzņēmējdarbībai veltītais pasākums. Izstādes mērķis ir popularizēt vietējo uzņēmumu produkciju un pakalpojumus, akcentējot tieši Vidzemes novada uzņēmēju paveikto, kā arī radīt labvēlīgu vidi jaunu kontaktu dibināšanai un informācijas apmaiņai.” Tā pirms izstādes “Prima SKONTO” solīja. Izstādes moto bija ar dziļu filosofisku jēgu — Vidzeme aug...

Ar nospiedošu pārsvaru — no apmēram 60 izstādes dalībniekiem, filiāles nerēķinot, tikai 10 no Valmieras rajona plus 12 ar reģiona pierakstu — “VIDZEMES 2002” ekspozīcijās dominēja mazāk pazīstamas galvaspilsētas un Kurzemes firmas. Ražotāju nišā blakus nenoliedzami bagātīgam gaļas un miltu izstrādājumu klāstam bija pa interesantam “neēdamam” Made in Latvia piedāvājumam, piemēram, Rīgas “Ego” plastikāta laivas, Talsu “Trezora” metāla izstrādājumi un daudzveidīga Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas stādu buķete.

Šoreiz Valmieras kultūras namā iztika bez jau pierastajiem ekskluzīvajiem privātmāju baseiniem un — kā par brīnumu! — arī bez infrasarkano staru istabas formāta pirtīm, taču bija neiztrūkstošais izstāžu “inventārs” — aitu, kamieļu un kašmira vilnas deķi līdz ar loteriju un visasākie naži...

Vairumam no pārtikas ražotājiem vienkārši nav izvēles — kaut par dārgu naudu, bet izstādēs jāatrādās, citādi jau iegūtā tirgus nišā var nākties saspiesties, palaižot blakus arī dažu labu jaunienācēju, kuram tik pat kvalitatīva produkcija, bet agresīvāka tiešā mārketinga stratēģija. Īpaši plaša izstādē bija gaļas pārstrādātāju pārstāvniecība — krietns pusducis firmu, starp kurām, cik varēja redzēt, vidzemnieki tomēr labprātāk izvēlējās savējos — “Triālu” un “Ruku”, mazāk interesējoties, piemēram, par lepno “Forevers” stendu. Tradicionāli pārliecinošs bija pašmāju “Mildas KM” dauzdveidīgais mērču, majonēžu un kečupu klāsts.

Vēl viena izstādes dalībnieku kategorija, kam nav kur sprukt no līdzīgiem pasākumiem, ir auto tirgotāji. Rocība, kaut palēnām, bet pieaug, jau spējam reāli domāt par jaunām automašīnām. Kurš aktīvāk piedāvās, pārliecinās, tas būs vinnētājs! Izdevumi par izstādi nav mazie, taču pamatoti vilina iespēja klātienē iegūt papildus pircējus plusos ikdienā autosalonus apmeklējošiem interesentiem. Domājams, ka “VIDZEMĒ 2002” lielāka piekrišana tomēr bija salīdzinoši lētākajām “Peugeot”, “Honda” un “Seat” markām, turpat 10 tūkstošus latu dārgākos BMW vēl atstājot patāla sapņa kategorijā.

Pārsteidzošā vienprātībā rīdzinieku piedāvāto izstādes moto Vidzeme aug boikotēja (!!?) visas vietējās banku filiāles, ļoti šaurs bija arī apdrošinātāju piedāvājums. Laikam jau Vidzemē pašiem vidzemniekiem tomēr labāk redzams, ka nevis vēl augam, bet esam jau izauguši un tāpēc protam rēķināt piedalīšanās izdevumu rentablitāti.

Izstāžu rīkošana ir sabiedrības "Prima SKONTO" bizness, un nevar noliegt tā kvantitatīvu un kvalitatīvu attīstību, piemēram, nesenajā izstādē Būvniecības pasaule. Taču perifērijā potenciālie izstāžu dalībnieki tiek atbaidīti ar augstām dalības maksām (Valmieras kultūras nama tradicionālajā šaurībā Ls 33+PVN par m2 telpās un Ls 50 par vienu auto ārpusē), savukārt, vienai daļai potenciālo izstāžu apmeklētāju 50 santīmu par biļeti (arī bērnam), kas vairumam iekšāticēju dod iespējas vien iepirkt gardumus paša vēderam, nav pārliecinošs arguments.

Pērn līdzīgu "Prima SKONTO" rīkoto izstādi Valmierā apmeklēja apmēram 6500 interesentu, šogad rīkotāji lēš ievērojamu kritumu — ap 4600 pārdotu biļešu. Kā atzīst projekta "VIDZEME 2002" vadītāja Madara Celma, ļoti labi apmeklēti bijuši rīkotāju piedāvātie septiņi bezmaksas semināri, īpaši "Mārketinga komunikācija" un "Siltināšana ar ekovati", viņasprāt, arī uzņēmēji par līdzdalību izstādē bijuši apmierināti. Tiesa, rīkotājiem jau sen pazīstamas Valmieras problēmas — nav šādu izstāžu iespējamam vērienam atbilstošu telpu. Taču katrs jauns gads izstāžu rīkotājiem nāk ar jaunām cerībām nopelnīt tai pašā nepiemērotajā vietā uz augstu dalības maksu un dārgu biļešu rēķina...

Vienu gan var teikt pilnīgi droši — šis noteikti nebija vērienīgākais Vidzemes novada uzņēmējdarbības pasākums. Uz tāda līmeni, visticamāk, jau nākošmēnes reāli pretendēs tradicionālais "Cēsu uzņēmējs 2002", ko rīko nevis rīdzinieki, bet LTRK vietējā nodaļa ar palīgiem (dalības maksa 20 Ls/m2), un kas nule notikušo Valmieras izstādi dalībnieku ziņā pārspēs vismaz pāris reizes. Arī Vidzemes identitātes ziņā noteikti.

Atliek vien secināt, ka Vidzeme jau izaugusi — no Valmieras kultūras nama šaurības noteikti! — un pati izvēlas, kuram preciniekam roku sniegt un kuram tikai pieklājīgi pakniksēt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form